Dons Pedro, Klaudio un kalpi ar muzikanliem un lāpām.
Klaudio. Vai tas ir Leonāto dzimtas kaps? Kalps. Jā, kungs.
Klaudio
lasa kādu tīstokli.
Se, melu nonāvēta, Nu Hero atdusas, Bet nāvē nepārspēta Tās slava paceļas. Ap viņas tēlu maigo Nu mūžam gaisma zaigo.
Noliek uz kapa.
Lai vienmēr uz šī kapa
Raud skumjā mīlas lapa.
Jel lieciet sēru dziesmai atskanēt.
Dziesma.
Pusnakts gari, piedodiet Tiem; kas noziegušies šķiet! Dziļās sērās tērpušies, Viņi ap šo kapu ies.
Jūsu dusmu trūksies, Piedošanu lūgsies Balsi žēlu, žēlu. Ja to uzcelt spētu, Steigties nekavētu! Vēlu, viss par vēlu.
Klaudio.
Nu lai tev miers! Kur atdusies, Ik gadus gribu atgriezties.
Dons Pedro.
Jau pāri nakts. Lai bālās lapas dziest! Vilks alā lien, vēl sapņu ēnās tīts, Sāk austrumgaiss mums liesmas pretī sviest, Uz Fēba ratiem izbrauc ārā rīts. Jums katram pateicos un saku: sveiks!
Klaudio.
Ardievu, draugi, steidzieties uz mājām!
Dons Pedro.
Nāc tūdaļ līdz, par jaunu iesim ģērbties, Drīz būs jau laiks pie Leonāto steigt.
Klaudio.
Kaut dzīve citādi reiz sāktu vērpties, Šīs smagās sēras sāk jau mani veikt.
Visi projām.