Ienāk Ekstons ar kādu kalpu.
Ekstons.
Vai dzirdēji, ko valdnieks sacīja? «Vai nav neviena drauga mums, kas reiz No dzīvām šausmām atpestītu mūs?» Vai nebij tā?
Kalps.
Jā, tā viņš sacīja. «Vai nav mums drauga?» divreiz teica viņš Un divreiz atkārtoja uzsvērdams. Vai tā viņš nedarīja?
Kalps.
Tieši tā.
Ekstons.
To sacīdams, viņš manī pavērās, Kā domājot: «Kaut būtu tu tas vīrs, Kas man šīs bailes izrautu no sirds, Tas ir, šo karali tur Pamfretā.» Es atbrīvošu to no naidnieka!