Jūsu priekšā ir vēstījums par sešu mēnešu ceļojumu, kas mūs aizveda uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju. Ceļojumam bija divējādi nolūki: pirmkārt, es gribēju redzēt, kas šajās zemēs tiek darīts dzīvnieku aizsardzībā, un, otrkārt, Bī-Bī-Sī bija nodoms uzņemt daudzsēriju televīzijas filmu par šādu tēmu. Es skaidri apzinos, ka pārāk īsais laiks, ko esam aizvadījuši katrā no šīm zemēm, padara mūsu ekspedīciju līdzīgu ļoti steidzīgam kapteiņa Kuka ceļojumam, tāpēc var gadīties, ka dažuviet grāmatā būs nodarīts pāri īstenībai un atstāts bez ievērības daudz kas cits, par ko būtu vajadzējis pastāstīt.
Lai cik tas liktos savādi, bet ir ļoti grūti uzrakstīt šādu grāmatu, atrodot laimīgo zelta vidusceļu starp tāda veida sacerējumiem ka «Divarpus dienas Džakartā» vai «Jūsu priekšā Dienvidaustrumāzija» un reālo īstenību, kādu jūs to redzat, neaizvainojot tos daudzos cilvēkus, kuri snieguši jums nesavtīgu palīdzību un jūs silti uzņēmuši; cilvēkiem diemžēl piemīt paradums visu attiecināt personīgi uz sevi.
Rakstot šos ievadvārdus, es jau tagad centīšos atspēkot kaut daļu no tiem pārmetumiem, kurus man savās vēstulēs izteiks sašutušie jaunzēlandieši, austrālieši un malajieši, aizrādīdami, ka cilvēkam, pabijušam kādā zemē tikai sēžas nedēļas, nav tiesības šo zemi kritizēt. Es domāju, ka pietiek kādā vietā uzturēties tikai piecas minūtes, lai iegūtu tiesības to kritizēt. Cik šī kritika ir pamatota, tas jāatstāj lasītāja ziņā. Lai nu kā, bet es godīgi atzīstos: ceļojums bija brīnišķīgs no pirmās līdz pēdējai dienai un sagādāja mums daudzus neaizmirstamus brīžus,