No vienas puses ienāk karalis Ričards ar Begotu un Grīnu, no otras — Omerls.
Ričards
Begolam un Grīnam.
To zinām jau.
Omerlam.
Cik tālu, brālēn Omerl, Jūs pavadījāt augsto Herfordu?
Omerls.
Līdz pirmām lielceļam, kur atstāju, Kā jūs to saucāt, augsto Herfordu.
Ričards.
Vai šķiroties jums lija asaras?
Omerls.
Man tiešām ne, bet ziemeļrītenis Tik griezīgi mums tobrīd sejā pūta, Ka acī modināja valgumu Un šķiršanos ar asru apveltīja.
Ričards.
Ko teica mūsu brālēns šķiroties?
Omerls.
Nu, sveiks!
Sirds nepieļāva to, ka mana mēle Šo vārdu zaimo, tādēļ gudri es Tik dziļas bēdas pratu izrādīt, Ka vārdi šķita skumju kapā rakti. Tik tiešām, ja ar sveikām varētu Tam īso trimdu darīt garāku, Es būtu teicis tūkstoš ardievu. Bet tas ir velti — tādēļ cietu klusu.
Ričards.
Viņš mūsu brālēns, tomēr jāšaubās,
Kad laiks no trimdas mājās aicinās,
Vai nāks viņš savus draugus apciemot.
Mēs paši, tāpat Bušijs, Begots, Grīns,
Jau ievērojām viņa vēlību,
Kas zemiem ļaudīm tiecas piezagties
Ar draudzīgu un kautru godprātu;
Viņš savu cieņu kalpiem aizmetis,
Ar smaidiem amatniekus saistījis
Un, rāmi paļaujoties liktenim,
Jau gribētu šo mīlu aiznest līdz.
Pret tirgus sievām ceļ viņš cepuri,
Kāds važonis tam uzsauc: «Dievspalīdz!»
Un mīkstie ceļi tūdaļ palokās,
Kad teic viņš: «Tautieši, mans paldies jums!»
Kā mūsu pavalstnieku cerība,
Kā valdnieks izturas viņš Anglijā.
Grīns.
Nu viņš ir prom un līdz ar to šīs domas. Bez kavēšanās jāsper stingri soļi Pret nemierniekiem Īrijā, mans kungs, Pirms jauna atelpa dod jaunus spēkus Par labu viņiem, bet par ļaunu jums.
Ričards.
Mēs personīgi dosimies šai karā, Bet, tā kā šķirsti lielā galma dēļ Ir stipri patukši, tad vajadzēs Mums karalisko valsti iznomāt Un ar šiem ienākumiem sagādāt Sev naudu kaujām. Ja vēl nepietiks, Būs pārvaldniekiem tukšas veidlapas, Kur viņi, atraduši bagātos, To vārdā lielas summas ierakstīs Un mūsu vajadzībām atsūtīs. Mēs tūdaļ dosimies uz Īriju.
Uznāk Bušijs.
Ko teiksi, Bušij?
Bušijs.
Mans kungs! Nupat ir smagi saslimis Džons Gaunts, un steidzīgi ir sūtījis Lūgt jūsu augstību to apmeklēt.
Ričards.
Kur slimnieks atrodas?
Bušijs.
Viņš īlijnamā.
Ričards.
Ak debess tēvs, dod ārstam tādu prātu, Lai palīdz vecim tūdaļ kapā tikt. Tad viņa šķirstu saturs noderēs Mums īru kara dalībnieku svārkiem. Nu, kungi, dosimies to apciemot. Dievs dod, ka steidzot nonākam par vēlu!
Visi. Āmen!
Visi aiziet.