Uznāk Tranio un skolmeistars, ģērbies kā Vinčencio.
Tranio.
Te viņas nams, sinjor; vai liksiet pasaukt?
Skolmeistars.
Jā, kā tad citādi? Ja nevijos, Sinjors Baptista mani atcerēsies. Būs gadi divdesmit, tad Dženovā Mēs abi divi mitām «Pegazā».
Tranio.
Tas lieliski! Tā turieties vien tālāk, Kā daždien dižam tēvam piederas.
Skolmeistars.
Bez raizēm, ser. Lūk, tur nāk jūsu kalps.
Uznāk Biondello.
To jūs gan pamāciet.
Tranio.
Par to nav bēda. Klausies, Biondello, Tu iegaumē, ko saku es: šis kungs — Mans tēvs Vinčencio, tā izturies.
Biondello.
Par mani nebēdājiet.
Tranio.
Vai ziņu Baptistam jau nodevi? Biondello.
Jā, teicu — jūsu tēvs no Venēcijas Šais dienās ieradīsies Padujā.
Tranio.
Brašs zēns; te būs tev dzeramnauda, ņem! Tur nāk Baptista, saņemieties.
Uznāk Baptista un Lučencio. Sinjor Baptista — laimīgs gadījums!
Skolmeistaram.
Tēvs, lūk, te ir tas kungs, par ko jums teicu. Es lūdzu, esiet nu man labvēlīgs Un neliedziet vairs apprecēt Bianku.
Skolmeistars. Paga, dēls!
Sinjor, jūs piedosiet: šeit Padujā Es naudas lietās ierados; Lučencio, mans dēls, man paziņoja Par savām precībām ar jūsu meitu. Un, tā kā jūsu slava cildena Un tā kā jūsu meitu mīl mans dēls Un viņa viņu, — lieki vilcināties; Kā gādīgs tēvs es piekrišanu dodu Šīm precībām; un, ja jūs labvēlīgs, Tāpat kā es, pret citiem noteikumiem Es būšu atsaucīgs un domāju, Ka līgumā mēs abi vienosimies. Jo neiešu es kaulēties ar jums, Sinjor Baptista, jūsu slavas dēj.
Baptista.
Sinjor, par sevi atļaušos jums sacīt: Man patīk jūsu īsā valoda. Ir tiesa, jūsu dēls Lučencio
Mīl manu meitu, tāpat viņa viņu, Ja vien tie abi neizliekas mums; Tāpēc, ja gatavs jūs bez ierunām Par sava dēla labklājību gādāt Un manai meitai pūru novēlēt, — Viss kārtībā, tā lieta darīta: Lai svētīts jūsu dēls ņem manu meitu.
Tranio.
Es pateicos, sinjor. Kā domājat, Kur labāk gan mums būtu taisīt kāzas Un mūsu nolīgumu parakstīt?
Baptista.
Pie manis ne, Lučencio, jūs zināt — Mums ļaužu pilna māja, sienām ausis, Un vecais Gremio tik ausās vien: Tur nāktu traucējums pēc traucējuma.
Tranio.
Var manā dzīvoklī, ja jūs ar mieru; Tur arī mīt mans tēvs; jau šovakar Mēs paklusām to visu nokārtosim. Jūs kādu aizsūtiet pēc savas meitas, Es atkal likšu atsaukt notāru. Tik žēl, ka godības nāk negaidītas, Mums mielasts nebūs tāds, kā pieklātos.
Baptista.
Būs labi. Kambio, jūs iesiet mājās Un palūgsiet Bianku taisīties; Ja gribat, pastāstiet, kas gadījies: Lučencio tēvs ir jau šeit Padujā, Nu Bianka Lučencio sieva būs.
Biondello.
Lai notiek tā, no sirds es lūgšu dievus.
Tranio.
Liec tagad dievus mierā, teci drīz!
Biondello prom.
Sinjor Baptista, drīkstu pavadīt? Es ielūdzu, kaut mielasts vienkāršs būs, Bet gan jau Pizā visu panāksim.
Baptista.
Es eju.
Tranio, skolmeistars un Baptista aiziet. Biondello atgriežas.
Biondello. Kambio! Lučencio. Ko teiksi, Biondello?
Biondello. Vai redzējāt, kā mans saimnieks smīnēja par jums, acis mirkšķinādams?
Lučencio. Un ko tas nozīmē?
Biondello. Neko sevišķu. Bet viņš atstāja mani šeit jums paskaidrot šo zīmju nozīmi un smīna morāli.
Lučencio. Tad, lūdzams, paskaidro!
Biondello. Lieta tāda: Baptista nu ir pievākts un pļāpā ar viltīgā dēla viltus tēvu.
Lučencio. Nu, un tad?
Biondello. Un jums jāatved viņa meita vakariņās. Lučencio. Nu un?
Biondello. Vecais mācītājs Svētā Lūkasa baznīcā katrā laikā jūsu rīcībā.
Lučencio. Un kas par to?
Biondello. Es jau nezinu; bet domāju, kamēr viņi nopūlas ar viltotām drošībām, jūs pie viņas varētu nodro
šināties cum privilegio ad imprimendum solum. Ejiet uz baznīcu, paņemiet līdzi mācītāju, ķesteri, pāris lietojamu godīgu liecinieku; bet, ja mans labais padoms nederīgs jums izliekas, tad Biankai pasakiet uz visiem laikiem ardievas.
Lučencio. Klausies, Biondello!
Biondello. Man nav laika. Es pazinu kādu meiteni, kura apprecējās palaunagā, izgājusi dārzā paplūkt pētersīļus trusīšiem. Jūs, ser, varētu izdarīt tāpat; un nu palieciet sveiki, ser! Mans saimnieks man lika iet uz Svētā Lūkasa baznīcu pateikt mācītājam, lai tas gaida, kad ieradīsieties jūs ar jūsu pielikumu.
Prom.
Lučencio.
Labprāt to darīšu, ja viņa ir ar mieru! Un viņa būs — vai par to jāšaubās? Lai iet kā iet, pie viņas pasteidzies! Uz priekšu, Kambio, viens nerādies!
Aiziet.