Spēlē pūtēju orķestris. Ienāk Marokas princis savas svītas pavadībā. Porcija, Nerisa un pārējie kalpotāji.
Marokas princis.
Jel neniciniet mani, ka es melns. Šī tumšā livreja ir man no saules, Jo viņas tuvumā es esmu uzaudzis. Šurp sauciet baltos, kas mīt ziemeļos, Kur saules staros ledus neizkūst, — Un, mīlot jūs, mēs pārgriezīsim ādu, Lai redzētu, kam asins sarkanāka. Es saku, sinjorīna, mana seja Ir daudzus drosminiekus biedējusi, Bet zvēru jums pie savas mīlestības, Ka manas zemes meitas skaistākās Ir mīlējušas to. Šo melno krāsu Pret balto pārmainītu tikai tad, Ja jūs es gūtu, daiļā karalien.
Porcija.
Šai izvēlē es nevados no tā, Kas jaunu meitu acīm tīkams šķiet. Pie tam mans liktenis ir loterija, Kur nav man pašai izvēlēties brīv. Bet, tēvs ja nesaistītu mani, lemdams,
Ka jākļūst man par sievu tikai tam,
Kas izvēlēsies īsto kastīti,
Tad, kā jau teicu jums, mans cēlais princi,
Jūs manām acīm melnāks neliktos
Kā citi precinieki.
Marokas princis.
Pateicos! Tad vediet mani, lai pie kastītēm Es varu laimi gūt. Es zvēru zobenam, Kas sakāva reiz Sofi, peršu princi. Trīs kaujās uzvarēja Suleimanu, Ka nebīšos viszvērošāko acu, Ka mana norūdītā, stiprā sirds Visdrosmīgākā būs šai pasaulē, Pat lāču mātei bērnus nolaupīšu, No izsalkušas lauvas nebīšos, Lai gūtu jūs! Bet, ak! Kad Herkuless Ar Lihasu uz spēļu kauliņiem Spēj izšķirt stiprāko, tad gadīties Var tā, ka uzvar roka vājākā Un Alkids pats no sava pāža krīt. Tā varu zaudēt, aklā likten's vadīts, Es arī to, kā cienīgs neesmu, Un bēdās mirt.
Porcija.
Jūs varat izlemt pats: Vai spēlē piedalīsieties vai ne, Vai dosiet zvērestu, ka kļūdoties Nevienai sievietei vairs nebildīsiet Par precībām. Tas jums ir jāapdomā.
Marokas princis.
Man citu domu nav. Turp mani vediet'
Porcija.
Vispirms uz templi, pēc tam paēdīsiet, Un tad tik sāksim.
Marokas princis.
Kas nu zin, ko gūšu! Vai laimīgs es vai nelaimīgs drīz kļūšu.
Spēlē pūtēju orķestris. Visi aiziet.