Ienāk Bolingbruks, Jorks, Nortumberlends, Ross, Persijs, Viloubijs; Bušijs un Grīns kā gūstekņi.
Bolingbruks.
Tad vediet šurp tos vīrus. Grīn un Bušij,
Es nevēlos te jūsu dvēsles šaust —
Jo tām tūlīt būs miesas jāatstāj, —
Par jūsu ļauno dzīvi pārmetot, —
Tas būtu nežēlīgi. Bet, lai rokas
Nav aptraipītas jūsu asinīm,
Es teikšu ļaudīm soda iemeslus.
Jūs maldos vedāt karalisku princi —
Pēc dzimts un sejas viņš bij laimes bērns, —
Viņš jūsu dēļ nu nelaimīgs un kropls.
Jūs lauzāt karaļgultas tiesības,
Un jūsu grēku stundas nošķīra
To nost no karalienes daiļuma.
Tās vaigi mirka gaužās asarās
Par jūsu nodarītām pārestībām.
Es, princis pats, no dižciltīgas dzimts,
Tuvs karalim kā rads, vēl tuvāks mīlā, —
Jūs panācāt, ka mani pārprast sāk.
Es biju spiests zem tenkām galvu liekt,
Pret svešiem padebešiem nopūsties
Un rūgto trimdinieka maizi ēst.
Bet manās muižās barojāties jūs
Un mežus cirtāt, parkus postījāt, No logiem vapeņus man noplēsāt Un devīzes, pat zīmes neatstājot. Tik manas asinis un ļaužu spriedums Vēl pierāda, ka esmu augstmanis. Tas un vēl vairāk, daudz kas vairāk vēl Jums nāvi lemj.
Uz sardzi.
Lai viņus nogādā Uz soda izpildi un pašas nāves rokās.
Bušijs.
Man nāves cirtiens būs daudz tīkamāks Kā Herfords Anglijai. Ardievu, lordi!
Grīns.
Es ticu, drīz mūs uzņems debesis, Bet netaisnīgie cietīs elles mokas.
Bolingbruks.
Nortumberlend, tos aizgādājiet prom! Nortumberlends lidz ar dažiem citiem aizved gūstekņus.
Jūs teicāt, karaliene ir pie jums. To lūdzu, tēvoc, labi aprūpēt. Un katrā ziņā lai tiek nodoti Tai mani padevīgie sveicieni.
Jorks.
Turp aizsūtīju savu padoto Ar vēstulēm, kas jūsu mīlu pauž.
Bolingbruks.
Liels paldies, tēvoc. Iesim, lordi, prom, — Ar Glendoveru cīņa sākama, Vispirms lai darbs un vēlāk atpūta.
Visi aiziet.