Plosās auka; pērkons un zibens. Sastopas Kents un kāds bruņinieks.
Kents.
Kas ir še vēl bez niknā negaisa?
Bruņinieks.
Kāds, kura dvēslē plosās līdzīgs negaiss.
Kents.
A, pazīstu jūs jau; kur karalis?
Bruņinieks.
Pret saniknotiem dabas spēkiem cīnās, Liek vētrai zemi jūras dzelmē pūst, Liek baltas bangas pāri sausnai šļākt, Lai visums pārvērstos vai izģinstu. Viņš sirmos matus plēš, un vēja šaltis Tos aklās dusmās grābj un projām rauj. Viņš saviem vājiem, cilvēcīgiem spēkiem Grib spītēt aukām, lietus gāzieniem. Sai naktī, kad ne lācis nelīstu No migas, lauva, izbadējies vilks Pa alām slēptos — skrien viņš pliku galvu Un visu dabu cīņā aicina.
Kents.
Kas ir pie viņa?
Bruņinieks.
Tikai āksts viens pats,
Kas viņa sāpes rauga jokiem remdēt.
Kents.
Es pazīstu jūs, draugs, man teikts par jums,
Tādēļ es nebaidos jums uzticēt
Ko ļoti svarīgu. Starp Albāniju
Un Kornvalu ir ķilda cēlusies,
Kaut abas puses to vēl gudri slēpj.
Kā katram, ko vien likten's pacēlis,
Tā viņiem arī viltus sulaiņi;
Tie kalpo Francijai un novēro
Jo smalki visu, kas šeit atgadās:
Ka svaiņi ķildojas, ka abas meitas
Tik grīni apspiež veco karali
Un laikam daudz ko vēl, kas dziļi slēpts
Un kam šis viss ir tikai priekšspēle …
Bet droši zināms tas: no Francijas
Nāk karaspēks šai sarežģītā valstī;
Tas ieviesies aiz mūsu bezrūpības
Jau svarīgākās ostās; drīz vien
Tas klaji pacels karogus. — Nu, dzirdiet:
Ja manim uzticat, tad steidzieties
Uz Dovri, — tur jūs pratīs atalgot,
Ja visu patiesīgi ziņosiet,
Cik briesmīgi še karalim liek ciest,
Cik nedabiski pāri viņam dara. —
Es bruņinieks un augsta dzimuma;
Uz jūsu goda prātu paļaujoties,
Es dodu jums šo uzdevumu.
Bruņinieks.
Mēs vēlāk runāsim par to.
Kents. Nē, nē,
Es vairāk nekā tas, kas izliekos, — To liecinās šis maks; še, ņemiet to.
Dod viņam pilnu naudas maku un gredzenu
Ja redzat Kordēliju — un, bez šaubām, Tas notiks, — rādiet tai šo gredzenu, Un viņa jums tā vīra vārdu teiks, Ko jūs vēl nepazīstat. — Kāda auka! Es eju meklēt karali.
Bruņinieks.
Tad sniedziet roku. Vēl jums kas ko teikt?
Kents.
Ne daudz, bet tas, kas visusvarīgāks; Mums karalis ir jāatrod: jūs ejiet Pa viņu pusi, es pa šo, un, kurš To pirmais sastaps, otram paziņos.
Abi aiziet katrs uz savu pusi.