158216.fb2 KAHEKILI KAULI - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 4

KAHEKILI KAULI - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 4

Bet, pirms vēl duncis paguva krist un ieurbties manī, nāca notikums, kas mani izglāba. Akai, gubernatora Boki pusbrālis, kā tu vēl atcerēsies, bija stūresvīrs laivā un tādējādi, sēdēdams pakaļgalā, atradās vistuvāk zārkam ar mirušo, kas negribēja grimt. Viņš, vai traks aiz bailēm, grūda uz priekšu airi, gribēdams atbīdīt tālāk zārkā ieslēgto alii, kas šķita paliecamies, lai gāztos laivā iekšā. Aira gals trāpīja stiklu. Stikls saplīsa,,»

—   Un zārks acumirklī nogrima, — Hārdmans Pūls iejaucās, — jo gaiss, kas to turēja virs ūdens, izplūda caur saplēsto stiklu.

—   Zārks acumirklī nogrima, jo kuģa galdnieks to bija taisījis kā laivu, — Kumuhana apstiprināja. — Un es, kas jau biju moepuu, vēlreiz kļuvu par cilvēku. Es paliku dzīvs, kaut gan tūkstoškārt nomiru aiz slāpēm, iekām no­kļuvām atpakaļ Vaikiki piekrastē.

Un tā, o, Kanak Oolea, Kahekili kauli neguļ vis Karalis­kajā mauzolejā. Tie atrodas Molokai kanāla dibenā, ja vien sen nav izšķīduši peldošā gļotu duļķē vai arī, jau iznīkušu koraļļpolipu ķermenīšu uzsūkti, nav iemūrēti pašā koraļļu rifā. No cilvēkiem es esmu vienīgais dzīvais, kurš redzēja Kahekili kaulus nogrimstam Molokai kanālā.

Klusuma brīdī, kāds iestājās, Hārdmans Pūls ieslīga dziļās pārdomās, bet Kumuhana vairākkārt palaizīja sau­sās lūpas. Beidzot viņš pārtrauca klusumu:

—   Un divpadsmit dolāru, Kanak Oolea, ēzelim, lieto­tiem segliem un iemauktiem?

—   Šie divpadsmit dolāri būtu tavējie, — Pūls atteica, pasniegdams sirmgalvim sešarpus dolāra, — ja vien man stallī starp dažādiem krāmiem nekarātos tieši tādi iemaukti un segli, kādu tev vajag, un tos es tev atdošu. Par sešarpus dolāriem tu vari nopirkt tīri palabu ēzeli no pake (ķinieša) Kokako ciematā, viņš man vēl vakar teica, ka tāda esot ēzeļu cena.

Viņi palika sēžam, Pūls apcerē nogrimis, vēl un vēlreiz apdomādams tikko dziedēto maoru nāves dziesmu, it īpaši rindiņu «Tā pienāca vakara mijkrēšļi», kas ar savu daili sniedza viņam dziļu mierinājumu, bet Kumuhana laizīja lūpas, lai rādītu, ka gaida vēl ko vairāk. Pēdīgi viņš pār­trauca klusumu:

—   Ilgi es tiku runājis, o, Kanak Oolea. Manā mutē nav vairs tik daudz valguma kā tolaik, kad biju jauns. Tā vien liekas, ka no jauna mani pārņēmušas slāpes, kādās mocījos, gara acīm skatīdams harpūnista mēli. Džins ar pienu, o, Kanak Oolea, būtu ļoti patīkams mēlei, kas līdzi­nās tā harpūnista mēlei.

Smaida ēna pārlaidās pār Pūla seju. Viņš sasita plauk­stas, un mazā meitene atskrēja skriešiem vien.

—  Atnes glāzi džina ar pienu vecajam Kumuhanam! — Hārdmans Pūls pavēlēja.