Tauru skaņas. Ienāk Bolingbruks, Jorks un citi lordi līdz ar pavadoņiem.
Bolingbruks.
Nupat vēl dumpinieki Glosteršīrā Ir pelnos pārvērtuši Saisestru — Tas ir visjaunākais, bet nezinām, Vai sagūstīti tie vai krituši.
Ienāk Nortumberlends.
Lord, esiet sveicināti! Kas no jauna?
Nortumberlends.
Vispirms lai slavēts svētais karaļgods! Uz Londonu jau cejo Oksforda Un Blanta, Kenta, Solsberija galvas.
Pasniedz papīru.
Bet, kādā veidā sagūstīja tos, To tev šis papīrs plaši paskaidros.
Bolingbruks.
Par pūlēm mums tev paldies jāsaka, Tev krietna alga būs pēc nopelna.
Ienāk Ficvoters.
Ficvoters.
Uz Londonu es aizsūtīju, kungs, Vēl divu ļauno sazvērnieku galvas, Ko Benets Sīlijs nēsāja un Brokass. Tie gatavojās tevi nonāvēt.
Bolingbruks.
Tev netiks aizmirsti šie pūliņi. Es zinu, cik tev lieli nopelni.
Ienāk Persijs un bīskaps Karlails.
Persijs.
Pats abats — sazvērnieku vadonis — Aiz smagiem sirdēstiem ir atdevis Jau tumšam kapam miesas grēcīgās. Bet še stāv Karlails dzīvs, lai saņemtu Par savu spītu karaļspriedumu.
Bolingbruks.
Sis ir mans spriedums, Karlail, uzklausies: Sev klusu, svētu mītni izvēlies, Kas būtu labāka par tavējo. Tur klusā mierā nobeidz dzīvi šo,
Jo, kaut gan biji tu mans ienaidnieks, Man tavu godu redzēt bija prieks.
Ienāk Ekstons un nesēji ar zārku.
Ekstons.
Šis zārks tev, valdniek, tavas bailes nes, Jo tajā atdusas bez dzīvības Visstiprākais no taviem naidniekiem — Te paglabāts ir Ričards no Bordo.
Bolingbruks.
Tev, Ekston, paldies neteikšu par to. Tavs asinsdarbs i mani aptraipa Un angļu slavai kaunu padara.
Ekstons.
Pēc jūsu vārdiem darīju es to.
Bolingbruks.
Tie nemīl indi, kas to pielieto,
Ne tevi es! Kaut vēlējos tā nāvi,
Nu mīlu to, bet tu še ienīsts stāvi.
Tev alga — sirdsapziņas moku sārts,
Ne labvēlīgs un laipns karaļvārds.
Kā Kains, kas nedrīkst dienai rādīt vaigu,
Bez gala klīdīsi pa nakti baigu.
Jel ticiet, lordi, jūtos noskumis,
Ka manai laimei pielīp asinis.
Lai nāk ikviens, mēs kopā sērosim
Un visi melnas drēbes apvilksim.
Bet es uz svēto zemi ceļošu,
Lai asinis no rokām mazgātu.
Nu līdz ar mani zārkam pakaļ ejiet
Un, manas sāpes cienot, asras lejiet.
Visi aiziet.
RIČARDS II
šī karaļdrāma sacerēta ap 1595.—1596. gadu. 1623. gadā tā uzņemta in folio izdevumā.
Galvenais avots šai drāmai bijis Holinšeda hroniku otrais izdevums, bet daži sīkumi aizgūti arī no citiem hronistiem.
Tāpat kā Ričardā III arī Ričardā II vērojama Marlova ietekme, tomēr Šekspīra drāmās vārsmas plūst vieglāk, valoda dzīvāka un galvenā varoņa tēls smalkāk iezīmēts. Savās rakstura pazīmēs Ričards II hronikās tēlots līdzīgs Edvardam II.
Kā Edvardu II, tā arī Ričardu II hronikas attēlo deģenerētus un gjēvus. Marlova Ričards II tēlots līdzīgs hroniku Ričardam II. Atšķirībā no Marlova drāmas Šekspīram centrālā problēma ir jautājums par valsts likteni. Tieši šī problēma noteic Šekspīra drāmas R/čards II kompozīciju. Tomēr arī karaļa personības problēmai Šekspīrs piešķir būtisku nozīmi. Šekspīrs raksturo Ričardu II kā sarežģītu, untumainu un izlutinātu cilvēku. Feodālisma laika princips par karaļa varas dievišķo izcelšanos darbā neaizēno personu raksturojumu.
Bolingbruks pilnīgs pretstats Ričardam II. Tas ir cilvēks, kura panākumus nodrošina viņa gribas spēks un mērķtiecīgā rīcība.
Drāmas beigās redzam jaunas drāmas sākumu, kurā risināsies tālākās Anglijas vēstures attīstības ainas.
Karaļdrāmu Ričards II latviešu valodā tulkojuši Jēkabs Jansons- Saiva un Aivars Jansons-Saiva.
Latviešu lasītājiem tagad būs iespēja iepazīties ar Šekspīra drāmu, kura līdz šim nebija tulkota latviski.
I cēliena 1. ainā
358. Nobls — Anglijas 14.—15. gs. zelta monēta, ko 1344. gadā sāka kalt Eduards III.
360. Šis asinīm nav īstais mēnesis. —
Vecos kalendāros norādīts, kādi mēneši piemēroti asins nolaišanai un kādi ne.
3. ainā
374. Es neatvados, kungs — mans pienākums, Cik tālu zeme Jauj, — ir sekot jums. — Tas nozīmē — līdz jūrai.
4. ainā
378. … tad vajadzēs
Mums karalisko valsti iznomāt… —
Pēc Holinšeda hronikas ziņām, Ričards savas valdīšanas beigu posmā iznomājis valsts īpašumus saviem mīluļiem. Sī Ričarda rīcība ir pamatā Šekspīra drāmai, kura raksturo Ričardu II kā valsts izšķērdētāju.
II cēliena 1. ainā
381. Es jūtos iedvesmots kā pravietis. —
Džona Gaunta monologs bija ļoti populārs un jau 1600. gadā bija iespiests atsevišķi rakstu krājumā Angļu Parnass.
386. Kur indei nebij atļauts ieviesties. —
Kā stāsta leģenda, sv. Patriks, pievērsis Īriju kristīgajai ticībai, iznīdējis no Īrijas visas indīgās čūskas.
3. ainā
402. Melnais Princis — Edvarda III dēls, Jorka brālis un Boling- bruka tēvocis.
III c ē 1 i e n a 1. ainā
407. Glendovers — viens no Velsas augstmaņiem, kurš pēc Boling- bruka kronēšanas sarīkoja sacelšanos, lai Velsa iegūtu neatkarību, pretendējot uz Velsas prinča titulu.
3. ainā
421. Jā, lejup nāku es kā Faetons. —
Mīts stāsta par Faetonu — Apolona dēlu, kas izlūdzies no tēva, saules dieva, saules ratus vienas dienas lietošanai, tomēr neprātis vadīt zirgus, un tie auļodami salauzuši ratus.
V cēliena 1. ainā
443. Pamfreta — pils Jorkšīrā.
3. ainā
•456. Karalis un ubadze — aizrādījums uz balādi par karali Kofetua un ubadzi, kuru karalis iemīlējis.