Ienāk hercogs Frederiks, Olivers, galminieki un pavadoņi.
Frederiks.
Jūs viņu redzējuši neesat? Ser, ser, nav iespējams! Ja nebūtu Man raksturā par ļaunu pārsvars labam, Daudz nemeklētu mērķa atriebībai, Ja tu še esi. — Tomēr piesargies Un savu brāli uzmeklē kā prazdams, Ar sveci meklē to — ja gada laikā To neradīsi mirušu vai dzīvu, Tad nedomā vairs mūsu zemē mājot. Viss, kas tev pieder, ko par savu sauc, Nāks mūsu pārziņā, līdz brālis tev Pats piedos to, par ko mēs tevi sūdzam.
Olivers.
Kaut manu sirdi pazītu jūs, hercog! Nekad nav bijis mīlas man pret brāli.
Frederiks.
Cik drausmīgs nelietis! — Sviest viņu ārā! Un ierēdņi, kam pienākas, lai mantas Un visas zemes viņam apķīlā. Tas viss bez kavēšanās jāizdara!
Visi aiziet.