Aiz skatuves dzirdami karasaucieni. — Līrs, Kordēlija un kareivji paiet garām ar bungām un karogiem un aiziet; tad ienāk Edgars un vecais Glosters.
Edgars.
Še dusiet, tēvs, šai pavēnī un lūdziet, Lai dievi taisnībai dod uzvaru. Ja es jel maz vēl nāku atpakaļ, Tad man būs labas vēstis.
Glosters.
Palīdz dievs!
Edgars aiziet. Karasaucieni; tad taurē atkopties. Edgars nāk steigšus atpakaļ.
Edgars.
Prom, tētiņ! Dod man roku, aši prom! Līrs pārvarēts un gūstā līdz ar meitu. Dod šurp roku, nāc!
Glosters.
Es tālāk neeju; ir še var sapūt.
Edgars.
Ko? Atkal izmisums? — Ne mūsu varā Stāv mūsu miršana, ne piedzimšana; Tik gataviem mums jābūt. Nāc!
Glosters. Tev tiesa.
Abi aiziet.