Uznāk Lančelots un Džesika.
Lančelots. Jā, patiešām, redziet, tas ir tāpēc, ka tēvu grēki piemeklē bērnus līdz devītajam augumam. Tas ir tāpēc, ka, zvēru, es par jums baiļojos. Vienmēr
esmu bijis atklāts pret jums un ari šoreiz, šinī gadījumā, — jūs varat būt gluži mierīga — izsaku savas bažas tāpēc, ka jūs esat sodīta ar mūžīgām ciešanām, — es esmu par to pilnīgi pārliecināts. Protams, vēl ir viena cerība, kas varētu jums līdzēt, bet diemžēl tā ir nelikumīgi dzimusi cerība.
Džesika. Lūdzu, pasakiet — kas tā ir par cerību?
Lančelots. Nu, lūk, jūs varat pa daļai cerēt, ka jūsu tēvs nemaz nav jūsu tēvs un jūs neesat žīda meita.
Džesika. Tā patiešām būtu nelikumīgi dzimusi cerība, jo tad taču mani piemeklētu manas mātes grēki.
Lančelots. Par to jau es tieši baidos, ka jūs esat sodīta ar mūžīgām ciešanām gan par tēva grēkiem, gan par mātes grēkiem. Tiklīdz izbēgu no Seilas — jūsu tēva, tā tūliņ iekrītu jūsu mātes — Haribdas nagos. Šā vai tā — jūs esat pazudusi.
Džesika. Mani pasargās mans vīrs. Viņš mani pievērsa kristīgajai ticībai.
Lančelots. Taisnību sakot, par to viņš visvairāk peļams: mūsu, kristīgo, jau tā ir tieši tik daudz, lai visi varētu labi dzīvot — cits pie cita. Bet, ja vēl viens kristīgais nāks klāt, tad, bez šaubām, cūkām celsies cenas, jo, ja mēs visi sāksim ēst cūkgaļu, tad drīz vien ne par kādu naudu vairs nevarēs nopirkt žāvētu speķi!
Džesika. Lančelot, es to visu pateikšu savam vīram, lūk, tur jau viņš nāk.
Lorenco. Es kļūšu vai greizsirdīgs, Lančelot, ja tu arī turpmāk tā sačukstēsies ar manu sievu pa visiem kaktiem.
Džesika. Nē, Lorenco, tev mūsu dēļ nav jāuztraucas, mums ar Lančelotu ir pilnīgi dažādi uzskati. Viņš apgalvo, ka man debesīs nekas labs nav gaidāms, jo es esmu žīda meita, un vēl piebilst, ka tu esi slikts valsts pilsonis, jo, piegriezdams ebrejieti kristīgajai ticībai, tu esi paaugstinājis cūkām cenas.
Lorenco. Es par to savai valstij esmu mazāk atbildīgs nekā tu, Lančelot, tādēļ ka nēģeriete tavas vainas dēļ nokļuvusi stāvoklī.
Lančelots. Tas būtu labi, ja nēģeriete būtu labāka, nekā viņa patiesībā ir, bet, ja viņa ir sliktāka par labu sievieti, tad tiešām viņa ir labāka par to, kādu es viņu iedomājos.
Lorenco. Cik veikli muļķis prot spēlēties ar vārdiem! Es domāju, ka prāta gudrība drīz vien izpaudīsies klusēšanā, bet pļāpāšana attīstīsies tikai pie papagaiļiem. Ej un pasaki, lai viss būtu sagatavots pusdienām!
Lančelots. Sinjor, pusdienām viss jau sagatavots, jo visi ir izsalkuši.
Lorenco. Mīļais dievs, cik tu esi asprātīgs! Tad liec viņiem pagatavot pusdienas.
Lančelots. Sinjor, arī tās jau ir pagatavotas. Vienīgi neizpildīts paliek vēl tāds niecīgs vārdiņš kā «servēt».
Lorenco. Vai jūs nesāktu servēt, sinjor?
Lančelots. Ko? Servēt? Nē, ar tādu sporta veidu es nenodarbojos. Es zinu savus pienākumus.
Lorenco. Atkal pieķēries vārdam! Vai tad tu tiešām gribi visu savu prāta bagātību vienā mirklī izšķiest? Lūdzu, saproti vienkārši arī vienkārša cilvēka runu: esi tik laipns un palūdz savus biedrus, lai viņi uzklāj galdu, pasniedz pusdienas, un tad mēs iesim ēst.
Lančolets. Kas attiecas uz galdu, tad tas tiks pasniegts, sinjor. Kas attiecas uz ēdienu, tad tas tiks uzklāts, bet, kas attiecas uz nākšanu ēst, sinjor, tad tas ir atkarīgs no jūsu gaumes un izdomas.
Aiziet.
Lorenco.
Ak gudrība, nāc liekvārdību nīst! Cik lielu vārdu skaitu savā prātā
Šis muļķis iegaumējis! Pazīstu Vēl tādu muļķu daudz, kas augstāk stāv, Bet, apbruņojušies ar asiem vārdiem, Tāpat iet cīnīties pret patiesību. Nu, Džesika? Ko saki tu par to, Un kā tev patīk daiļā Porcija?
Džesika.
Tā pārspēj visas, un Basanio Var tagad pilnvērtīgu dzīvi sākt, Jo, tādu labu sievu atradis, Viņš debess priekus var uz zemes gūt. Bet, ja uz zemes viņš to nesapratīs, Tad debesīs nekad viņš neiekļūs. Ja divi dievi noslēgs derības, Un, ja tad svaru kausos noliktas Būs divas skaistas zemes sievietes, — Es nešaubos — būs viena Porcija, Bet otru — neatrast nekur.
Lorenco.
Tikpat
Labs vīrs es būšu tev kā viņam — sieva.
Džesika.
Vai nederētu pajautāt to man? Lorenco.
Es pajautātu, bet — laiks pusdienot. Džesika.
Ļauj novērtēt man tevi izsalkušai. Lorenco.
Nē, labāk pārrunāsim to pie galda, Jo tur, lai ko tu teiktu man, — daudz labāk Es sagremošu to.
Džesika.
Lai notiek tā.
Aiziet.