Rozalinde. Nav parasts, ka sieviete paliek pēdējā norunāt epilogu, bet tas nav nemaz nepieklājīgāk kā vīrietim bāzties sievietei priekšā un norunāt prologu. Ja ir patiesība, ka labu vīnu nevajag slavēt, tad labai lugai arī nevajag epiloga; bet, tā kā labu vīnu dažkārt stipri slavē, tad laba luga var ar labu epilogu kļūt vēl labāka. Bet, sakiet, ko lai es iesāku, jo neesmu ne labs epilogs, ne arī luga drīkst cerēt uz jūsu labvēlību? Man nav mugurā ubadzes skrandu, tāpēc nevaru lūgt ubaga dāvanu. Atliek vienīgi apelēt pie jūsu labākajām jūtām, un es sākšu ar sievietēm. Nudien, tās mīlas vārdā, kuru jūtat pret vīriešiem, dāvājiet šai lugai tik daudz labvēlības, cik stipri tā patikusi viņiem. Nudien, vīrieši, tās mīlas vārdā, kuru jūtat pret sievietēm — un pēc jūsu smaidiem es redzu, ka neviens tās neienīst, — nokārtojiet tā, ka luga patikusi ir jums, ir sievietēm. Ja es nebūtu šovakar spēlējusi vīrieti, es noskūpstītu jūs visus, kuru bārdas man patiktu, kuru sejas liktos man pa prātam un elpa nebūtu pretīga; no savas puses esmu pārliecināta, ka visi tie, kuriem ir skaistas bārdas, jaukas sejas un tīkama elpa, pateicībā par manu laipno piedāvājumu šķiroties novēlēs man ar aplausiem visu labu.