Uznāk Graciano, Lorenco, Salarino un Salanio.
Lorenco.
Tad tā — mēs aizbēgsim no vakariņām, Pie manis visi pārģērbsimies maskās Un stundas laikā būsim atpakaļ.
Graciano.
Bet mums nav sagatavots vēl nekas.
Salarino.
Pat lāpu nesēji nav sarunāti.
Salanio.
Ja nevar visu labi sarīkot, Tad labāk nesarīkot it neko.
Lorenco.
Ir tagad četri. Divas stundas vēl Mums laika ir.
Uznāk Lančelots ar vēstuli.
Nu, Lančelot, kas jauns?
Lančelots. Lūk, to jūs uzzināsiet, kad atplēsīsiet šo aploksni.
Lorenco.
Es zinu, pazīstu šo skaisto roku! Daudz baltāka vēl par šo vēstuli Tā maigā roka …
Graciano.
Vai no mījotās?
Lančelots.
Vai ļausiet iet, sinjor?
Lorenco.
Uz kurieni?
Lančelots. Sinjor, es dodos ielūgt žīdu, savu veco saimnieku, vakariņās pie sava jaunā saimnieka — kristieša.
Lorenco.
Še, ņem. Teic slepus daiļai Džesikai, Ka nekavēšos ilgi — būšu klāt. Nu, ej.
Lančelots aiziet.
Vai nepielaikosim jau maskas? Man lāpu nesējs būtu sarunāts.
Salarino.
Ak jā, es iešu tūlīt saposties.
Salanio. Es arī.
Lorenco.
Tātad satiksimies mēs Pie Graciano tieši jau pēc stundas.
Salarino.
Mēs būsim klāt.
Salarino un Salanio aiziet.
Graciano.
Vai vēstule no skaistās Džesikas?
Lorenco.
Jā, pateikšu tev visu. Viņa raksta, Kā slepus aizvest to no tēva nama. Tai būšot zelts un dārgakmeņi klāt Un pāža apģērbs arī greznum greznais. Ja debesīs reiz nokļūs vecais žīds, Tad tikai savas skaistās meitas dēļ, Bet, kādreiz nelaime ja uzbruks tai, Tad tikai tādēļ vien, ka Džesika Par nekaunīgā žīda meitu saucas. Nāc, iesim, vēlāk izlasīsi pats. Būs daiļā Džesika mans lāpu nesējs.
Aiziet.