157999.fb2 BORNEO SALA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 23

BORNEO SALA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 23

XXII * NESTUVES

«Dzīva! Paldies Dievam, dzīva!»

Tie bija pirmie vārdi, ko izdzirda Henrijs un Mertags no Salu. Helēna zaudēja samaņu tai brīdī, kad gorilla viņu nolaupīja un atguva to tikai tad, kad tēvs un mala­jietis viņu izglāba. Viņa neatcerējās nekā, kas pa šo laiku bija noticis.

Helēna tikai viegli bija saskrāpēta un mazliet sāpēja gorillas saspiestā roka. To visu stāstīja atpeldējušais Salu. Vajadzēja pagatavot plostu, lai pārvestu Helēnu no salas, un viņš bija atnācis pēc cirvja.

Ar namdara Mertaga palīdzību Salu no bambusa pa­gatavoja plostu un ielaida to ezerā. Ar airu palīdzību aiz­brauca uz salu un pārveda dārgo kravu. Henrijs nevarēja sagaidīt plostu un peldēja māsai pretim.

Uzlēcis uz bambusa plosta, viņš strauji apskāva He­lēnu. O! Tas bija pavisam cits skāviens nekā tas, ko He­lēna sajuta mērkaķa spalvainajās rokās.

Pārdzīvotās bailes bija viņu stipri ietekmējušas vēl arvien viņa nevarēja attapties un jutās vāja. Kapteinis Redvuds nolēma, ka jāļauj viņai atpūsties un ka tālab viņi vairākas ^ienas paliks ezera krastā. Bet vieta, kur viņi atradās, bija mitra, drūma un atgādināja drausmīgo notikumu; kapteinim gribējās drīzāk pāriet uz citu vietu. Varētu pagatavot ērtas nestuves un nest tajās Helēnu, kā Javas salā un Japānā nes aristokrātes. Malajietis piedā­vāja savus pakalpojumus, un kapteinis, turpinādams rau­dzīties meitā, klusu viņam pateicās.

Salu un Mertags sacirta bambusus, notīrīja šķēpvei- dīgās lapas un pagatavoja nestuves. Vajadzēja tikai pa­gatavot virs tām nojumi, kas pasargātu no lietus un saules; bet tā kā tropiskās zemēs šinī gada laikā lietus nelīst, un saules stari caur biezo meža jumu neiespīd, tad Salu uzdevums bija vienkāršāks — varēja iztikt ar vien­kāršām nestuvēm.

Nestuves izklāja ar bambusu lapām un mīkstu kā pū­kas kokvilnu, ko savāca no kokvilnas krūmiem.

Neseno gorillas gūstekni, kas pārdzīvoja tik drausmī­gas briesmas savā gaisa ceļojumā, tagad nesa pa mežu kā mazu karalieni.

Saule vēl nebija norietējusi, kad viņi iznāca no meža. Rietošās saules stari apspīdēja bālo meitenes seju, kad viņu kopā ar nestuvēm nolika ezera krastā pie tā paša koka, kur norisa satraucošais notikums./

XXIII