Ienāk Līrs, Kents un āksts.
Lirs
Kentam.
Ejiet vispirms ar šo vēstuli uz Glostera pili; sakiet manai meitai par visu, ko zināt, bet ne vairāk, nekā viņa pati pēc šīs manas vēstules jums jautās. Pasteidzieties, ja jūs tūļosieties, es būšu vēl agrāk tur nekā jūs.
Kents. Es negribu agrāk ne acis aizvērt, milord, iekāms neesmu šo vēstuli nodevis.
Aiziet.
Āksts. Ja kādam smadzenes būtu papēžos, vai tās nedabūtu tulznas?
Lirs. Jā gan, puisi.
Āksts. Tad, lūdzams, esi jautrs, tavs prāts nekad nestaigās cauros zābakos.
Lirs. Ha, ha, ha!
Āksts. Nu tu redzēsi, cik laipni tevi uzņems tava otrā meita. Kaut gan viņa šai ir tikpat līdzīga, cik meža ābols līdzīgs dārza ābolam, — tomēr es zinu, ko es zinu.
Līrs. Un ko tad tu zini, puis?
Āksts. Viņa no garšas būs šai tikpat līdzīga, cik viens meža ābols otram meža ābolam. — Vai vari man pateikt, kādēļ deguns pašā ģīmja vidū?
Līrs. Nevaru.
Āksts. Nu, lūk, tādēļ, lai acis būtu degunam gar abām pusēm un lai to varētu ar acīm saredzēt, ko ar degunu nevar saost.
Līrs
pie sevis.
Vai es viņai ko pāri darīju? …
Āksts. Vai vari man pateikt, kā austere taisa savus vākus?
Līrs. Nevaru.
Āksts. Es arī nevaru; bet varu gan pateikt, kādēļ gliemezim ir savs namiņš.
Līrs. Nu, kādēļ tad?
Āksts. Nu, tādēļ, lai tur varētu iebāzt savu galvu, nevis lai to atdotu savām meitām un atstātu savus radziņus bez paslēptuves!
Līrs. Es gribu aizmirst savu dabu… Tāds mīlētājs tēvs! … Vai zirgi jau gatavi?
Āksts. Tavi ēzeļi aizgājuši paraudzīt tavus zirgus. — Tas iemesls, kādēļ Greizajos Ratos tikai septiņas zvaigznes, ir vareni smalks iemesls.
Līrs. Tādēļ ka viņos nav astoņas zvaigznes.
Āksts. Atminēts! No tevis iznāktu brangs āksts!
Līrs. … Ar varu atņemt atpakaļ!? .. . Nezvērs, tavu nepateicību! …
Āksts. Kad tu būtu mans āksts, kaimiņ, tu dabūtu pērienu, ka tu bez laika vecs kļuvis.
Līrs. Kā tā?
Āksts. Tev nevajadzēja agrāk kļūt vecam, iekāms neesi prātu pieņēmis.
Līrs.
. . . Ak debess, neļauj nākt man ārprātā! Tik ārprātā vien ne! Ak, atstāj prātu! Es negribu būt ārprātīgs!
Ienāk bruņinieks.
Līrs.
Nu, ko?
Vai zirgi gatavi?
Bruņinieks. Ser, gatavi!
Līrs
ākstam.
Nāc, iesim manu puisīt!
Aiziet.
Āksts,
aizejot runā publikai.
Kas še vēl jaunavas un ākstam smejas, Tās izsmies āksts, ja drīz tās neprecējās.
Aiziet.