Amjēns, Zaks un citi.
Am jēns
dzied.
Kas grib zem zaļiem zariem Ar mani atpūsties, Kas grib ar putnu bariem Te dziesmās sacensties, Lai uzmeklē, lai uzmeklē šo vietu. Te nav ko baidīties, Te var tik sastapties Ar dabas spēkiem, negaisu un lietu.
Žaks. Vēl, vēl, lūdzu, vēl!
Amjēns. Es padarīšu jūs melanholisku, mesjē 2ak.
Žaks. Teikšu paldies par to. Vēl, lūdzu, vēl! Es spēju izsūkt melanholiju no katras dziesmas, tāpat kā zebiekste izsūc olas. Vēl, lūdzu, vēl!
Amjēns. Mana balss aizsmakusi un jums nepatiks.
Žaks. Es nelūdzu man patikt, bet lūdzu dziedāt. Vēl vienu vārsmu! Jūs taču tās saucat par vārsmām?
Amjēns. Kā jums tīk, mesjē 2ak.
Žaks. Kas man par dalu, kā tās sauc. Tās man nav nekā parādā. Nu, vai dziedāsiet?
Amjēns. Vairāk jūsu lūguma, ne savas patikas dēļ.
Žaks. Nu, ja es kādam mūžā teikšu paldies, tad jums. Kad cilvēki saka komplimentus, man liekas, ka sastapušies divi pērtiķi. Un, ja kāds man sirsnīgi pateicas, man šķiet, tas ir ubags, kuram esmu pasniedzis grasi. Nu, dziediet, un, kas negrib dziedāt, lai tur muti!
Amjēns. Labi, es pabeigšu dziesmu. Jūs, kungi, klājiet galdu: hercogs grib iedzert zem šī koka. Viņš jūs visu dienu dzenāja rokā.
Žaks. Un es visu dienu bēgu, ko nagi nes. Viņš pārāk daudz runā. Man ir galvā tikpat daudz domu kā viņam, bet es pateicos debesīm un neplātos ar tām. Nu, sāc čivināt.
Visi
dzied kopā.
Kas nekāro pēc goda, Kam saule tīksmi dod, Kam mīļa māla bļoda, Kas pats sev maizi rod, Lai uzmeklē, lai uzmeklē šo vietu. Te nav ko baidīties, Te var tik sastapties Ar dabas spēkiem, negaisu un lietu.
Zaks. Es pievienošu tavai dziesmai vārsmu, kura man vakar radās par spīti tam, ka trūkst jebkādas iedvesmas.
Amjēns. Un es to nodziedāšu.
Žaks. Lūdzu!
Ja gadās plānprātiņam Par aunu pārvērsties Un galdam, kas klāts viņam, Bez jēgas novērsties, — Dekdem, dekdem, dekdem, — Tad muļķi gadīsies, Kas viņam līdzi skries. Cik patīk — ej un ņem!
Amjēns. Ko nozīmē «dekdem»?
Žaks. Tas ir grieķu burvestības vārds, lai sadabūtu kopā muļķus. Nu, es iešu nosnausties, ja vien varēšu iemigt; ja ne, izgāzīšu dusmas pār visiem Ēģiptes pirmdzimtiem.
Amjēns. Bet mēs iesim meklēt hercogu: viņam mielasts gatavs.
Katrs uz savu pusi prom.