Ienāk Leonāto, Dzērvene un Ķīselis.
Leonāto. Ko jūs man teiksiet, kaimiņ?
Dzērvene. Godājamais kungs, es ar jums gribēju parunāt dažus vārdus, kas attiecas tieši uz jums.
Leonāto. Tikai lūdzu īsi. Jūs redzat, nemaz nav laika. Dzērvene. Jā, godājamais kungs, tā ir.
Ķīselis. Nudien, tā ir, godājamais kungs.
Leonāto. Nu, kas tad noticis, mani draugi?
Dzērvene. Vecais labais Ķīselis, godājamais kungs, jums kaut ko pastāstīs. Vecs vīrs, godājamais kungs! Un viņa saprašana, paldies dievam, nav vēl tā izčākstējusi, kā es to vēlētos. Bet viņš ir godīgs cilvēks, tikpat godīgs kā āda starp viņa uzacīm!
Ķīselis. Paldies dievam, es esmu tik godīgs kā kurš katrs kraķis pasaulē, kas ir tikpat vecs kā es un nav godīgāks par mani.
Dzērvene. Ak kaimiņ, tavas sudmalas sāka atkal griezties.
Leonāto. Kaimiņi, jūs esat mazliet garlaicīgi.
Dzērvene. To jūs sakāt tikai tāpēc, kungs, ka mēs esam nabaga hercoga kalpi. Bet, ja es būtu tik garlaicīgs kā karalis, nudien, es novēlētu visu savu garlaicību jums.
Leonāto. Visu savu garlaicību man? Tā tikai vēl trūka!
Dzērvene. Un, kaut arī es būtu vēl tūkstošreiz garlaicīgāks nekā tagad, jo es dzirdu par jūsu augstību tik daudz uzslavu kā par kuru katru citu pilsētā, un lai gan esmu nabaga vīrs, man tomēr patīkami to dzirdēt.
Ķīselis. Man arī.
Leonāto. Kad tik es dabūtu zināt, kas jums man sakāms.
Ķīselis. Redziet, sinjor, mūsu sargi šonakt ar jūsu visžēlīgo atļauju noķēruši divus tādus neliešus, kādus var atrast tikai Mesīnā.
Dzērvene. Viņš ir vecs vīrs, sinjor, viņam vienmēr kaut kas jāpļāpā, kā mēdz teikt: kad vecums nāk virsū, prāts laižas lapās. Dievs, stāvi man klāt! Kāds prieks to redzēt! Labi teikts, Ķīseļtēv! Kā sacīt jāsaka, dievs arī ir krietns vīrs, tomēr, kad divi jāj uz viena zirga, vienam jāsēž pakaļā. Goda dvēsele, nudien, goda dvēsele! Tik godīgs cilvēks, cik vispār var būt godīgs tads, kas maizīti ēd. Bet dievs labi dar' ko darīdams. Visi nevar būt vienādi, vai ne, mīļais kaimiņ?
Leonāto. Patiesi, kaimiņ, viņš netiek jums līdzi.
Dzērvene. Tā ir dieva dāvana.
Leonāto. Bet nu man jāiet.
Dzērvene. Tikai vienu vārdu, godājamais kungs: mūsu sargi tiešām šonakt noķēruši divus apšaubāmus tēviņus; mēs domājām, ka jūs varētu viņus tūlīt nopratināt.
Leonāto. Nopratiniet viņus paši un nododiet man protokolu. Jūs redzat, man tagad nav laika.
Dzērvene. Tas tiks izdarīts gudri jo gudri.
Leonāto. Nomēģiniet arī manu vīnu un esiet sveiki!
Ienāk kalps.
Kalps. Sinjor, uz jums gaida, lai vestu jūsu meitu pie altāra.
Leonāto. Es tūlīt eju.
Projām.
Dzērvene. Nu, mīļais draugs, dodies pie Jura Jūrasogles un saki, lai viņš paņem līdzi uz cietumu tinti un spalvu. Sāksim tūlīt nopratināt.
Ķīselis. Tur jāpieliek daudz prāta!
Dzērvene. Prāta jau nežēlosim, uz to tu vari paļauties. Še, brālīt
rāda uz pieri,
sēž iekšā diezgan daudz, lai vienu otru samulsinātu. Atved tikai mācītu rakstvedi, kas var uzrakstīt protokolu, un ierodies cietumā.
Projām.