Džim,
nododu un uzticu Tev šīs lappuses. Tu varētu tās nosaukt par manu kuģa žurnālu. Vecumdienās tīkami kavēju laiku atcerēdamies, kā daždien visi veci ļaudis mēdz darīt, un uzrakstīdams, ko nozīmēja un kā bija būt Garajam Džonam Silveram. Ja man pirms nāves vispār ir kāda vēlēšanās, Džim, tad vienīgi tas, lai Tu šitās lappuses izlasītu. Es zinu, ka neesmu bijis Dieva mīļbērniņš tādu cilvēku acīs, kāds esi Tu, bet vismaz cilvēks esmu bijis un labs biedrs uz kuģa. Es izglābu Tev dzīvību un ceru, ka neesi to aizmirsis. Neprasu, lai Tu savukārt it kā par atmaksu izglābtu manējo, kā tas šajās lapās ir aprakstīts. Es tikai lūdzu Tev nenokaut to vienīgo dzīvi, kāda Džonam Silveram bijusi. Paglabā tās. Varbūt kādu dienu uzradīsies cilvēks, kas noteikti gribēs uzzināt, ka Silvers tiešām dzīvojis un kāds cilvēks tas īsteni bijis. Tad viņš varbūt nebūs dzīvojis gluži veltīgi un nevajadzīgi.
Džons Silvers