Ienāk hercogs Frederiks un augstmaņi.
Frederiks.
Vai viņu pamanījis nav neviens?
Nē, nē! Starp galma palaidņiem un nelgām
Tā būs sev atradusi palīgus.
Pirmais augstmanis.
Neviens nav viņu redzējis, cik zinu. Kā vienmēr, apgulusies vakarā,
Bet rīta stāvējušās kalpones Pie tukšas gultas, nakti pamestas.
Otrais augstmanis.
Ak augstība, tāpat ir pazudis Arī tas āksts, kas smīdināja jūs. Un Hesperija, Cēlijai kas kalpo, Man atzinās, ka dzirdējusi slepus Tā čukstaim Cēliju un māsīcu, Cik skaists gan esot jaunais spēkavīrs, Kas stipro Šarlu notrieca pie zemes. Pēc Hesperijas domām, jauneklis Tās abas katrā ziņā pavada.
Frederiks.
Pie viņa brāļa sūtiet, vediet šurp Šo jauno slaistu un, ja viņa nav, Tad pašu brāli atvediet, gan viņš To atradīs. Bet lūdzu censties godam, Lai neprātīgās bēgles drīzāk rodam.
Visi prom.