Jā, tas bij Fileass Fogs, neviens cits.
Lasītājs atminēsies, ka astoņos un piecās minūtēs, tas ir, apmēram divdesmit piecas stundas pēc tam, kad ceļotāji bij iebraukuši Londonā, Āķis tika aizsūtīts pie Samueļa Vilsona pieteikt tam rītu gaidāmās laulības.
Āķis izgāja bezgala priecīgs. Ātri viņš steidzās uz Samueļa Vilsona dzīvokli, bet tas nebij vēl pārnācis mājās. Saprotams, Āķis pagaidīja brītiņu, bet ne vairāk kā divdesmit minūtes.
Astoņos trīsdesmit piecās minūtēs viņš jau atkal bij laukā. Bet kāds viņš izskatījās! Bez cepures, izspūrušiem matiem viņš skrēja, kā cilvēks nekad nav redzēts skrējām, gluži kā viesulis, grūstīdams un gāzdams zemē gājējus.
Trijās minūtēs viņš bij atpakaļ Seviļielas nama un ieklupa Fileasa Foga istabā.
Elpa viņam bij aizrāvusies, viņš nevarēja parunāt.
—- Kas tev kaiš? — Misters Fogs vaicāja.
— Kungs . .. — Āķis šļupstēja. — Laulības . . . nav iespējamas .. .
— Nav iespējamas?
— Nav iespējamas … rītu .. .
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka rītu … ir svētdiena . . .
— Pirmdiena, — pārlaboja misters Fogs.
— Nē … šodien … ir sestdiena . . .
— Sestdiena? Nevar būt!
— Jā, jā, jā, jā! — Āķis kliedza. — Jūs par vienu dienu esat pārskatījušies! Mēs esam atbraukuši divdesmit četras stundas agrāk nekā rēķinājuši. Bet jums paliek vairs tikai desmit minūtes …
Āķis bij sagrābis savu kungu aiz apkakles un rāva to augšām.
Tā uzrauts, Fileass Fogs, nepaguvis nekā pārdomāt, izgāja no mājas, ielēca ormanī, apsolīja tam simts mārciņas, un tā, divus suņus sabraukuši un piecus ratus apgāzuši, viņi nobrauca pie Reformatoru kluba.
Pulkstenis rādīja astoņus un četrdesmit piecas minūtes, kad viņš iegāja lielajā salonā.
Fileass Fogs bij paveicis savu ceļojumu ap zemeslodi astoņdesmit dienās!
Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas sterliņu!
Bet kā gan viņš, tik akurāts cilvēks, varēja kļūdīties par vienu dienu? Kā viņš varēja iedomāties izkāpis Londonā sestdien, divdesmit pirmajā decembrī, kad īstenībā bij tikai piektdiena, divdesmitais, un pie tam septiņdesmit devītā diena pēc viņa izbraukšanas?
Kļūda bij sekojošā un pie tam gluži vienkārši izskaidrojama!
Fileass Fogs, pašam nezinot, bij ieguvis vienu diennakti tāpēc, ka ceļoja pret austrumiem. Ja braucis pret rietumiem, tad tikpat vienkārši būtu vienu diennakti zaudējis.
Patiešām pret austrumiem un saulei pretim braukdams, Fileass Fogs uz katra nobrauktā grada ieguva četras minūtes. Un tā kā zemeslodes virspuse sadalīta pavisam trīs simti sešdesmit grādos, tad pavisam viņš ieguvis divdesmit četras stundas, tas ir, taisni vienu diennakti. Citiem vārdiem, braukdams pret austrumiem, Fileass Fogs sauli astoņdesmit reizes bij redzējis virs meridiāna, kamēr viņa kolēģi Londonā to bij redzējuši tikai septiņdesmit deviņas reizes. Tāpēc arī šodien, sestdienā, un nevis svētdienā, kā Fileass Fogs domāja, kolēģi viņu gaidīja Reformatoru klubā.
Un tas vienkārši tāpēc, ka Āķa brīnišķīgais, vienmēr pēc Londonas laika nostādītais pulkstenis bij parādījis pareizo minūti, stundu un dienu!
Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas. Bet tā kā ceļā viņš arī bij iztērējis apmēram deviņpadsmit tūkstošus, tad naudas ieguvuma nebij tikpat kā nekāda. Taču, kā jau teikts, viņš šajās derībās nemeklēja peļņu, bet vienīgi tikai cīņu. Arī atlikušās tūkstoš mārciņas viņš izdalīja Aķirn un nelaimīgajam Fiksam, kuram visu bij piedevis. Tomēr kārtības labad viņš no sava sulaiņa daļas atvilka samaksu par tūkstoš deviņi simti divdesmit stundām viņa vainas dēļ izdedzinātās gāzes.
Tajā pašā vakarā, tikpat mierīgs un flegmātisks kā arvien, viņš teica misis Audai:
— Vai jūs, kundze, arvien vēl piekrītat mūsu laulībām?
— Foga kungs, — misis Auda atbildēja, — man pienāktos tā jautāt. Pirmīt jūs bijāt izpostīts, tagad esat bagāts.
— Atvainojiet, kundze, šī bagātība pieder jums. Ja jums nebūtu ienākušas prātā šīs precības, es nesūtītu savu sulaini pie mācītāja Samueļa Vilsona, nepamanītu savu kļūdu un …
— Mīļais Foga kungs … — jaunā sieviete pārtrauca viņu.
— Mīļā Auda … — Fileass Fogs atsaucās.
Viegli saprotams, ka laulības notika četrdesmit astoņas stundas vēlāk, un Āķis, lepns, priekā starojošs, bij tur klāt kā liecinieks no līgav.as puses. Vai viņš to nebij izglābis, un vai tāpēc viņam pēc taisnības nepienācās šis gods?
Bet otrā rītā, gaismai austot, viņš spēcīgi piedauzīja pie sava kunga durvīm.
Tās atvērās un flegmātiskais džentlmenis iznāca laukā:
— Ko tu gribi, Āķi?
— Neko lielu, kungs. Es tikai gribēju jums pateikt vienu lietu.
— Kādu?
— Ka mēs varētu saderēt un apceļot zemeslodi arī septiņdesmit astoņās dienās.
— Bez šaubām, ja mēs nešķērsotu Indiju. Bet, ja nebraukuši caur Indiju, mēs neizglābtu misis Audu un viņa tagad nebūtu mana sieva un …
Misters Fogs atkal mierīgi aizvēra durvis.
Tātad Fileass Fogs bij vinnējis derības. Astoņdesmit dienās viņš bij apbraucis ap zemeslodi! Izlietojis visdažādākos ceļojuma līdzekļus — kuģus, dzelzceļu, ratus, jahtu, ragavas, ziloni. Un ne acumirkli šis savādnieks nebij zaudējis savu apbrīnojamo akurātību un aukstasinību.
Bet pēc tam? Ko viņš bij ieguvis šajā ceļojumā?
Varbūt jūs teiksiet — nekā? Protams, nekā, atskaitot tikai burvīgo sievu, kura, lai cik savādi tas arī izklausītos, padarīja viņu par laimīgāko cilvēku pasaulē.
Patiešām, vai tāpēc vien jau nav vērts izdarīt ceļojumu ap zemeslodi?