Berlingtona dārza rajonā Sevijieļas namā Nr. 7, kur 1814. gadā nomira Šeridaīis, 1872. gadā dzīvoja Fileass Fogs, viens no Londonas Reformatoru khiba oriģinālākajiem un. ievērojamākiem biedriem,, lai gan viņš acīm redzami nopūlējās nevērst uz sevi uzmanību.
Pēc izcilākā angļu iecienītā runātāja pirmo vietu ieņēma šis Fileass Fogs, noslēpumains cilvēks, par kuru neviens nekā īsti nezināja, atskaitot to, ka viņš bij viens no galantākajiem un skaistākajiem angļu augstāko aprindu džentlmeņiem.
Runāja, ka viņš izskatoties pēc Bairona — protams, tikai ar savu galvu, jo kājas viņam bij pilnīgi veselas. Šī līdzība ar Baironu bij viņa ūsas un vaigu bārda. Tas bij vienaldzigais Bairons, kās, šķiet, varētu nodzīvot tūkstoš gadu un tomēr nepaliktu vecāks.
Lai gan īsts anglis, Fileass Fogs totnēr laikam ne- bij londonietis. Nekad viņš netika redzēts ne biržā, ne bankā, ne kādā Siti kantorī. Londonas dokos un ostā nekad nemanīja kādu kuģi, kas piederētu Fileasam Fo- gam. Šis džentlmenis nepiedalījās nevienā pārvaldes ko- tfnisijā. Viņa vārds nebij dzirdams nevienā advokātu kolēģijā, ne juristu korporācijās: Tempie, Linkolns, Greijs. Nekad viņš neuzstājās ne Kancelejas, ne Karalienes, ne Baznīcas tiesā. Viņš nebij ne fabrikants, ne veikalnieks, ■ne tirgotavas īpašnieks, ne zemturis. Viņš neskaitījās par locekli ne «Karaliskajā Lielbretaņas institūtā», ne «Londonas institūtā», ne «Mākslinieku institūtā», ne «Riseļa institūtā», ne «Rietumu literatūras institūtā», ne «Tiesību institūtā», ne «Apvienoto mākslu un zinātņu institūtā», kas atrodas tieši viņas žēlīgās Majestātes aizgādniecībā. Viņš nepiederēja ne pie vienas no daudzajām angļu galvaspilsētas biedrībām, sākot ar «Mūzikas biedrību» un beidzot ar «Entomoloģijas biedrību», kas dibināta kaitīgu kukaiņu apkarošanas nolūkā.
Fileass Fogs bij Reformatoru kluba biedrs u.n vairāk nekas.
Ja kāds brīnījās, kā tik noslēpumains džentlmenis iekļuvis tādā cienījamā sabiedrībā, tam atbildēja, ka to ieteikuši misteri brāļi Beringi, pie kuriem viņam bij neaprobežots kredīts. Ar to arī izskaidrojama vispārēja cieņa, jo viņa izrakstītos čekus allaž kārtīgi samaksāja no neizsmeļamā tekošā rēķina.
Vai šis Fileass Fogs bij bagāts? Bez šaubām. Bet neviens nevarēja pateikt, kādā ceļā viņš ticis pie bagātības, un pats Fileass Fogs bij pēdējais, kuram par to varētu iedrošināties apjautāties. Vispār, viņš nebij izšķērdīgs, bet arī ne skopulis, jo visur, kur vajadzēja pabalstīt kādu derīgu un cēlu pasākumu, viņš klusi un dažkārt pat anonīmi bij ar savu palīdzību klāt.
Vispār nebij nesabiedriskāka cilvēka par šo džentlmeni. Viņš nemēdza daudz runāt un taisni klusuciešot j likās vēl jo noslēpumaināks. Tomēr viņa dzīve bij visiem pārredzama, ar matemātisku noteiktību viņš allaž darīja vienu un to pašu, tā ka neapmierinātai iedomai bij jāmeklē viela ārpus viņa redzamās dzīves.
Vai viņš bij ceļojis? Laikam gan, jo neviens zemeslodes karti nepārzināja labāk par viņu. Nebij tādas attālas un nomaļas vietas, ko viņš sīki nepazītu. Dažreiz ar pāris vārdiem viņš klubā izšķīra strīdus par pazudušiem vai noklīdušiem ceļotājiem. Viņš aprādīja patiesās iespējamības, un viņa spriedumi likās kādas augstākas nojautas radīti, jo tie katrreiz patiešām piepildījās. Šķita, ka šis cilvēks apceļojis visu pasauli — mazākais iztēlē.
Skaidri zināms tikai tas, ka Fileass Fogs jau ilgus gadus nebij atstājis Londonu. Tie, kam bij gods pazīt viņu mazliet tuvāk, apgalvoja, ka citur viņš nekad neesot redzams, kā tikai tiešā ceļā no savas mājas uz klubu. Viņa vienīgā nodarbošanās bij laikrakstu lasīšana un vista spēle. Klusēdams spēlējot viņš vinnēja vienmēr, taču šie vinnesti nekad neieslīdēja viņa naudas makā, bet lika atlikti labdarības mērķiem, un šī summa bij visai ievērojama.
Jāpiemin, ka Fileass Fogs spēlēja tikai aiz patikas, nevis vinnesta dēļ. Spēle viņam bij cīņa ar pretišķībām, bet bez uztraukuma, nožēlas un noguruma — tas saskaneja ar viņa raksturu.
Fileasam Fogarn nebij ne sievas, ne bērnu, kas atgadās pat visgodīgākajiem džentlmeņiem; neviens nepazina viņa radus un draugus —- kas tiešām visai neparasti. Fileass Fogs dzīvoja viens pats savā namā Sevi [ielā, kur nevienam nebij iespējams iekļūt. Par mājas iekārtu ari nekas nebij zināms. Viņam bij viens pats apkalpotājs. Hronometriski noteiktā laikā viņš ieturēja brokastis un pusdienas klubā, vienmēr tajā pašā istaba, pie tā paša galda, netērzēdams ar saviem kolēģiem, nepieaicinādams neviena sveša, bet noteiktā stundā atgriezās mājās, lai dotos pie miera, ne reizes neielietojis kluba biedriem pieejamās Reformatoru kluba greznās telpas. No divdesmit četrām stundām desmit viņš pavadīja mājās, vai nu atdusēdamies, vai nodarbodamies ar savu tualeti. Allaž vieniem un tiem pašiem vienmērīgiem soļiem viņš ienāca zālē ar mozaīkas parketu vai galerijā ar zila stikla velvi, ko balstīja divdesmit joniskas sarkana porlira kolonas. Pusdienas un brokastis viņam piegādāja no bagātīgajiem kluba bufetes un gaļas, zivju un piena produktu krājumiem. Melnos svārkos tērpti svinīgi sulaiņi, kuru kājās bij kurpes ar mīkstām pazolēm, pasniedza viņam ēdienus uz sevišķi izmeklētiem porcelāna traukiem, pie kam galds bij klāts ar brīnišķu Saksijas audekla galdautu, apbrīnojami veidotās kristālā glāzēs viņam ielēja šeriju, porto vai klaretu — korintu un krustnagliņu liķiera maisījumu. Beidzot auksts ledus, piegādāts ar lieliem izdevumiem tieši no Amerikas ezeriem, viņa dzērienus allaž uzturēja patīkami svaigus.
Ja tādu dzīves veidu sauc par ekscentrisku, tad jāatzīst, ka ekscentricitātei ir savas labās puses!
Nams Seviļielā nebij pārmērīgi grezns, tomēr ierīkots ar lielām ērtībām. Pēc iemītnieka negrozāmās parašas apkalpošana tur bij visai niecīga. Taču Fileass Fogs no sava vienīgā apkalpotāja prasīja ārkārtīgu akurātību. Tāpēc šodien, otrajā oktobrī, viņš bij atlaidis savu sulaini Džemu Forsteru, kas viņam atnesis noteikto astoņdesmit sešu Farenheita grādu vietā tikai astoņdesmit četrus grādus siltu ūdeni bārdas skūšanai, un pašlaik gaidīja tā vietnieku, kam bij jāierodas starp pulksten vienpadsmitiem un pusdivpadsmitiem.
Klubkrēslā apsēdies, kājas kā kareivis parādē cieši saspiedis, rokas atbalstījis uz ceļgaliem, taisni izstiepies, galvu pacēlis, Fileass Fogs lūkojās uz slīdošo pulksteņa rādītāju. Šis pulkstenis bija komplicēts aparāts, tas rādīja stundas, minūtes, sekundes, dienas, datumus un gadu. Pusdivpadsmitos misters Fogs piecēlās, lai pēc ikdienas parašas dotos uz Reformatoru klubu.
Tajā acumirklī pie mazā salona durvīm, aiz kurām sēdēja Fileass Fogs, pieklauvēja.
Parādījās atlaistais Džems Forsters.
— Jaunais sulainis, — viņš sacīja.
Salonā ienāca gadus trīsdesmit vecs cilvēks un sveicināja.
— Jūs esat francūzis, un jūs sauc par Džonu? — Fileass Fogs vaicāja.
— Žanis — lai kungsneņeii ļaunā, — jaunais ienācējs atbildēja, — Žanis Āķis. Tas ir mans pievārds, to esmu dabūjis tāpēc, ka esmu āķīgs un protu izsprukt no visām kļūmēm. Es domāju, ka esmu godīgs puisis, bet lai izkultos cauri dažādos apstākļos, protu vairākus amatus. Esmu bijis ceļojošs dziedātājs, cirka zirgu puisis, Leotaram līdzīgs akrobāts un virves dejotājs, gluži kā Blondens, vēlāk vingrošanas skolotājs, lai lietderīgāk izlietotu savas spējas, beidzot ugunsdzēsēju seržants Parīzē. Manā dienesta apliecībā atzīmēti pat vairāki ievērojami apdzēsti ugunsgrēki. Bet nu jau pieci gadi, kopš esmu pametis Franciju un, lai baudītu ģimenes dzīvi, kalpoju par sulaini Anglijā. Tagad, būdams bez vietas un uzzinājis, ka misters Fileass Fogs ir pats kārtīgākais un nekustīgākais cilvēks visā Anglijā, esmu atnācis pieteikties, cerībā atrast šeit mierīgu dzīvi un aizmirst savu iesauku …
— Man šis vārds patīk, — džentlmenis atbildēja. — Jūs man ieteica. Man ir labas ziņas par jums. Vai jums mani noteikumi ir zināmi?
— Jā, cienījamais kungs.
— Labi. Cik rāda jūsu pulkstenis?
— Vienpadsmit un divdesmit divas minūtes, — Āķis atbildēja, izvilcis no savas ārkārtīgi dziļās kabatas milzīgu sudraba pulksteni.
— Jūsu pulkstenis ir vēlāks, — misters Fogs aizrādīja.
— Lai kungs mani atvaino, tas nevar būt.
— Par četrām minūtēm vēlāks. Bet tas nav no svara. Iegaumējiet tikai starpību. Tātad no pulksten vienpadsmitiem divdesmit deviņām minūtēm priekšpusdienā 1872. gadā ceturtajā oktobrī jūs skaitāties manā dienestā.
To teicis, Fileass Fogs paņēma savu cepuri, ar kreiso roku kā automāts uzlika to galvā un izgāja, nebildis vairāk ne vārda.
Āķis dzirdēja ielas durvis aizveramies pirmo reizi: tur izgāja viņa jaunais kungs. Tad viņas vērās otro reizi — aizgāja viņa priekštecis Džems Forsters.
Āķis palika viens pats Seviļielas namā.