Ienāk Dzērvene, Ķīselis, rakstvedis amata svārkos,- sargi ar Konrādu un Boračio.
Dzērvene. Vai viss pie rokas, kas vajadzīgs?
Ķīselis. Ak tā, krēslu un spilvenu rakstveža kungam.
Rakstvedis. Kuri tad ir tie kriminālie?
Dzērvene. Mēs paši, es un mans amata biedrs.
Ķīselis. Pareizi. Mums uzdots nopratināt tos negantniekus.
Rakstvedis. Bet kur tad ir apvainotie, kas jānopratina? Lai stājas še uzrauga kunga priekšā!
Dzērvene. Pie velna, lai stājas manā priekšā! Kā tevi sauc, mans draugs?
Boračio. Boračio.
Dzērvene. Labi, raksti iekšā: Boračio. Un tevi, ķēms?
Konrāds. Es esmu muižnieku kārtas, mans vārds ir Konrāds.
Dzervene. Raksti iekšā: muižnieku kārtas ķēms Konrāds. Cilvēku bērni, vai jūs kalpojat dievam?
Konrāds un Boračio. Jā, mums liekas gan.
Dzērvene. Raksti iekšā: viņiem liekas, ka viņi kalpo dievam. Un raksti dievu papriekšu: lai dievs pasarga, ja dievs atļautu šādiem blēžiem iet sev pa priekšu. Nu, brālīši, tikpat kā jau pierādīts, ka jūs neko daudz neatšķiraties no gataviem neliešiem un drīz vien arī tādi būsiet. Ko jūs par to varat sacīt?
Konrāds. Ser, mēs nebūt tādi neesam.
Dzērvene. Tu esi slīpēts blēdis, tas man jāatzīst, bet gan es tevi noķeršu. Panāc tuvāk, ķēms, es tev pateikšu pāris vārdiņu ausī: klausies, jūs abi izskatāties pēc gataviem neliešiem.
Boračio. Bet, ser, mēs nepavisam tādi neesam.
Dzērvene. Atkāpies atkal atpakaļ. Nudien, viņi sarunājušies savā starpā. Vai tu ierakstīji, ka viņi nepavisam nav gatavi nelieši?
Rakstvedis. Uzrauga kungs, tā nevar pratināt. Vispirms jānoklausās, ko saka sargi, kas viņus apvaino.
Dzērvene. Jā, pie velna, tas būs tas īsākais ceļš. Lai stājas priekšā sargi! Prinča vārdā es jums pavēlu: apsūdziet šos cilvēkus.
Pirmais sargs. Ser, šis cilvēks sacīja, ka prinča brālis dons Huans ir nelietis.
Dzērvene. Raksti iekšā: prinča brālis dons Huans ir nelietis. Vai tas nav grēks nosaukt prinča brāli par nelieti?
Boračio. Uzrauga kungs …
Dzērvene. Turi muti, tēviņ. Tavs ģīmis man nemaz nepatīk, to es tev apsolu.
Rakstvedis. Un ko vēl viņš sacīja?
Otrais sargs. Vēl viņš sacījās nopelnījis no dona Huana tūkstoš dukātu par to, ka nepatiesi apvainojis lēdiju Hero.
Dzērvene. Lūk, rīkļurāvējs, kāds vēl nav redzēts pasaulē!
Ķīselis. Rīkļurāvējs, kā tad.
Rakstvedis. Un ko vēl?
Pirmais sargs. Ka grāfs Klaudio nozvērējies Hero visas draudzes priekšā nopelt un vairs neprecēt.
Dzērvene. Ak tu nelietis! Gan tu par to cepināsies ellē uz oglēm!
Rakstvedis. Un ko vēl?
Otrais sargs. Vairāk nekā.
Rakstvedis. Nu, tas ir vairāk, nekā viņi spēj noliegt. Princis dons Huans šorīt slepeni aizbēdzis. Hero patiešām nepatiesi apvainota, atstumta un aiz bēdām mirusi. Uzrauga kungs, lieciet šos abus vīrus sasiet un novest pie Leonāto. Es iešu pa priekšu un parādīšu viņam protokolu.
Projām.
Dzērvene. Uzlieciet nu viņiem uz rokām kompreses.
Ķīselis. Sieniet ciet!
Konrāds. Nost, nejēga!
Dzērvene. Mans dievs, kur ir rakstvedis? Lai raksta iekšā: prinča ierēdnis ir nejēga! E, siet viņus ciet! Tu, necienīgais lops!
Konrāds. Nost! Ēzelis, tu esi ēzelis!
Dzērvene. Ko, tev nav bijāšanas pret manu amatu? Tev nav cieņas pret manu galvu? Kāpēc gan rakstveža nav še, lai ierakstītu iekšā, ka es esmu ēzelis? Bet, ļautiņi, nepiemirstiet, ka es esmu ēzelis, kaut arī tas nav ierakstīts; mēģiniet atcerēties, ka esmu ēzelis. Ak tu nelieti, pagaidi tikai, tava morāle tiks pierādīta ar labiem lieciniekiem! Es esmu prātīgs vīrs, vēl vairāk — es esmu justīcijas ierēdnis, vēl vairāk — ģimenes tēvs, vēl vairāk — tik cienīgs pēc izskata kā reti kāds visā Mesīnā un turklāt vīrs, kas saprot likumus, redzi nu! Cilvēks ar savu iztikšanu, redzi nu! Cilvēks, kas daudz piedzīvojis, kam divi amata svārki un kam visās vietās viss kārtībā — jā! Vediet viņu projām! Ak, kāpēc gan neierakstīja iekšā, ka es esmu ēzelis!
Visi projām.