TĀLĀKU laiku PROGNOZĒJOŠĀS SITUĀCIJAS UN DIENAS
IEZĪMDIEMAS
Priekšstats par dabas parādību saistību laikā, par šo parādību "ritfnisku secību sevišķi uzskatāmi izpaužas kalendārajās laikazīmēs, kuras pamatojas uz tā saucamajām loteriju vai prognozējošām dienām. Vēlreiz izmantosim mūsu. izvēlēto principu laikazīmju grupēšanai pa sezonām. Un šoreiz salīdzinājumam — arī kaimiņtautu laikazīmes.
Kāds ir 1. decembris tāda visa ziema
Ja ziemas sākumā maz sniega — daudz snigs beigās ja daudz ir sākumā — maz būs beigās
Ja Jaungada naktī nāk sniegs — visu ziemu būs liels sniegs
Ja Sveču dienā spīd gaiša saule — pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis lidz tam
Ja Matīsa dienā ledus ir — tas lūst, ja nav — tas rodas.
Ja Ziemsvētki ir zaļi vai melni — Lieldienas būs baltas, ar sniegu
Ja pirms Ziemsvētkiem daudz sniega — pirms Jāņiem daudz lietus
Ja ap Ziemsvētkiem vietām melna zeme — ap Jāņiem vietām klāsies pēdējās salnas
Ja pirms Ziemsvētkiem nosarmojuši koki — būs laba linu sēja
Ja ap Ziemsvētkiem nosarmojuši koki — būs labs rudzu ziedu laiks
Ja remdens janvāris — būs auksta pārējā ziema un auksts pavasaris
Ja janvārī maz sniega — daudz tā būs martā
Ja silts janvāris — būs silts arī maijs
Ja Teņa dienā ir migla — pavasarī būs plūdi
Ja februāris bez sala — būs auksts priekšpavasaris
Ja februāris ir silts — marts ir auksts un Lieldienas ir aukstas
Ja februāri daudz'miglu — būs lietains gads
Ja februārī daudz lietus — daudz lietus būs visā gadā
Ja februārī daudz sniega — aprīlī būs daudz ūdeņu
Ja februārī daudz ziemeļvēju — gaidāmi jauki Jurģi
Ja februārī istabās atmostas un lido kodes — martā būs aukstums
Ja 1. februārī zvaigžņota nakts — būs vēls pavasaris
Ja Sveču dienā salst — būs auksts pavasaris
Ja Sveču dienā silts — būs agrs pavasaris
Ja Sveču dienā pil pažobeles — būs jauks pavasaris
Ja Sveču dienā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, — būs gana saules siena un rudzu -ziedu laikā
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi — būs lieli pavasara plūdi
Ja ap Sveču dienu vētrains laiks — būs jauks pavasaris
Ja Vastlāvi [2] ir sniegs uz jumtiem — tas būs ari lieldienās
Ja Meteni [3] vējots laiks — būs auksts pavasaris Ja februāra beigās nav ziemeļvēju — tie nāks aprīli.
Ja līdz Ziemsvētkiem koki vismaz trīs reizes nosarmo — būs laba vasara
Kāds laiks ir pirms Ziemsvētkiem — līdzīgs tas būs pirms Jāņiem
Ja līdz Ziems vētkiem maz nokrišņu sniega veidā — tad daudz to būs vasarā lietus veidā
Ja ūdeņi līdz Ziemsvētkiem trīs reizes pārsalst — būs bagāta vasara
Ja pirms Ziemsvētkiem nolīst atkala — nosals labība
Ja Ziemsvētkos kaķis istabā ķer dzīvas mušas — vasarā būs daudz sienāžu un blusu
Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos mīļi dzied — būs silta vasara
Ja Ziemsvētkos kaķis izstiepies uz krāsns guļ — vasarā būs jaukas diendusas
Ja ap Ziemsvētkiem sekls sniegs — ap Jāņiem būs skaists siena laiks
Ja ap Ziemsvētkiem dziļi sniegi — ap Jāņiem būs slapjš laiks
Ja ap Ziemsvētkiem puteņo — ap Jāņiem līst
Ja ap Ziem svēt kiem auk s ts — vasara būs karsta
Ja J a u n ā gadā spīd saule — būs silta vasara "
Ja Jaungadā labs laiks-tas labs būs arī Pēterdienā; ja slikts — arī Pēterdienā būs slikts
Ja Jaungada naktī lausks sper — būs barga ziema, bet vasarā būs daudz zibeņu un pērkonu
Ja janvāris sauss un auksts — būs sauss un karsts jūlijs;
ja janvāra rītos salst deguns — būs karsta vasara
Ja janvāris maigs un lēns — būs auglīga vasara
Ja janvāris puteņains un dziļš — būs slapja vasara
Ja janvāris miglains — būs slapja vasara
Ja janvāris vai februāris silts — būs auksta vasara
Ja no lāsteku ūdens janvāri var padzerties gailis, februārī auns, martā vērsis — būs laba vasara
Ja janvārī zāle aug — tā slikti augs vasarā
Ja Trijkungu dienā saule atspīd tik daudz, ka var zirgu aizjūgt, — vasarā būs labs siena laiks
Ja Teņa dienā saule spīd tikai tikmēr, kamēr pusdienu padod, — vasarā būs labs siena laiks
Ja Teņa dienā uzspīd saule — labi briedīs rudzi
Ja Teņa diena sausa — būs sauss siena laiks
Ja Sveču dibenā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var pagūt iejūgt, — līdz Jāņiem būs labs laiks
Ja Sveču dienā ilgi saule — būs slikts siena laiks
Ja Sveču dienā saule nespīd — tā nespīdēs arī siena laikā
Ja Sveču diena miglaina — būs lietaina vasara
Ja Sveču diena apmākusies un ar sniegu — būs daudz medus
Ja Sveču diena salta — būs silts maijs un laba raža
Ja Sveču dienā piesarmojuši koki — būs bagāta vasara
Ja Sveču dienā snieg — bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus
Ja Sveču dienā snieg vai putina — būs silta un lietaina vasara
Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem — vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Ja Jevdokijas dienā vistiņa ūdeni padzersies — tad Jegora dienā aitiņa zāles pieēdīsies
Ja Ģertrūdes dienā pūš auksti vēji — tie auksti būs arī turpmāk
Ja pirmajā pavasara dienā — 21, martā — skaists laiks — skaists būs visu pavasari
Ja pavasara pirmajā dienā pūš ziemeļu vai ziemeļaustrumu vējš — būs auksts pavasaris; ja pūš dienvidu vējš — būs silts pavasaris
Ja vēl 9 vai 14 dienas pirms Māras dienas ir ragavu ceļš — arī 9 vai 14 dienas pēc tam būs ragavu ceļš
Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta — viss pavasaris būs auksts
Ja Māras naktī olas čaula staba galā nepārsalst — būs silts pavasaris
Ja Māras dienā iepūš auksti vēji — tie pūtīs vēl sešas nedējas
Ja Māras naktī salst — sals vēl 40 naktis
Kad Aleksejs atnācis — ņem ilksis no ragavām, ziema ir aizgājusi
Ja m a r t ā ir pērkons — maijā būs sniegs
Ja marts ir silts — aprīlis būs auksts un puteņains
Ja marts ir auksts — maijs būs silts
Ja kaķis martā lien aizkrāsnē — aprīli tas sildīsies saulītē
Ja kaķis martā saulē sildās — aprīlī tas līdis uz krāsns
Ja nakts uz 7. aprīli ir silta — būs straujš pavasaris
Ja 7. aprīlī sniegs vēl uz jumtiem — tad 6. maijā tas būs vēl laukos
Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst — sals vēl 40 naktis
Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām — tikpat daudz dienu būs ar salnu pēc tām
Ja pirmajā Lieldienu dienā ir lietus — tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem
Ja Jurģu dienā kāds vējš uzvar — tāds visvairāk visu to gadu pūš
Ja Jurģu dienā slikts laiks — tas būs slikts visu gadu
Ja aprīļa beigās ir pērkons — vairs salnu nebūs
Ja aprīlis ir slapjš — viss gads būs sauss
Ja aprīlis ir auksts — maijs būs silts
Ja pavasara pirmā puse ir slapja — otra būs sausa;
ja pirmā ir sausa — otra būs slapja.
Kāds laiks Jevdokijā — tāds visā vasarā
Ja Jevdokijā jauns mēness ar lietu — visa vasara būs slapja
Ja Jevdokijā sniegs, lietus un silts vējš — būs slapja vasara;
ja sals un ziemeļu vējš — auksta vasara
Ja Jevdokijā snieg — būs labas ražas; ja silts vējš — būs slapja vasara; ja ziemeļu vējš — būs auksta vasara
Ja slapja Mārasdiena — būs slapjš jūlijs
Ja Māras dienas naktī nesalst — arī visu vasaru nesals
Ja Māras nakti salst — togad mušu nebūs
Ja Māras nakts un diena skaidra — būs auglīgs gads un laba pļauja
Ja Māras dienā saule spīd tik daudz, ka zirgu var sajūgt, — būs labs siena laiks
Ja Lieldienās vardes iet pāri ceļam — būs lietaina vasara
Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule — būs vētraina vasara
Ja 7. aprīlī negaiss — būs silta vasara
Ja dzeguze 9 dienas pirms Jurģiem sāk kūkot — būs silta un auglīga vasara
Ja vēl līdz Jurģiem ledi nav atvērusies — būs slikta vasara
Ja Jurģa dienā līst — pļavās zāļu trūks
Ja rubeņu mātītes suņu dienu beigās sāk stipri rūkt — Bērtuļos būs nakts salnas
Ja lapu dienā (1. maijā) koku lapiņas ir vismaz peļu ausu lielumā — būs laba vasara
Ja rudziem pirmās vārpas parādās divdesmit nedēļu pēc Ziemsvētkiem (13. maijā) — būs vēls rudens
Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem — būs auglīga vasara
Ja Mokeja dienā slapjš — visu vasaru būs slapjš
Ja Mokeja dienā migla, sarkans saullēkts un lietus — būs slapja, nemīlīga vasara
Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš — būs auksta vasara
Ja Pahoma dienā silts — visa vasara būs silta
Ja līst Medarda dienā — līs vēl četras nedēļas
Kad pienāk Vītus diena — jārēķinās, ka nu klāt mušas un dunduri.
Ja 2. martā puteņo — kustoņiem trūks barības
Ja Māras naktī ir silts — būs auglīgs rudens un gads
Ja nakts pēc Māras ir auksta — viss rudens būs auksts
Ja Māras naktī zeme sasalst — rudenī agri sasals labība
Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasaluši — rudenī no salnām cietīs auzas
Ja Māras dienas rītā ārā -izlikts ķipis pārvelkas ar ledu — rudens būs silts;
Ja nepārvelkas — rudenī jau pirms Miķeļa būs ..auksts
Ja Jurģa dienā ir labs laiks — tāds būs arī Miķeļa dienā;
ja slikts — arī Miķeļa dienā būs slikts
Ja Jurģu naktī ir salna — arī rudenī agri nāks salnas
Ja 1. maijā jauks laiks — būs labs rudens
Ja Jeremijas dienā labs laiks — būs labs arī labības vākšanas laiks
Ja rudziem 20 nedēļas pēc Ziemsvētkiem {25. maijā) parādās pirmās Vārpas — būs vēls rudens.
Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem — būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem — būs gara vasara
Ja sarkanais āboliņš uzzied pirms Jāņiem — būs plūdi
Ja Jāņos līst tikai tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, — būs auglīga vasara
Ja Septiņu gulētāju dienā spīd saule — tā spīdēs 7 dienas no vietas;
ja līst lietus — līs 7 dienas no vietas, un, ja tad nepārstās, —līs vēl 7 nedēļas
Ja Pētera dienā līst — līs līdz Annas dienai Ja Septiņu brāļu dienā līst — līs 7 nedēļas.
Ja ap Jāņiem beidz kūkot dzeguze — gaidāmas agras rudens salnas
Ja Jāņu naktī govis mauj — būs slapjš rudens un nākamgad gara zāle
Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem — būs silts rudens
Ja dzeguze kūko 9 dienas pēc Jāņiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs
Ja Annas dienā līst — līs vēl divas nedēļas un visu rudeni
Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu — būs vēls un silts rudens
ja Labrenča naktī ir salna — būs agrs rudens
Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni
Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem — pirms Miķeļiem būs sniegs
Ja Bērtuļos labs laiks — tāds pats būs visu rudeni
Ja augusts silts — būs vējains oktobris.
Ja silta un gaiša Jēkaba diena — būs auksti Ziemsvētki
Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši — būs sniegiem bagāta ziema
Ja jūlijs silts — būs auksta ziema
Ja augusta sākums ir karsts — būs auksta un sniegaina ziema
Ja augusts vēss — būs auksta ziema.
Ja jauks septembra sākums — būs jauks viss rudens
Ja 14. septembrī daudz tīmekļu — būs ilgs un skaidrs rudens
Ja 14. septembris ir kails — arī 8. novembris būs kails, bez sniega
Ja 17. septembrī skaidrs laiks — visa atvasara būs silta
Ja 17. septembrī skaidrs laiks — viss rudens būs silts
Ja Matīsa dienā nav sniega un ledus — tas vēl būs; ja ir sniegs un ledus — tas sāks kust
Ja dzērves aiziet pirms Mikeļiem — 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs
Ja Mārtiņos salst — Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.
Ja septembris ir silts — būs vēla ziema un maz sniega
Ja septembrī ir stiprs pērkons — būs daudz sniega
Ja septembrī ir negaiss — ap Ziemsvētkiem būs daudz sniega
Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem — būs silti Ziemsvētki
Ja ap Miķeļiem līst — būs mīksta, silta ziema
Ja Miķelī vēl ozolos ir zīles — būs dziļi Ziemsvētki
Ja ozolu zīles ap Miķeļiem ir slapjas un pārsprāgst — būs lēna ziema
no ziemeļiem — būs auksta un dziļa ziema;
ja no dienvidiem — būs silta un sekla ziema;
ja no vakariem vai rītiem — būs mērena ziema
Ja oktobra sākumā kokos turas lapas un gāž lietus ar krusu — būs gara ziema
Ja oktobrī vēl daudz lapseņu — būs gara ziema
Ja oktobrī pērkons rūc — ziemā nebūs sniega
Ja oktobrī siltas dienas — būs silti Ziemsvētki
Ja nedēļā ap 8. novembri ir atkušņi — visa ziema būs ar atkušņiem
Ja Mārtiņa dienā salst — ap Ziemsvētkiem būs silts laiks, kusīs
Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet — Ziemsvētkos tās peldēs pa ūdeni
Ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā — Ziemsvētkos slidināsies pa ledu
Ja Mārtiņi miglaini — būs silta, mīksta ziema
Ja Mārtiņi ir skaidri — ziemā būs sali
Ja Mārtiņos jumti ir sniegā — būs gara ziema
Ja 22. novembrī mēness ragi pavērusies uz ziemeļiem — būs ātra ziema, sniegs uzkritīs uz sausas zemes; ja ragi uz dienvidiem — ziemas vēl ilgi nebūs, tik dubļi un slapjdraņķis griezīsies.
Kāds septembris — tāds marts
Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — būs agrs un silts pavasaris; ja pēc tiem — būs vēls un auksts pavasaris
Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem — pirms Jurģiem ziedēs ievas
Ja pirms Miķeļiem nobirst lapas — pirms Jurģiem jau būs liela zāle
Ja lapas birst pēc Miķeļiem — pavasarī ilgi turēsies sniegs
Ja novembris auksts — būs silts marts
Ja 8. novembrī jau ir sniegs — būs vēls pavasaris
Ja ilgi pēc Mārtiņiem vēl turas lapas — ilgi pēc Jurģiem vēl nebūs zāles
Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas — nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz
Ja ap Mārtiņiem salst — būs labs gads.
Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina — būs laba nākamā vasara; ja sausa un auksta — būs slikta vasara
Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis — būs skaidrs siena laiks.
Par kalendārajam laikazīmēm daudz diskutēts. Pret tām parasti izvirza trejādus iebildumus. Pirmkārt, saka kritiķi, ja tādi paredzējumi vienmēr piepildītos, tad taču katru gadu vienos un tajos pašos datumos atkārtotos vieni un tie paši laika apstākļi. Bet īstenībā tā nav. Otrkārt, tā kā kalendārajai laikazīmei nav teritoriālas piesaistes, iznāk, ka tai jāīstenojas vienā datumā visur. Taču pat neliela rajona vienā malā var līt un tajā pašā laikā otrā malā spīdēt saule. Un, treškārt, tā kā kalendārās laikazīmes pa lielākajai daļai saistās ar baznīcas svētkiem un svēto dienām, tās esot jāuzskata par reliģiozās tumsonības izpausmi.
Vai kalendārās laikazīmes patiešām piepildās, vai arī tās ir maldi? Atbildēt uz šo jautājumu nav viegli. Te nepieciešami nopietni pētījumi. Jau pagājušajā gadsimtā vairāki ievērojami zinātnieki ierosināja rūpīgi izpētīt kalendārās un arī citas laikazīmes. Izcilais krievu lauksaimniecības zinātnieks, augsnes mācības pamatlicējs Pāvels Kostičevs 1883. gada septembrī aicināja Dienvidaustrumu Krievijas lauksaimniecības kongresa dalībniekus pārbaudīt tautas vērojumu nozīmi laika apstākļu paredzēšanā. Tanī laikā šādus pētījumus Saratovas guberņā veica agrometeorologs Konstantīns Agrinskis. Savu divdesmit gadu ilgo pētījumu rezultātus par kalendārajām laikazīmēm viņš apkopoja grāmatā «Krievu tautas laika vērojumi un to nozīme praktiskajā meteoroloģijā un lauksaimniecībā», kura iznāca 1899. gadā. Sevišķu uzmanību viņš pievērsa prognozējošām dienām, kas norāda laika apstākļus nākamajai sezonai, rūpīgi pētīja arī pazīmes, kas norāda uz ražas vai neražas gadiem. Lai analīze būtu objektīvāka, viņš izveidoja oriģinālu metodiku, kas spēj atklāt šo dabas procesu virzību un ritmiku. Agrinska ilgstošo pētījumu rezultāti liecināja, ka kalendāro laikazīmju ticamība ir apmēram 70%. Taču, lai iegūtu objektīvāku prognozi, kalendārās laikazīmes jāizmanto prasmīgi, meklējot tajās «vadošu sākotni, ar kuras palīdzību uzmanīgs novērotājs spēs orientēties laika parādību norisē». K. Agrinskis secina, ķa šādās laikazīmēs jāmeklē norādes «par periodu maiņas secību un to ilgumu atkarībā no attiecīgo periodu pierobežas īpatnībām». Nav vienalga, vai lietus periods prognozējošā dienā iet uz beigām vai tikko sākas. Sevišķi svarīgi atcerēties, ka «laikazīmes jātraktē kā iespējamība (varbūtība)».
Līdzīgus rezultātus (ar ticamību apmēram 70%) ieguvuši arī daži citi kalendāro laikazīmju pētnieki. Kā šādus rezultātus izskaidrot zinātniski? Vienu no iespējamiem izskaidro]umienj, mūsuprāt, varam rast meteoroloģisko
procesu makrocirkulācijas modernajā koncepcijā. So koncepciju un uz tās dibinātu laika ilgtermiņa prognozes metodi izveidojuši ievērojamie padomju zinātnieki G, Vangenheims, B. Multanovskis, B. Dzerdzejevskis, S. Pagava, A. Girss u, c« Asa nepieciešamība pēc ilgtermiņa prognozes visam navigācijas periodam radās, apgūstot Ziemeļu jūras ceļu ar tam raksturīgajiem visai sarežģītajiem kuģošanas apstākļiem. Ilgtermiņa prognozes metodi te sekmīgi izmanto jau vairāk nekā trīs gadu desmitus. Tas liecina par metodes teorētiskā pamata pareizību,
Makrocirkulācijas koncepcijas izklāsts aizņemtu daudzas lappuses, tāpēc mēs tikai atzīmēsim, ka, pētot atmosfēras darbību kā kompleksu, ilgstošā periodā izvērstu procesu, izdevies konstatēt dažāda ilguma procesu stadijas un noskaidrot dažas šo stadiju maiņas likumsakarības. Atmosfēras stāvoklis mainās viļņveidīgi, un pārmaiņas aptuveni atkārtojas tā saucamajos homologajos (būtībā līdzīgos) gados.
Atmosfēras procesu makrocirkulācijas teorija vēl nav pietiekami izstrādāta. Taču jau šodien, raugoties no šīs teorijas atziņu pakāpieniem, redzam, ka kalendāro laikazīmju veidotāji meklējuši ceļu laika apstākļu paredzēšanai ilgam periodam aptuveni tādā pašā virzienā. Taču būtiska atšķirība ir līdzekļos. Mūsu senču rīcībā nebija ne augstākās matemātikas, ne ātrdarbīgo elektronisko skaitļotāju, ne supermodernās aparatūras, ne augsti izglītotu meteorologu.
Kāds Sakars atmosfēras procesu makrocikliskumam var būt ar baznīcas svētkiem? Atbilde jāmeklē diezgan tālā pagātnē. Kā noskaidrots speciālajos pētījumos, lielais vairums laikazīmju radies ļoti sen — pirms kristietības ieviešanas. Pirmās laikazīmes bijušas jau mezolīta beigās, vismaz pirms apmēram desmit gadu tūkstošiem, kad cilvēki sāka pieradināt un kopt dzīvniekus, audzēt labību un dārzeņus. Senās «tautas meteoroloģijas» galvenais uzdevums bija palīdzēt izvēlēties labāko laiku zemes aršanai, sējai un citiem lauku darbiem, brīdināt lopkopjus par gaidāmo auksto un ilgstošo ziemu, kurai savlaicīgi jāsagatavo lopbarība. Daudzu tūkstošu gadu cīņa ar stihiju bija iemācījusi cilvēkiem ievērot vissīkākās augu un dzīvnieku izturēšanās pārmaiņas, kas vēsta par gaidāmajām dažādu meteoroloģisko faktoru maiņām. Taču novērojumi bija jāsaista ar kādu noteiktu periodu vai iezīmētu dienu, kas tika svinēta. Tie ir tā saucamie kalendārsvētki.
Kalendārsvētki atbilst dabas ritmikai, tie iezīmēti senajos rituālkalendāros. Tādi kalendāri ornamenta veidā attēloti uz rituālajiem māla traukiem, kas atrasti baltu kaimiņu — seno tivercu un poļanu — zemēs. Uz dažiem traukiem attēlots viss gads, uz citiem tikai pavasaris un vasara — zemkopim vissvarīgākā sezona. Tāds kalendārs uz vairāk nekā pusotra gadu tūkstoša veca rituāla trauka atrasts Čerņigovas apgabala Romašku ciemā. Ar kvadrātiņiem attēlotas 98 dienas, pēc akadēmiķa B. Riba' kova domām, no labības dīgstu parādīšanās 2. maijā līdz ražas novākšanas beigām 7. augustā. Pārtraukumi starp parastajām dienām apzīmēti ar stilizētām lietus strūklām, uguns un saules zīmēm, koka, pērkona un zibens simbolu, sirpju un labības statiņu simbolizētiem atteliem. Tie ir senslāvu pagāniskie svētki — Pavasara brieduma svētki, Jarilas diena (baltu vasarsvētki), Nāru nedēļa ar Kupalas dienu (latviešu līgosvētki), Peruna (pareizāk — Roda) diena 20. jūlijā un Ražas svētki 7. augustā. Svētki pārtrauca parasto dienu vienmuļo plūdumu un kalpoja arī kalendāro laikazīmju piesaistīšanai.
Par šādu iezīmētu dienu jeb marķierdienu praksi liecina arī vēsture. Senie romieši, piemēram, mēneša pirmo dienu saukuši par kalendu, no kā cēlies vārds «kalendārs». Romieši šo vārdu pārņēmuši no senajiem grieķiem, kuru valodā «kalein» nozīmē — paziņot, jo sengrieķu priesteri regulāri paziņojuši, kurā dienā jāsākas jaunajam mēnesim. Marta, maija, jūlija un oktobra piecpadsmito dienu, bet pārējos mēnešos trīspadsmito dienu senie romieši saukuši par īdām. Sie datumi tad arī kalpojuši par iezīmdienām. Vai arī mēs nerīkojamies tāpat, kad sakām: «Nedēļu pirms Starptautiskās sieviešu dienas» vai «Otrajā dienā pēc Uzvaras svētkiem»? Sāda prakse senatnē bijusi plaši izplatīta. Kristīgā baznīca tā saucamos pagāniskos (tautas) svētkus aizstāja ar saviem, bet nosaukums bieži vien palika tas pats vecais, kā tas, piemēram, ir noticis ar vasarsvētkiem un -ziemsvētkiem.
Kalendāro laikazīmju pētnieki secinājuši, ka arī tad, ja norādīta viena marķierdiena, tā nozīmē kāda svarīga perioda vidu. Parasti šāds periods ietver dienas pirms un pēc marķierdienas. Tas nozīmē, ka gadu gaitā jābūt noteiktiem periodiem, kad ar lielāku varbūtību var sagaidīt laika apstākļu maiņas. Vai tādi periodi ir? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāizskaitļo katrai diennaktij vidējie ilggadīgie meteoroloģiskie rādītāji. Meteorologi tos gan parasti aprēķina pa mēnešiem, retāk dekādēm.Zarkovs grāmatā «Tautas laikazīmes un laika paredzēšana», kas domāta skolotājiem, sniedz vidējos ilggadīgos datus par diennakts vidējo gaisa temperatūru, tagadējās K. Timir- jazeva Lauksaimniecības akadēmijas teritorijā. Sie dati pārliecinoši parāda izteiktus periodus, piemēram, aukstuma atgriešanos ap februāra un marta vidu, maija 11. — 14. datumā, jūnija trešajā pentādē (10.—15. datums) u. tml.
Apskatot kalendārās laikazīmes, nedrīkst aizmirst dažādus maldu avotus. Dažas laikazīmes pie mums ieceļojušas no ģeogrāfiski visai attāliem apgabaliem un neatbilst vietējam laika apstākļu ritmam. Diezgan lielas grūtības rada arī neziņa, kādam kalendārajam stilam — vecajam vai jaunajam — atbilst konkrētā laikazīme. Ļoti vecas kalendārās laikazīmes var neatbilst pašreizējā klimata cikla īpatnībām utt., tāpēc pret tām jāizturas ļoti uzmanīgi.