Ikviens literārs sacerējums daļēji pieder tikai autoram, tomēr visai liela rotājuma un ietērpa daļa ir patapināta. Tāpēc es vēlos pateikties laipnajiem, kaut ari ne brīvprātīgajiem palīgiem. Bez viņiem šis darbs vienkārši būtu tīrs izdomājums.
Veiksmīgiem meļiem
Danielam Defo, Robertam Luīsam Stivensonam, Svenam Delblankam, Gabrielam Marsiam Markesam, Albēram Kāmī, Viljamam Goldingam, Renē Šaram, Dostojevskirn, R. F. Delderfīldam, Džonam Goldsmitam, Pa trikam O'Braienam, Tobiasam Smolletam, C.M. Bennetam, Henrijam Fīldingam, Makiavelli, Svētajam Garam.
Tiem, kas turas pie patiesības
Kapteinim Džonsonam (alias Danelam Defo), Eskemelinam, Torkildam I lansenam, Mišclam Lebri, Markusam Redikeram, Žerāram A. Jēgeram, Žilam Lapūžam, Dāvidam Mičelam, Viljamam Dampjē, Koram Lauringam, Džeimsam Saterlendam, Ivam Kergofam, Zannai Flighedai, Tomasam Anderbergam, Erlandam Holmstrēmam.
Tiem, kas vēl joprojām liedzas ticēt, ka īstenība ir daudz brīnumaināka par izdomu, varbūt būs interesanti uzzināt, ka viss turpmāk uzskaitītais un vel daudz kas cits, ko izdevies noskaidrot ar pierādījumiem un apliecinājumiem, atbilst patiesībai: Edvarda Inglenda vēlīnie gadi, mis Varenderas traģiskas precības un gals, bukenieru matelotaža- viena sieva par diviem, kuģis „Rфdeur", uz kura visa komanda kļuvusi akla, garīdznieku nežēlība pret vergiem Senttomasa salā, Defo meli, blēdīšanās un piratērijas vēsture, nēģeru hroniskā melanholija, kuģa daktera instruments varmācīgai mutes atdarīšanai, Teilora bezspēcīgās, kroplās rokas, Moskītu Piekrastes indiāņi, kas kuģoja kopā ar pirātiem, tiesnesis Džefrijs, kas gāja uz Eņģeļkrogu, lai no turienes noskatītos uz pakārtajiem, no Dieva žēlastības iecelto kapteiņu nežēlīgā izturēšanās pret jūrniekiem (izņemot kapteini Snelgreivu), nesen nokristītais vergs, kam par sodu nocirstas rokas un kājas, bet kas tomēr liek savā vārdā rakstīt pateicības vēstuli misijai, ka priecājoties un pateicoties par atpestīšanu. Kapteiņa Riketa un kapteiņa Skinnera nejaukā nāve uz kuģa „Fancy". Rodžera Bola mēģinājums pašam sevi uzspridzināt. Sieviešu sagūstīšana un aizvešana uz pirātu kuģiem. Kapteiņa Mekras straujā, spožā augšupeja un krišana. Metjūsa soda ekspedīcija, lai dabūtu Plenteinu pie karātavām. Kapteiņu reakcija uz Snelgreiva grāmatu par vergu tirdzniecību. Sakalavas cilts ļaužu neatkarīgais raksturs. Grāmatas Snelgreiva kuģa bibliotēkā. Melnbārža spēlīte ar pistoli, sašaujot Izraelam Hendsam kāju. Spāņu kareivis un indiānis, kuri nodūra viens otru. Ar aprikoziem barotā mežacūka, kurai no tā tika garda gaļa, Silvera dzīvības glābējs tunelis Kinzeilas Oldheidā. Svētās Marijas sala pie Madagaskaras - pirātu īslaicīgā paradīze utt., utt.
Sevišķi pateicos pirātiem Tomasam Robertsam, Džonam Keinam un Viljamam Deivisonam, kuru grēksūdze īsi pirms viņu pakāršanas grāmatā publicēta nesaīsināta, ja vien var paļauties uz Dānielu Defo, pieņemot, ka tās teksts viņa grāmatā „Vispārēja pirātu vēsture" atbilst patiesībai.
Visbeidzot gribu dažos vārdos pateikties visiem jūrniekiem. Viņu neciešamā dzīve pārkāpj visas iespējamās robežas. Bez tiem neskaitāmajiem jūrniekiem, pār kuru līķiem noiets ceļš uz moderno labklājību, nekad nebūtu dienasgaismu ieraudzījusi šī grāmata, nebūtu to ieraudzījis arī Garais Džons Silvers.