- …tikko ierados pilsētā, tūlīt piezvanīju savam draugam Ernijam Kareo. Džeimss viņu pazīst. Ernijs bija slimnīcā, viņa sieva - histērijā. Un tā es devos turp, viņš man izstāstīja notikušo, un es iedomājos, ka Džeimsam varētu būt vajadzīgi palīgspēki. Tāpēc lēcu mugurā savai ogļmelnajai ķēvei un auļoju cauri nakts tumsai. Jau tuvojoties Spektravilai, ieraudzīju debesīs gaismu. Nodomāju, ka misters Spengs rīko viesības un cep gaļu. Tā kā vārti bija vaļā, nolēmu pievienoties svinētājiem. Jā, varat man ticēt vai neticēt, bet tur vairs nebija neviena, izņemot kādu krietni apskādētu zelli, kurš rāpās prom pa ceļu, pūlēdamies aizlaisties. Izskatījās stipri līdzīgs labi zināmajam Detroitas rīkļurāvējam Fraso - Ernijs man pateica, ka tieši viņš kopā ar savu draudziņu saņēma ciet Džeimsu. Tas ķēms nebija tādā stāvoklī, lai liegtos, un man izdevās lielākā vai mazākā mērā tikt skaidrībā par notikušo. Sapratu, ka jādodas uz Raiolitu. Pateicu puikam, ka pavisam drīz pie viņa atbrauks onkuļi no ugunsdzēsēju depo, aizvedu pašu līdz vārtiem un atstāju tur, bet pēc brītiņa skatos - tuksneša vidū stāv sieviete, kura izskatās tā, it kā būtu atšauta šurp ar lielgabala lodi, - un te nu mēs visi esam. Un pārējo stāstiet jūs!
'Tātad tas viss tomēr nenotiek sapnī, un es tiešām guļu studiljaka aizmugurē, mana galva ir Tifānijas klēpī, un tas ir Fēlikss, mēs pa galvu pa kaklu traucamies uz priekšu, lai nokļūtu drošībā - tur, kur ir ārsts, vanna, ēdiens un dzēriens un iespējams mierīgi gulēt, cik ilgi nepieciešams." Bonds sakustējās un sajuta matos Tifānijas roku, kura itin kā apliecināja, ka viss patiešām ir tā, kā viņš cerējis, un tad Bonds mierīgi gulēja tālāk, neko neteikdams, tikai klausīdamies savu ceļabiedru balsīs un riepu švīkstoņā uz ceļa.
Kad Tifānija bija beigusi stāstīt, Fēlikss Leiters izgrūda apbrīnas pilnu svilpienu.
- Ak Jēzu, kundze! - viņš izdvesa. - Izskatās, ka jūs divatā esat pamatīgi papostījuši Spenga bandu. Kas tagad, pie velna, notiks? Sirseņu ligzdā vēl ir daudz kukaiņu, un tie jau nu nemēdz tā mierīgi sēdēt un dūkt. Viņi noteikti mēģinās kaut ko pasākt.
- Padomāsim! - Tifānija sacīja. - Spengs bija Lasvegasas sindikāta biedrs, un tie puiši turas kopā. Tad vēl ir Greizais Tri un abi profesionālie slepkavas - Vints un Kids. Jo ātrāk pārbrauksim štata robežai, jo labāk. Kas vēl?
- Pagaidām nav par ko uztraukties, - Fēlikss Leiters noteica. - Pēc desmit minūtēm būsim Bitijā, nogriezīsimies uz 58. šosejas un pēc pusstundas tiksim pāri robežai. Tālāk ir garš, taisns ceļš cauri Nāves ielejai un pāri kalniem uz Olenču, kur nonāksim uz 6. šosejas. Tur mēs varētu apstāties, lai aizvestu Džeimsu pie ārsta, mazliet paēstu un sakoptos. Tālāk līdz pašai Losandželo- sai brauksim pa sesto šoseju. Tas būs ellišķīgs ceļojums, bet mums vajadzētu nokļūt galā ap lenča laiku. Tad varēsim atpūsties un apdomāt tālāko. Mums labi ātri vajadzētu dabūt jūs ar Džeimsu projām no šīs valsts. Tie zēni noteikti ir gatavi uz visu, lai atriebtos jums. Ja viņi atklās, kur esat, tad es nedotu par jūsu dzīvībām ne plika graša. Vislabāk būtu šovakar iesēdināt jūs abus lidmašīnā uz Ņujorku, lai jau rīt jūs būtu Anglijā. Pārējo Džeimss varēs paveikt tur.
- Manuprāt, tas skan saprātīgi, - Tifānija paziņoja. - Bet kas šis Bonds vispār tāds ir? Ar ko viņš nodarbojas? Vai viņš ir privātdetektīvs?
- Labāk pajautājiet to viņam pati, kundze, - Bonds dzirdēja Leiteru piesardzīgi sakām. - Taču es neieteiktu jums par to daudz raizēties. Viņš pārjums parūpēsies.
Bonds klusībā pasmaidīja. Ilgajā klu- sumbrīdi, kas sekoja, viņš iegrima nemierīgā miegā, kas turpinājās līdz mirklim, kad viņi jau bija izbraukuši cauri pus Kaliforni- jai un apstājās pie baltiem vārtiņiem ar uzrakstu "Dr. Otiss Fērplejs".
Tur Bonds tika nosaitēts un aplīmēts plāksteriem, viņa ievainojumi - dezinficēti un apkopti. Viņš nomazgājās un noskuvās, pamatīgi pabrokastoja un atgriezās mašīnā un dzīvē, kurā Tifānija Keisa atkal kļuva vēsi ironiska un noraidoša, un Bonds pievērsās šosejai, vērodams, vai viņiem neseko ceļu policija. Leiters pa nebeidzami garo, nokaitušo ceļu ar astoņdesmit jūdžu ātrumu stundā brauca pretī attālajai mākoņu joslai, kas aizsedza augstās Sjerras virsotnes.
Un tad auto jau ripoja pa Saulrieta bulvāri starp palmu rindām un smaragdzaļajiem zālājiem, kur putekļiem klātais studil- jaks izskatījās kā svešinieks starp spožajām korvetēm un jaguāriem, un beigās - pašā vakarā - viņi, ģērbušies jaunās drānās, sēdēja tumšā, vēsā viesnīcas "Beverley Hills" bārā, un vestibilā stāvēja jaunas ceļasomas. Lai gan Bonda seja bija sadauzīta vienos zilumos, trijotni varēja noturēt par kādas filmēšanas grupas dalībniekiem, kuri tikko ieradušies no uzņemšanas laukuma.
Uz galda līdzās martini glāzēm atradās telefona aparāts. Fēlikss Leiters beidza sarunu ar Ņujorku - kopš viņu ierašanās tā bija jau ceturtā.
- Viss kārtībā, - viņš sacīja, nolikdams klausuli. - Mani draugi no aģentūras nogādās jūs uz "Elizabetes" klāja. Kuģis ir aizkavējies dokeru streika dēļ. Tas pacels enkuru rītvakar, pulksten astoņos. Mani kolēģi jūs rit no rīta lidostā "La Guardia" sagaidīs ar biļetēm, un jūs jau pēcpusdienā varēsiet kāpt uz klāja. Viņi paņēmuši pārējās jūsu mantas no viesnīcas "Astor", Džeims. Tur bija viena neliela ceļasoma un jūsu slavenās golfa nūjas. Patlaban Vašingtonā jau top gādāts par Tifānijas pasi. Lidostā jums to nodos vīrs no Valsts departamenta. Jums abiem nāksies parakstīt dažas veidlapas. Ar šiem jautājumiem nodarbojas viens no maniem vecajiem draugiem kopš CIP laikiem. Ap dienas vidu kā liela sensācija tika pavēstīta ziņa par degošo spoku pilsētu un visu pārējo, bet mūsu draugu Spengu viņi, kā rādās, nav atraduši, un ari jūsu vārdi netika pieminēti. Mani puiši apsolīja pagaidām neizpaust ne pušplēsta vārdiņa pat policistiem, bet viens no mūsu slepenajiem ziņotājiem pastāstīja, ka banda jūs jau meklējot, esot zināmas ari jūsu pazīmes. Mirdzošo vadoņi solījuši par notveršanu desmit tūkstošus. Tādēļ jums jābēg labi ātri. Uz kuģa labāk kāpiet atsevišķi. Nomaskējieties, kā vien varat, ejiet uz savām kajītēm un palieciet tur! īsta elle ies vaļā, kad viņi vecajās raktuvēs atradīs Spengu. Kopā būs vismaz trīs līķi viņu pusē pret nevienu mūsējo, un gangsteriem tādi rēķini nepatīk.
- Izskatās, ka Pinkertona aģentūra prot strādāt, - Bonds ar apbrīnu noteica. - Es tiešām priecāšos, kad mēs abi būsim tikuši prom no šejienes. Biju domājis, ka jūsu gangsteri ir tikai tādi itāļu resnīši, kas piebāž sev vēderu ar picu un tempj alu, bet sestdienās aplaupa kādu degvielas uzpildes staciju vai aptieku, lai varētu iemaksāt likmes zirgu sacīkstēs. Taču viņi, kā izrādās, pelna naudu ar daudz vardarbīgākām metodēm.
Tifānija Keisa izaicinoši iesmējās.
- Par to jūs varējāt pārliecināties pats uz savas ādas, - viņa izsmējīgi noteica. - Ja mēs tiksim projām ar "Līziju" sveiki un veseli, tad tas būs brīnums. Tie zeļļi ir apķērīgi. Pateicoties kapteinim Āķim, mums radusies iespēja, taču - nekas vairāk. Resnīši!
Fēlikss Leiters iesmējās.
- Iesim, balodīši, - viņš mudināja, ieskatījies pulkstenī. - Laiks doties ceļā! Man vēl šovakar jābrauc atpakaļ uz Vegasu meklēt mūsu vecā, mēmā drauga Tramīgā Smaida skeletu. Bet jums jāpaspēj uz lidmašīnu. Varbūt jūs gatavojaties cīniņam divdesmit- tūkstoš pēdu augstumā. Interesantas izredzes, jūs esat cienīgi pretinieki. Bet varbūt tomēr derētu kļūt draugiem. Jūs taču zināt, kā mēdz sacīt, - Leiters pamāja viesmīlim. - 'Tāds tādu atrod."
Leiters aizveda abus līdz lidostai un atstāja tur. Redzēdams Fēliksa izģindušo stāvu aizklibojam atpakaļ pie mašīnas pēc tam, kad Tifānija Keisa atvadoties bija viņu draudzīgi apskāvusi, Bonds sajuta rīklē ie- spriežamies kamolu.
- Jūs šeit esat atradis labu draugu, - noteica Tifānija, kad aizkrita Leitera auto durvis un atskanēja motora dūkoņa, mašīnai uzsākot garo atpakaļbraucienu uz tuksnesi.
- Jā, - Bonds piekrita. - Fēlikss ir kārtīgs cilvēks.
Mēness gaismā vēl uzzibsnīja dzelzs āķis, Leiteram pēdējoreiz pamājot ardievas, pēc tam gaisā uzvirpuļojušie putekļi sāka nosēsties uz ceļa, un metāliska balss skaļrunī paziņoja:
- 'Transworld Airlines", deviņdesmit trešais reiss. Uz Čikāgu un fjfujorku. Piektā izeja. Lūdzu, iekāpt!
Bonds un Tifānija Keisa izgāja pa stiklotajām durvīm, lai uzsāktu garo ceļojumu pāri puspasaulei - uz Londonu.
Jaunais "Super-G Constellation" aizrū- cināja pār tumšo kontinentu, un Bonds atlaidās pusguļus ērtajā zvilni, gaidīdams miegu, kas atbrīvos no sāpēm smeldzošo ķermeni, un domādams par Tifāniju, kura gulēja otrā zvilni, kā ari par to, vai ir izpildījis uzdevumu.
Bonds domāja par Tifānijas skaisto seju, kuru meitene bija atbalstījusi plaukstā un kas miegā izskatījās tik nevainīga un neaizsargāta, jo pelēkās acis, kurās parasti plaiksnīja nicība, bija aizvērtas un zobgalīgais vaibsts kaislīgās mutes kaktiņos izdzisis. Bonds saprata, ka daudz netrūkst, lai viņš būtu jaunajā sievietē iemīlējies. Bet kā ir ar viņu? Cik spēcīgs bija tas protests pret visu vīrišķo, kas Tifāniju bija pārņēmis tajā naktī Sanfrancisko, kad gangsteri ielauzās istabā un viņu izvaroja? Vai toreizējā meitene, kas tagad bija kļuvusi par sievieti, jebkad izkļūs no barikādēm, kuras tajā naktī uzbūvēja ap sevi pret visas pasaules vīriešiem? Vai šī būtne jebkad atraisīsies no čaulas, kas ar katru noslēgtības un vientulības gadu sacietēja aizvien vairāk?
Bonds atcerējās pēdējo divdesmit četru stundu laikā piedzīvotos mirkļus, kad viņš šķietami zināja atbildi, - mirkļus, kad aiz nežēlīgās gangsteru līdzgaitnieces, kontrabandistes un kāršu blēdes maskas pavīdēja sirsnīga, aizrautīga meitene, kas sacīja: "Saņem manu roku! Atver durvis, iesim ārā - saulītē. Neraizējies! Es sekošu tev. Jau agrāk domās jutos vienota ar tevi, taču tu nenāci, un mana dzīve aizritēja, klausoties tukšā ceļojošu aģentu gvelšanā."
"Jā," viņš domāja. "Tas būtu lieliski. No vienas puses." Taču - vai viņš bija gatavs ari sekām? Ja Bonds saņems Tifānijas roku, tas būs uz visiem laikiem. Viņš kļūs par dziednieku, par psihoanalītiķi, kuram paciente ir ari mīļākā. Viņam būs jāpalīdz Tifānijai atbrīvoties no slimības, pat nedomājot par cietsirdīgo iespēju palaist vaļā roku, ja reiz tā būs saņemta. Vai Bonds bija gatavs šādai rīcībai, apzinoties, ko tas viss nozīmētu viņa dzīvē un karjerā?
Bonds sakustējās zvilni un atvairīja šo domu. Vēl bija par agru prātot. Viņš virzījās uz priekšu pārāk ātri. Tagad derētu nogaidīt un paskatīties. Risināt vajadzētu visu pēc kārtas. Viņš spītīgi meklēja izeju no stāvokļa, atsaukdams prātā domas par M. un par darbu, jo tas bija jāpabeidz un tikai tad varēs lauzīt galvu par personisko dzīvi.
"Tātad viens čūskas gabals jau nocirsts. Kura ķermeņa daļa tā bija - galva vai aste? Grūti pateikt," Bonds domāja, tomēr vairāk nosvērās par labu slēdzienam, ka Džeks Spengs un noslēpumainais ABC ir galvenie kontrabandas operāciju plānotāji, bet Serafimo Spengs tikai iztirgoja saņemto preci. Serafimo ir iespējams aizstāt. Tifānija ir atklāta kārts. Viņa varētu kļūt par liecinieci, ja Greizais Trī tiktu apsūdzēts dimantu kontrabandā, tādēļ viņš droši vien nozudīs līdz brīdim, kad vētra būs pāri, ja Bondā saskatījis vētras priekšvēstnesi. Taču joprojām nebija pierādījumu, kas saistītu Džeku Spengu ar "Dimantu namu", un vienīgais pavediens, kas veda pie ABC, bija telefona numurs Londonā. Bonds atgādināja sev, ka tas jāizdabū no Tifānijas, cik ātri vien iespējams. Tas un ar to saistītie kontakti varbūt jau tiek steidzīgi mainīti, jo par Tifānijas nodevību un Bonda bēgšanu droši vien jau ziņots uz Londonu - to būs paspējis nokārtot Greizais Tri. "Tas nozīmē," Bonds prātoja tālāk, "ka par nākamo mērķi būtu jākļūst Džekam Spengam, bet caur viņu varēs piekļūt ABC. Tad paliktu tikai kanāla sākumposms - Āfrikā, bet pie tā jātiek ar ABC starpniecību." Jau laižoties miegā, Bonda domas pievērsās atskaitei, kas jānosūta M. iespējami ātrāk - tūlīt pēc uzkāpšanas uz "Karalienes Elizabetes" klāja -, lai Londonā tiek ar to galā. Vellensa vīriem būs ko darīt. Bondam pašam tur vairs nebija daudz ko iesākt ari pēc pārra- šanās. Būs jāuzraksta vesels lērums ziņojumu. Tā pati vecā un apnicīgā kabineta ikdiena. Vakaros viņš tiksies ar Tifāniju, kura varētu apmesties brīvajā istabā viņa Kingsroudas dzīvoklī. Vajadzētu nosūtīt telegrammu Mejai, lai viņa visu sakārto. Ieliek vāzēs puķes, sadabū vannas esenci no veikala "Floris" un izvēdina palagus…
Tieši desmit stundas pēc tam, kad Džeimss un Tifānija bija pametuši Losan- dželosu, lidmašīnas motori ducināja virs "La Guardia" lidostas, vēl pēdējoreiz metot likumu pirms piezemēšanās uz garā skrejceļa.
Bija agrs svētdienas rīts, pulkstenis rādija astoņi, un lidostā varēja redzēt tikai dažus cilvēkus. Kāds ierēdnis apturēja Bondu un viņa ceļabiedreni, tikko tie abi izkāpa no lidmašīnas, un aizveda uz sānu ieeju, kur jau gaidīja divi jauni vīrieši. Viens bija no Pinkertona aģentūras, otrs - no Valsts departamenta. Viņi patērzēja par lidojumu, kamēr atnāca nesējs ar bagāžu, un tad abi atbraucēji pa sāndurvīm tika izvesti pie eleganta, sarkanbrūna pontiaka. Mašīnas motors iemurrājās, un aizmugures logiem priekšā nolaidās žalūzijas.
Pēc tam sekoja vairākas ne ar ko neaizpildītas stundas Pinkertona aģentūras darbinieka dzīvokli, un ap četriem pēcpusdienā viņi viens pēc otra, ievērojot piecpadsmit minūšu atstarpi, pa segto trapu iekāpa britu "Karalienes Elizabetes" milzīgajā, melnajā vēderā un beidzot nonāca savās kajītēs, kuras atradās uz M klāja, un aizslēdza durvis, norobežojoties no pasaules.
Tikko Tifānija Keisa un pēc tam arī Džeimss Bonds iegāja kuģī, kāds dokeris no "Anastasia's Longshoreman's Union" naski iemetās telefona būdiņā pie muitas angāra.
Pēc trim stundām pie dokiem apstājās melns limuzīns, un divi lietišķa izskata vīri izkāpa no tā tieši laikā, lai paspētu iziet imigrācijas un muitas formalitātes un uzkāptu pa trapu īsu bridi pirms tam, kad skaļruņi paziņoja, ka pavadītāji tiek lūgti pamest kuģi.
Viens no tiem bija pajauns vīrietis ar glītu seju un pāragri nosirmojušiem matiem, kurus sedza kovboja cepure. Uz ceļasomas bija plāksnīte ar uzrakstu "B. Kiteridžs".
Otrs bija liela auguma, paresns vīrs ar nemierīgu skatienu, viņa mazās ačeles slēpās aiz bifokālajām brillēm. Viņš neganti svīda un nemitīgi slaucīja seju ar lielu kabatas lakatu.
Pie resnīša ceļasomas roktura bija piestiprināta vizītkarte ar uzrakstu "V. Vin- ters", bet zem uzvārda ar sarkanu tinti bija uzrakstīts: "Mana asinsgrupa ir B."