KAD SĒT, STĀDĪT UN GANOS LAIST
Kādudien vienu no šīs grāmatas autoriem dēls aicināja kartupeļu novākšanas talkā. Talcinieki ievēroja, ka nezāļu pārņemtais dēla lauciņš krasi kontrastē ar samērā tīro kaimiņa zemes gabaliņu. Taču kartupeļu raža nebija slikta, tikai daudzus bumbuļus stingri turēja vārpatas sakneņi, kuri tiem bija izauguši cauri.
— Kaimiņš laikam būs labāk kopis savus kartupeļus vai arī dabūjis pavasarī tīrāku zemi, — talcinieki nosprieda,
— Nekā tamlīdzīga, — dēls paskaidroja, — zeme te vienāda un kopšana praktiski arī tāda pati; kartupeļi tika divreiz izvagoti. Mēs ar sievu savējos pat pāris reižu vairāk nokaplējām. Taču, redzot nezāļu ātro augšanu, nospriedām, ka nav vērts pūlēties.
— Kāpēc tad lauciņos nezāles augušas tik dažādi? — mēs gribējām zināt.
— Kaimiņam gudra sievasmāte. Viņš gatavojās stādīt kartupeļus reizē ar mums, taču sievasmāte ieteica pagaidīt dienas trīs, jo pašreiz esot «nezāļu diena». Kaimiņš to uzņēma kā joku, taču kartupeļus iestādīja pēc trim dienām. Un te nu ir rezultāts.
Starpība patiešām bija acīm redzama — bez jebkādas datu statistiskas apstrādes un analīzes.
Dabā viss ir savstarpēji saistīts gan telpā, gan laikā — tā dialektiskā materiālisma pamatatziņas veidā varam izteikt mūsu senču priekšstatus, uz kuriem pamatojas laikazīmes. Bet lauksaimniecības darbu vispiemērotāko datumu izvēles un gaidāmās ražas paredzēšanas principu modernas zinātnes valodā varam nosaukt par fenoloģisko indikāciju. Tiek izmantotas arī iezītndienas. Sāda veida laikazīmju ir sevišķi daudz, jo mūsu senči iztiku sagādāja, galvenokārt kopjot laukus un ganāmpulkus. Labākai pārskatāmībai laikazīmes sagrupēsim pa lauksaimniecības nozarēm un darbu veidiem.
Ja lauku apar Labrenča dienā — tur zāle neaug
Ja rudens arumu apar līdz 28. augustam — lieku labības kaudzi iegūst
Ja pavasara aršanu sāk ceturtdienā — visi darbi tajā gadā labi izdodas
Ja Izidora dienā ar — arumam nav svētības
Ja zemi apar sausu vecā vai dilstošā mēnesī, kad ir Skorpiona, Mežāža, Ūdensvīra vai Zivs zīme, — zeme ir irdena un tajā neaug nezāles
Ja atlidojusi pelēkā cielava — var sākt art zemi; ja dzeltenā — var sākt sēt labību
Ja slapjš aprīlis — būs labs aramlaiks Ja pavasaros vēl ilgi pēc sniega grūti art un tīrumi smērējas — būs laba raža
Ja Jurģa dienā ar vai ecē — labībai metas melnas vār- pas
Ja Jurģa dienā strādā lauka darbus — druvas krusa nosit
Ja kreklā var art — kažokā nāksies sēt Kuru lauku Ģertrūdes dienā pirms saules ar — to pamet kurmji
Ja Sveču dienā no meža pārnes rungu ar resgali pa priekšu un ar to pavasarī izbaksta kurmja rakumus — tie vairs tur neceļ zemes
Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus — kurmji šo zemi vairs nerok un zirgus nekož dunduri
Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvju gaļu — mūdži zemi neizlodā
Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūp un nobriest
Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup%Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mēnesī — zeme labi satrup;
ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas Ja kūtsmēslus ved, kad liepas zied, — tie netrūd
Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad pūš dienvidu vai vakara vēji, — tie labi satrūd
Ja mēslus ved ziemeļu vēja laikā — tie netrūd
Ja pirmās mēslu dakšas met uz ziemeļiem — tādā laikā stādīti kartupeļi nepūst
Ja negrib piedzīvot nezāles — jāecē pret ziemeli.
Ja pavasarī sniegs nokūst ātri — sēt vajadzēs vēlu; ja nokūst vēlu — būs jāsēj agri
ja sniegs nokūst ar saulīti — labi izdodas agrie sējumi; ja nokūst ar lietu — vēlie sējumi
Ja sēj otrajā pirmdienā pēc pirmā pērkona — veidojas slikta raža
Ja pirmai noķertai zivij žults priekšgals resnāks — labāka būs agrā sēja; ja resnāks vidus — labāka būs vidējā sēja; ja resnāks pakaļgals — labāka būs vēlā sēja
Ja nārsta laikā līdakas liesai priekšgals resnāks — agra sēja dos lielāku ražu, ja tievāks — labāka ir vēla sēja
Ja zivs agri izmet ikrus — agri arī jāsēj
Ja līdakas nārsto pļavās un seklumos — būs sausa vasara un labība jāsēj agri
Ja varžu kurkuļiem melnie plankumi ir augšā — labaka būs agrā sēja; ja apakšā — labāka būs vēlā sēja; ja vidū — labāka būs vidējā sēja
Ja mēslu vabolēm bērni pie priekškājām — jāsēj agri;ja pie viduskājām — labāka ir vidēji agra sēja; ja pie pakaļkājām — vēla sēja
Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa sākumā vai pie priekškājiņām — jāsēj agri: pavasarī no Jurģa līdz Staņislavam un rudenī no Labrenča līdz Lielajai Mārai
Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa vidū vai pie vidējām kājiņām — jāsēj vidēji agri: pavasarī no Staņislava līdz Urbānam un rudenī no Lielās Māras līdz Egidijam.
Ja mēslu vabolēm parazīti sametušies vēderiņa pakaļdaļā vai pie pakaļējām kājiņām — jāsēj vēlu: pavasarī no Urbāna līdz Vītum un rudenī no Egidija līdz Mazajai Mārai
Ja dzelzszālei nobirst pirmā vālīte — jāsēj agri (25. aprīlis — 8. maijs, 10. augusts — 15. augusts);
ja nobirst otrā vālīte — vidēji agri (8. maijs — 25. maijs, 15. augusts — 1. septembris);
ja nobirst trešā vālīte — jāsēj vēlu (25. maijs — 15. jūnijs, 1. septembris — 17. septembris)
Ja bērzi rudenī dzeltē no apakšas — pavasarī labība būs jāsēj vēlu; _ja no augšas — agri
Ja kokiem rudenī vispirms nodzeltē pazares — pavasarī jāsāk sēt vecā mēnesī; ja galotnes — jaunā mēnesī
Ja labību sēj Svaru dienā — tā aug branga, svarīga; ja Vēža dienā — tā it kā lien atpakaļ zemē
Ja grib zināt īsto sējas reizi — pīlādža vasaraudzi griež trīs daļās un visas iemet ūdenī: vispirms grimst resgalis — jāsēj no rīta; viducis — ap pusdienu; tievgalis — vakarā
Ja priežu skostas ceļas stāvus augšā — ir labākais sējas laiks
Ja dzeguze kūko vēl agrāk nekā 9 dienas pirms Jurģiem (pirms 14. aprīļa) — jāsteidz apsēties
Ja zirnekļi pa laukiem tīklus savijuši — ir īstie sējas rīti
Ja pavasara rītā sliekas uzrakušas celiņus — tajā dienā īpaši labs sējas laiks
Kad bezdelīga izdēj pirmo olu — laiks sēt
Ja biezpienu sildot, tas grimst dibenā — ir pats īstākais sējas laiks
Ja Zāļu nedēļā (divdesmitajā pēc Ziemsvētkiem) kaut ko sej — vairāk aug zāle nekā dārzāji vai labība
Cik dienas labību iesēj pēc Vītus dienas — tik nedēļu ilgāk rudenī tā briedīs
Ja līdz Mārtiņiem var art — nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt
Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas
Ja lauki zemi un slapji — tie jāapsēj dilstošā mēnesī; ja sausi — augošā mēnesī
Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut
Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē
Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir vecs vai jauns, — tā slikti aug
Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī nebirst, kaut arī labība nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas
Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst
Ja labību sēj, kad pie debesīm ir abi spīdekļi, saule un mēness, — aug daudz melno graudu
ja sēj no rīta — labībā aug nezāles; ja vakarpusē — nezāles neaug; ja pēc saules rieta — putni izlasa sēklas; ja dienvidū — tā slikti aug; ja pēcpusdienā — tā rudenī ātrāk nogatavojas
Ja sāk sēt tajā nedēļas dienā, kad rudenī bijusi pirmā atkala, — labība labi aug Ja sējot ir apmācies laiks — būs laba raža Ja sējot mākoņi ir reti un plāni — tādi paši būs lauki
Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini — sējums būs ražīgs
Ja sēj lietus laikā — visa sēkla nesadīgst.
Kad zied ievas — klāt īstais auzu sejas laiks
Ja auzu sēšanas laikā pie debesīm mākoņi — tās aug kuplas un skarainas
Ja auzas sēj Urbāna dienā — tās spēcīgi aug
Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tās labi padodas
Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās nekrīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit
Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā
Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad to drīkst darīt tikai agri no rīta
Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst
Kad paegļi zied —laiks griķus sēt
Ja Jurģa dienā saule spīd — labi padosies griķi
Ja griķus sēj bez saules — tiem migla nebūs bīstama
Ja kaņepes sēj pēc pusdienas — tās putni neizēd
Ja kaņepes sēj vakarā, kad putni pie miera aizgājuši, — tās putni pēc tam neizkasa
Ja kviešus sēj rītā agri vai vakarā vēlu — tos neēd zvirbuļi
Ja kviešus sēj pēc saules rieta, kad putni tos vairs neredz, — padodas laba raža
Ja kviešus sēj ziemeļu vēja laikā — tajos nemetas melnpļauka un nezāles
Ja kviešus sēj, kad gan saule, gan mēness pie debesīm, — rudenī būs daudz melno graudu
Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas melnpļauka
Ja pīlādzis mārkā grimst — vajag linus sēt
Ja linus grib sēt — sērmūkšļa kociņam ūdenī jāgrimst
Ja linus sēj ievu ziedu laikā — tie labi izdodas
Kad kadiķi put — pienācis visīstākais linu sējamais laiks
Ja linu mārki uzzied dzelteni — nāk linu sēšanas laiks
Kurā dienā rudenī uzkrīt pirmais sniegs, pirmā salna vai pirmā atkala - tajā dienā pavasarī jāsēj lini
Ja grib labus linus — tie jāsēj tajā maija datumā, kurā novembra datumā bija atkala
Ja linus sēj saulainā, gaišā, baltā dienā — tie aug labi un baltšķiedraini
Ja linus sēj, kad laiks apmācies, — tie aug gari un tīri
Ja linus sēj, kad mākoņi šķiedraini, svītraini, — tie aug gari un tīri
Ja linus sēj sestdienā — paliek tukšs lauks Kad pienākusi Jurģa diena — īstais laiks linus sēt
Ja linus sēj Urbāna dienā — tie aug gari
Ja linus sēj tajās nedēļas dienās, kurās iekritušas Zāļu diena, Ģertrūdes, Māras un Jāņu dienas, — aug zālaini lini
Ja Ziemsvētki iekrīt jaunā mēnesī — labāk linus sēt plēsumos; ja vecā mēnesī — labāk vecā zemē
Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķiedraini lini un neaug nezāles
Ja pīlādži agri plaukst — būs arī agri mieži jāsēj
Ja smagā zemē grib labus miežus — tie jāsēj, kad kadiķi kūp,kad pīlādžiem pirmie ziedi, kad oši izplaukst, kad ābeles beidz ziedēt;
ja vieglā zemē, tad jāsēj, kad priedes kūp, kad ķimenēm pirmie ziedi, kad pīlādzis pilnos ziedos, kad cūkpienēm jau gatavas sēklas, kad cielava pirmo perējumu izvada, kad magones sarkani zied
Ja no jaunajām priežu skokstām jeb jaunajiem dzinumiem sāk birt spalviņas — miežu sēja jābeidz, jo vēlākie mieži vairs nenogatavosies
Ja priežu pumpuri zied un to jaunie dzinumi sāk liekties uz leju — ir vislabākais miežu sējas laiks
Ja sāk ziedēt sviesta puķes jeb saulpurenes — laikt miežus sēt
Ja pavasarī strazdi jau ved bērnus — ir īstais miežu sējamais laiks
Kad zaļās vardes kurc — klāt īstais miežu sējas laiks
Ja no rīta uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, «zeme aug» — klāt īstais miežu sējamais laiks
Ja miežus sēj tajā nedēļas dienā, kad ezers no ledu» atbrīvojas, — tie labi padodas
Ja miežus sēj Urbāna dienā — būs laba raža
Ja pēc Ziemsvetkiem nosarmojuši koki — bus laba miežu sēja
Ja pie debesīm saule un mēness — nedrīkst sēt miežus (drīkst rudzus, auzas u. c.), lai tos nepievārē melnplauka un pērkones
Ja miežus sēj jaunā mēnesī — tiem neaug melnie graudi;
ja sēj vecā mēnesī — neaug akoti, bet lūst vārpas
Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi
Ja pirmais atāls labi aug — labāk izdosies agrīnā rudzu sēja; ja vēlākais — vēlīnā rudzu sēja; ja atāls aug lēni — rudzi jāsēj vēlu Ja vārnas turas grupās — klāt rudzu sējas laiks
Ja rudzus sēj agri — rudenī tos noēd gliemeži, bet vasarā tie iztek, jo ziedu laiks iekrīt pašā karstumā
Ja rudzus apsēj pirms pirmās salnas — tos izēd gliemeži
Ja rudzus sēj lietus laikā vai pielijušā zemē — tie aug lāčauzaini, smilgaini
Ja rudzus sēj skaidrā dienā — tajos neaug nezāles
Ja rudzus sēj trīs dienas pirms vai trīs dienas pēc Bērtuļiem — tie aug lieli un dod labu birumu
Ja, rudzus sējot, pie debesīm nav ne saules, ne mēness — būs laba raža
Ja dzērvenes lien dziļi sūnās — rudzi jāsēj dziļi; ja sārtojās virspusē — jāsēj sekli
Ja rudzu sējamā laikā pūš ziemeļu vējš — būs labs rudzu gads;
ja pūš dienvidu vējš — rudzi izpūš un to vietā augs galvenokārt zāles
Ja rudzus sēj Svaru dienā — veidojas smagas vārpas
Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustukšas vārpas un slikts birums
Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu
Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness.
Ja rudenī zibeņo —1šis pērkons labību briedē
Ja ir melnie puteņi, kad maz sniega vai vējš dzenā sniegu ar smiltīm, — labībā saaugs daudz rudzupuķu, ušņu un citu nezāļu
Ja ievas sāk ziedēt ātri un zied ļoti daudz — ātri un bagātīgi nogatavosies labība
Ja kokiem lapas birst vispirms pazarēs — nākamgad labība nenogatavosies; ja viss koks nodzeltē — nogatavosies
Ja purenes ziedot applūst — rudenī nosals labība, tādēļ tā-agri sējama
Ja rudenī daudz sēņu — nākamgad slikti augs labība
Ja varžu kurkuļi attīstās labi — labi attīstīsies arī sējumi;
ja kurkuļi nosalst — nosalst arī sējumi; ja vardes kurkuļus laiž otrreiz — arī labība jāsēj otrreiz
Ja vardēm aizsalst kurkuļi — rudenī nosals arī labība
Ja grieze griež — būs labs āboliņš Ja vasarā daudz mušu — augs labi griķi
Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra
Ja Sveču dienā garas lāstekas — būs gari lini; ja īsas lāstekas — īsi lini
Ja Sveču dienā skaidrs laiks — būs labs linu gads
Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta — augs gari lini; ja uz zemes — būs zemi lini _ '
Ja ziemā augstas kupenas — vasarā tikpat augsti augs mieži
Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzinumi) — veidosies labs miežu gads
Kad dzeguze beidz kūkot — mieži sāk vārpas dzīt
Ja rudenī sniegs uznāk uz nesasalušas zemes — iznīks āboliņš un r u d z i
Ja slapjš ir pēc Ziemsvētkiem — rudziem draud briesmas; ja pirms Ziemsvetkiem — rudziem nekas nedraud
Ja ziemā vai pavasarī garas lāstekas — būs garas rudzu vārpas
Ja aprīlī sniegi snieg — būs labi rudzi
Cik dienu pirms Jurģiem ir rasa — tikpat dienu pirms Jēkaba dienas būs rudzi pļaujami
Ja vardes pavasarī sausā vietā ļoti augstu lec — rudzi druvā sakritīs un sapūs
Ja sulu laikā lietus līst — rudzi pūs
Ja sulu laikā iekrīt silts lietus — pūs rudzi
Ja maijā līst lietus — augs brangi rudzi
Ja ievas noziedējušas — pēc mēneša ziedēs rudzi
Ja mīklenes nozied pirms maija — rudzi pirms Annas drenas jau būs pļaujami
Ja eglēm daudz čiekuru — būs labs rudzu gads
Ja rudzi zied pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas
Ja rudzu ziedu laikā laukā lidinās mušas — būs slikta raža
Ja vasarā daudz mušu — augs labi rudzi Kad grieze griež — rudzi sākuši briest
Laba raža būs tad:
ja meža putni nāk uz tīrumiem un pie mājām;
ja augļu kokiem daudz augļu;
ja ūdeņos maz zivju;
ja Urbāna dienā labs laiks;
ja ap Vītus dienu līst;
ja ziemā daudz sniega
Slikta raža būs tad:
ja ziedu laikā, saulei spīdot, līst lietus;
ja bieži pūš ziemeļu vējš;
ja raženi aug daudz pupu
Ja alkšņiem daudz pumpuru — būs auglīgs gads
Ja alksnim pārsvarā ir apaļi pumpuri — būs slikta raža, ja gareni — būs bagāts rudens
Ja pavasaros apses lapas stipri trīc — vasarā zirgiem būs laba barība
Ja pļavās sakuplojis daudz sarkanā āboliņa — būs lietains un nabadzīgs siena laiks
Ja āboliņā daudz medus — būs laba sēklu raža
Ja augļu koki nav pārmērīgi auglīgi — būs tikai daļēji auglīgs arī lauku gads
Ja bērziem lapas nobirst pirms Miķeļa dienas — nākamajā gadā zāle būs jau pirms Jura dienas
Ja purva bērzi nodzeltē pirmie — nākamajā vasarā labāka raža būs ielejās
Ja pavasarī daudz ceriņu zied — vasarā būs daudz siena
Ja ievas kupli zied — bus auglīga vasara
Ja ievas agri zied — rudenī agri nogatavosies labība
Ja rudenī kokiem visas lapas nobirst pirms sniega — būs laba nākamā vasara; ja vēl ir lapas un nāk sniegs — būs slikta, neauglīga vasara
Ja kokiem lapas vēlu krīt — nākampavasar vēlu zāle augs
Ja lazdām daudz riekstu — būs daudz maizes un miežu
Ja vasarā pļavā daudz purveglīšu jeb jāņeglīšu — būs slikta siena raža
(Ja pavasarī oši ilgi stāv kaili — būs bagāts gads
Ja ozols izplaukst maijā — būs auglīga vasara
Ja Miķeļos ozolu panga iekšā ir tīra vai arī ar tārpu vai kāpuru — būs skaista vasara un labs labības gads; ja iekšā muša — būs vidēji labs gads
Ja ozoliem daudz zīļu — būs bagāta labība
Ja pīlādzim daudz ogu — nākamais būs bagāts gads
Ja rudenī rozes atkal uzzied — būs bada laiks
Ja sēnes sāk agri augt — būs bada laiks
Ja sēnes neaug — būs bagāta raža
Ja viengad daudz sēņu — nākamgad būs maz maizes
Ja āboliņa pļaujamā laikā daudz bišu — būs bagāta sēklu raža
Ja pirmoreiz cīruli redz zemu lidojam — būs neražas gads
Ja cīruļi iedzied jaunā mēnesī — būs bagāts gads
Ja dzeguze iekūko plikos kokos — būs neražas gads
Ja dzeguze kūko pirms lapām un zāles — būs bada gads
Ja dzeguze kūko vēl pa Jāņiem — būs neauglīgs gads
Ja dzērves nāk uz tīrumiem — būs bada gads
Ja Miķeļa dienā govīm, mājās nākot, mutē ir zāle vai citur pieķēries kāds ēdamā kumšķis — nākamajā ziemā trūks barības
Ja grieze griež nevis rudzu druvā, bet pļavā — būs daudz siena
Ja februārī staigā mušas — būs slikts labības gads
Ja maijā daudz odu —būs bagāts rudens
Ja vasarā peles ēd sienu — nākamgad tā būs maz
Ja rudenī peļu alās daudz labības — nākamais būs neražīgs gads
Ja reņģu maz — arī labības būs maz
Ja pavasarī, pirmo akmeni paceļot, zem tā atrod skudru — būs svētīgs gads; ja tārpu — būs tukšs gads
Ja stārķis atnāk ledos — būs bada gads
Ja stārķi pirmoreiz redz laižamies — būs bagāts gads ja redz stāvam — slikts, nabadzīgs gads
Ja stārķis no ligzdas izmet olu — būs labs gads; ja izmet bērnu — būs slikts gads
Ja ozola zīlēs gadās tārpiņš — būs labs gads
Ja mēslu vabolēm zem vēdera daudz «bērnu» (mazu kukainīšu) — būs ražīgs gads; ja nav to — būs neražīgs gads
Ja mēslu vaboles daudz skraida — būs bagāta vasara; ja tās mēslos lien — būs trūcīga vasara
Ja pavasarī daudz varžu — būs auglīgs gads
Ja pavasarī pirmo vardi redz uz sausas zemes — būs bada gads; ja ūdenī — būs bagāts gads
Ja zivis redz ūdenī jau pirms ledus iešanas — būs ļoti auglīga vasara
Ja ūdeņos maz zivju — nākamais būs bagāts graudu gads
Ja martā līst — būs slikta raža
Ja aprīlī līst silts lietus — būs vasarā kupla pļauja
Ja aprīlī daudz līst vai snieg — būs auglīgs gads
Ja maijā raženi līst — būs laba raža; ja nelīst — būs slikta raža
Ja Urbāna dienā labs laiks — būs vidēji auglīgs gads
Ja lietains pavasaris — būs laba raža
Ja Vītus dienā lietus līst — būs laba raža
Ja slapjš siena laiks — būs auglīgs rudens
Ja Labrencī ir slapjš — būs auglīgs rudens
Ja lietains rudens — būs vāja nākamā gada raža
Ja zvaigžņu kopai Sietiņam rietot, oktobra beigās vai novembrī līst — būs vidēji auglīgs gads
Ja līst, iekams Sietiņš nav norietējis, — būs auglīgs gads
Ja pēc Ziemsvētkiem ir slapjš laiks — būs neauglīgs gate
Ja janvārī daudz atkušņu — bus neauglīga vasara
Ja Trijkungu dienā gailis nodzeras pažobelē — būs laba raža
Ja Teņa dienā no jumta nopil tik daudz, ka gailis var padzerties, — togad būs laba raža
Ja Sveču dienā kūst tikai tik daudz, ka putns var padzerties, — būs bagāts gads; ja kūst tik daudz, ka vērsis var padzerties, — būs slikts gads
Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, — būs labs, auglīgs gads
Ja pirms Ziemsvētkiem garas lāstekas — būs bagāts gads
(2^-Ziemsvētku naktī lieli vēji — būs bada gads
Ja februāra beigās stipri ziemeļvēji — būs auglīgs
Ja martā vējš — būs bagāts gads
Ja sauss marts — būs bagāts gads
Ja Vastlāvī sauss laiks — būs izdevīgs, ražīgs gads
Ja aprīlis sauss — būs slikta raža
Ja pavasarī lieli pali — vasarā būs lielas siena kaudzes
Ja pavasarī pļavās daudz ūdens — vasarā būs daudz siena
Ja ledus saiet ezera dienvidu pusē — būs laba raža, ja ziemeļu pusē — slikta raža
Ja pirmais pērkons iet no rietumiem uz austrumiem vai gar dienvidu pamali — būs auglīgs gads;
ja no austrumiem uz rietumiem vai gar ziemeļu pamali — būs slikta raža
Ja pirmais pērkona lietus nāk no Kurzemes — būs bagāts gads
Ja martā ir pērkons — būs daudz siena
Ja pirms Jurģiem ir pērkons — būs bada gads
Ja pērkons ir agrā pavasarī — būs silta un ražīga vasara
Ja mēslu vedamajā laikā ir bargs pērkons — būs bagāts gads
Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem (pirms 25. jūnija) — būs neauglīga vasara
Ja jūnijā bieži pērkoni — būs kuplas druvas
Ja 1 februāra dienā spīd saule — būs labs siena gads
Ja 15 februārī spīd saule — būs labs siena laiks
Ja Jāzepa dienā saule spīd — būs auglīgs gads
Ja Urbāna dienā spīd saule — togad būs laba raža
Ja jūnijā saulains laiks — būs bagāts gads; ja dubļains laiks — būs bada gads
Ja Jēkaba diena ir skaidra — būs bagāta raža
Ja Miķeļos nav saules — būs nesātīga lopbarība
Ja Ziemsvētkos salst — būs labs siena laiks
Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst — būs laba vasara
Ja maijs ir auksts — būs bagāts labības gads
Ja rudenī agras salnas — nākamajā gadā būs liela raža
Ja novembris ir silts un miglains — nāks bada gads
Ja janvārī uz kokiem metas sarma — gaidāma auglīga vasara
Ja ziemā daudz sarmu — rudenī būs daudz auzu
Ja sarma uznāk uz rudens lapām — būs laba vasara un raža
Ja sniegs ilgi nekrīt — būs slikts gads
Ja pirmais sniegs uzkrīt uz sasalušas zemes — nākamgad būs daudz ko pļaut; ja uz lapām kokos — nākamajā gadā būs slikta raža
Ja novembrī snieg un stipri salst — nākošais būs bagāts gads
Ja līdz Ziemsvētkiem daudz sniega — vasaras ražā būs daudz pelavu; ja pēc Ziemsvētkiem — daudz briedušu graudu
Ja ziemā bijis maz sniega un sala — būs sliktas ražas
Ja ziemā daudz sniega — būs labs un bagāts gads
Ja meža koki ilgi ir piesniguši — būs bagāts gads
Ja martā daudz sniega — vasarā būs slikta raža
Ja sniegs neaizskrien ātri ar pavasara plūdiem, bet lēni izkūst un iesūcas zemē — būs auglīgs gads
Ja sniegs celiņos pavasarī izkūst ar iedobi — būs bagāts graudu gads
Ja sniegs ziemā uz laukiem, krūmos, ap ēkām un sētmalēs sametas lielās kupenās — gaidāma bagāta vasara, liela raža
Ja pirms Jaungada sniegā ir lielas kupenas — būs lielas graudu kaudzes; ja pēc Jaungada — lielas pelavu kaudzes
Ja pirms Ziemsvētkiem lieli puteņi — vasaru būs daudz graud*1; ja pēc svētkiem — daudz pelavu
Ja pirms Ziemsvētkiem savelkas kupenas — nākamajā gadā būs bagāta raža
Ja Sveču dienā saputina kupenas — būs auglīgs gads
Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī — ziemu būs slikta lopu barība
Ja Vastlāvjos mēness ir trīs dienas vecs — būs labs gads;
ja vecāks par trim dienam — būs slikts gads.
Ja apsēm lieli zied-pumpuri — būs labas auzas
Ja apsēm un alkšņiem daudz garo ķekaru — būs labas auzas
Ja pirmajā varavīksnē vairāk zaļuma — būs laba kviešu raža; ja vairāk dzeltenuma — miežu raža
Ja ziemā bieži līst atkala — nākamajā vasarā labi augs lini
Ja Jaungadā pirms gaismas aizkurināta krāsns labi deg — augs gari lini
Ja pavasarī pa ratu sliedi tek daudz ūdens — būs garu linu gads
Ja apīņiem daudz ziedu — nākamajā gadā būs labi mieži
Ja apsēm daudz ziedu — vasarā labi izdosies mieži
Ja ceriņiem daudz ziedu — būs daudz miežu
Ja kārkliem daudz pūpolu — būs laba miežu raža
Ja pīlādži kupli zied — būs bagāts miežu gads
Ja pīlādžiem ogas nopūst — būs vāji mieži
Ja daudz pureņu un tās reizē zied — tajā gadā būs labi mieži
Ja vasarā daudz riekstu — būs daudz miežu
Ja vasarā daudz sēņu — būs slikti mieži
Ja rudenī meži dzelteni un lapas ilgi turas — nākamgad būs skaisti mieži; ja lapas nokrīt zaļas — mieži nosūtīs
Ja bērzi nodzeltē pirms Miķeļiem — nākamajā gadā būs labi mieži
Ja ziemā uz ceļa redz nobirušas skujas — vasarā būs labs miežu laiks
Ja daudz ievu ogu — rudenī bus bagata rudzu raža
Ja vējš rudzu ziedus nes uz mājas pusi — būs bagāta raža;
ja nes prom no mājas — būs vāja raža
Ja mlklenes nozied pirms maija — rudzi būs pļaujami pirms Annas dienas
Ja ķimenēm resni graudi — lieli būs ari rudzu graudi
Ja daudz brūkleņu- — nākamajā gadā būs labi rudzi
Ja grieze griež rudzu druvā — būs bagāti rudzi
Ja rudenī rudzos daudz peļu — nākamgad būs slikta rudzu raža
Ja eglēm daudz ziedu un čiekuru — būs laba rudzu raža.
Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī — labi aug atāls
Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses — tas labi izžūst, labi uzglabājas un to peles neēd
Ja Jāņos lijis — arī labības pļaujas laikā līs
Ja 1. augustā slapjš — viss labības pļaujas laiks būs slapjš;
ja tajā jauks laiks — rudens bus sauss
Ja labības gubiņu piespiež vai no malas piesper ar kāju — to apceļ peles
Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies — peles nenāk mājās
Ja Miķeļa dienā ved labību mājās — to apēd un mājas apstāj peles un žurkas
Kad pienākusi Miķeļa diena — rudens darbiem jābūt pabeigtiem, ziemai nu ir vārti vaļā
Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī — tā dos lielu ražu
Ja sēklu ņem tukšā mēnesī — tā slikti dīgst
Ja linus plūc pilnā mēnesī — tie ir šķiedraini
Ja grib mīkstus linus — pirmo mērkšanai atvesto vezumu vai vismaz pirmās trīs saujas jāgāž mārka dienvidu pusē
Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret ziemeļiem — peles nemetas
Ja mieži metas vaska krāsā — tie jāsteidz pļaut, lai vārpas nenolūst
Ja miežu pļaujas laikā vāra putraimus — nākamgad padosies labi mieži
Ja rudenī agras salnas — rudzu pļauja nākamajā gadā būs agra
Kad stārķi izvadājuši bērnus — klāt īstais rudzu pļaujas laiks
Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī — ir daudz graudu; ja vecā mēnesī — tie labāk nobriest
Ja rudzus sāk pļaut vai vismaz kādu kūli nopļauj sestdienā vai ceturtdienā — labi šķiras visa novākšana
Ja, rudzu pļauju sākot, uz tīrumu paņem līdzi siieru, maizi, sviestu un gaļu — nākamgad būs laba raža
Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem — tos žurkas neizēd
Ja no rīta zāle ir sausa — naktī būs lietus
Ja no rīta zāle spēcīgāk smaržo nekā parasti — būs lietus
Ja sienu sāk pļaut vakarā — visa pļauja labi veiksies
Ja sienu pļauj cieši līdz zemei — ātri ataug atāls
Ja grib, lai pļauja labi veiktos, — pirmoreiz izejot pļavā, jānoplūc zāles sauja un ar to jānoslauka izkapts
Ja nopļautā zāle rasu nedabū — no tāda siena lopi nobeidzas
Ja lietū pļausi — jaukā laikā grābsi
Ja apžuvušais siens kļūst mikls — būs lietus
Ja siens saņem trīs saules — tas ir izkaltis
Ja sienāži zaļi — arī sienu izdosies savākt zaļu; ja pelēki vai iedzelteni — arī siens būs pelēks vai iedzeltens
Ja sienāzim ir zaļa aste — būs labs siena laiks; ja melna aste — būs lietains laiks
Ja noķerts sienāzis spļauj zaļu — būs labs siena laiks; ja pelēku — būs lietus
Ja Jurģos kaut uz brīdi uzspīd saule — būs labs siena laiks
Ja maija vakaros ir rasa — būs bagātīgs siens
Ja 23. un 24. jūnijā nav manāma vakarblāzma — pēc 26. jūnija sāksies slikts siena laiks
Ja Jāņuzāles ilgi nevīst — arī siens nekaltīs un būs lietus
Ja 10. jūlijā spīd saule — būs labs siena laiks
Kad Jēkabi pagājuši — sienu var bāzt šķūnī, kaut ūdens gar dakšām tecētu
'Ja pēc Annas dienas salīst siens — tas tik un tā nepūst, kaut ūdens pa dakšu kātu tecētu
Ja līdz 2. augustam pļauj — arī zem krūma žūst; ja pēc tam — pat uz krūma un koka nežūst
Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst
Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle
Ja kājas auj uz šķūņa sliekšņa — nebūs siena laika
Ja, sienu pļaujot, kājas lien zālē — būs lietus
Ja, sienu grābjot, daudz trokšņo — ziemu ēdot aitas daudz brēc
Ja siena laikā pamet grābeklim zarus uz augšu — drīz uznāks lietus
Ja siena laikā grib novērst pērkonu — vajag plēst kārklu krūmu
Ja siena laikā pirms pļaujas ēd — čūskas rādās
Ja siena laikā izēd sausus traukus — būs sauss laiks
Ja pēc siena ievākšanas ēd biezputru — nākamajā gadā aug bieza zāle
Ja, pirmo siena vezumu mājā vedot, dzen pretim lopus — sienu nemaitās peles
Ja mājās ved siena kaudžu pārkarus vai brāķa meijas — otrā gadā zāle neaugs
Laikazīmēm par ražas uzglabāšanu pa lielākajai daļai ir izteikts ticējumu raksturs. Te izpaužas mūsu senču pasaules uzskata dažādi slāņi. Tāpēc arī šāda veida laikazīmes var interesēt mūsu laikabiedrus. Un kāpēc gan nepameklēt tajos kādus racionālos kodolus?
Ja, novācot lauku, atstāj kušķīti vai kulīti labības — paliek svētība arī citam gadam
Ja saimnieks rudenī rijā vai šķūnī pirmo kūli nes ar resgali pa priekšu — nākamais gads būs bagāts
Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu — nākamajā gadā būs labs birums
Ja istabā, kur cilvēks mirst, ir kādas sēklas — tās vairs nedīgst
Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akmeņus — peles salmus nemaitā
Ja Miķeļos kaut ko izved uz lauka — labību noēd peles
Ja Miķeļa rītā maļ — graudus apstāj peles
Ja Miķeļa dienā ar žagaru vai pīlādža koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robežai, šo žagaru pārmet pāri robežai un nāk mājā, atpakaļ neskatīdamies, — visas peles un žurkas atstāj māju
Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas
Ja, nesot klētī pirmo labības maisu, trīsreiz piesit kāju pret grīdu — peles labību neaiztiek
Ja Vasarsvētku meijas paliek šķūnī zem siena — to peles neaiztiek
Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi — šo sienu nekapā peles
Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena — tas nepelē
Ja grib, lai peles un žurkas negrauž sienu, labību, linus, kartupeļus — pirmais klēpis, kūlis, grozs -jāliek ziemeļu stūri
Ja Mazās Māras dienā lini palikuši mārkā — tie tiks saēsti, bet, ja uzliek virsū izkapti vai citu dzelzi, — tie saglabāsies
Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus — neiemetas kodes
Ja miltus maļ pavasarī, kamēr ir ledus, — tie labi uzglabājas
Ja ziemā kādā nedēļas dienā uz sniega ir knišļi vai tārpiņi — pavasarī šajā dienā nedrīkst neko sēt vai stādīt, jo kukaiņi visu noēdīs
Pavasarī jaunā mēnesī jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kam raža ir virs zemes; vecā mēnesī — tos, kam raža zemē Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stiebros, ziedos
Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug
Ja dārzeņus sēj vai stāda 6 mēnešus pēc tās dienas, kad bijusi liela sarma,.tie labi izdodas
Ja pavasarī dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses — tos tārpi neizlodā.
Ja bietes sēj ziemeļu vēja laikā — tās aug cietas
Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iziet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied
Ja burkānus iesēj pirmdienā — tie sanāk jau pirmajā nedēļā;
ja Urbāna dienā — tie aug gari un resni; ja jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja vecā mēnesī — tie neizzied
Ja gurķus dēsta mierīgā laikā — būs maz vēja ziedu un daudz pašu gurķu
Ja pīlādzim daudz ziedu — labi padosies gurķi
Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši zied vien; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas; ja pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienākas; ja tukšā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas; ja Urbāna dienā — tiem ir vislabākā raža; ja pirms 7. maija — tie labi padodas
Ja pavasarī eglēm čiekuri aug pašā galotnē — kartupeļus vajag stādīt pašos augstākajos laukos
Ja ceļus ziemā izbrauc kā grāvjus — būs sausa vasara un kartupeļi jāstāda zemā vietā
Ja kartupeļi pagrabā agri saasno — tie arī agri jāstāda
,Ja kartupeļi ļoti sadīgst — nākamajā gadā būs ļoti j laba raža
Ja kartupeļus stāda ābeļziedu un gubu mākoņu laikā — tie labi padodas
Ja kartupeļus stāda, kad ievas zied vai ābeles beidz ziedēt, — ir īstākais laiks
Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa — rudenī zeme būs bez kartupeļiem;ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks — būs daudz kartupeļu
Ja kartupeļus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī uzsaluši pirmie kukuržņi vai uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug;
ja dienvidu vai vakara vēja laikā — ir bagāta raža; ja ziemeļu vēja laikā — ir vāja raža; ja tādā dienā, kad nav redzams mēness, — tie aug miltaini;
ja vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos; ja pilnā mēnesī — aug daudz un lieli bumbuļi; ja vecā mēnesī — tajos maz nezāļu; ja jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini un tos nomāc nezāles; ja Urbāna dienā — tie neaug lieli un tos tārpi saēd; ja Vēža vai Dvīņu dienā — tie labi padodas; ja Skorpiona dienā — metas tārpaini
Ja vardes kurc — klāt visīstākais kāpostu sējamais laiks
Ja kāpostus sēj vai stāda tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī uzkritis pirmais sniegs, parādījies pirmais ledus vai pavasarī ledi lūzuši, — tie lieliski aug
Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī snidzis pirmais sniegs, — tos neaiztiks spradži
Ja Ģertrūdes, Benedikta dienā vai tādā nedēļas dienā, kad uz sniega parādījušies kukainīši, stāda kāpostus — tos kukaiņi noēd
Ja Ģertrūdes dienā stāda vai vāra un ēd kāpostus — vasaru kukaiņi noēd kāpostus
Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad iekritusi Pelnu diena, — tiem galviņas neriešas
Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti
Ja kāpostus sēj Māras dienā — tos kukaiņi noēd
Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža
Ja kāpostus stāda ziemeļu vēja laikā — aug cietas, bet zilas galviņas;
Ja kāpostus sēj vai stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst; ja Svaru dienā — aug svarīgas, lielas galviņas; ja- Auna dienā — aug cietas un lielas galviņas
Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni
Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un ir daudz sēklu
Ja puķes stāda jaunā mēnesī — tās labi ieaug
Ja puķes stāda jaunā vai pilnā mēnesī — tās labi aug un kupli zied
Ja ģeorģīnes stāda Urbāna dienā — tās kupli zied
Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli — ir visīstākais pupu sējas laiks
Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, — tās labi aug; ja dienvidrītu vēja laikā — tās izaug pākšainas un mīkstas;
ja ziemeļu vēja laikā — aug cietas Ja pupas stāda pirmdienas priekšpusdienā — tās no viena gala līdz otram pieaug ar pākstīm;ja nedēļas beigās, kad vairāk dienu aiztecējis, — pākstīs ir daudz graudu
Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti laivveida mākoņi, — tās aug lielām pākstīm, pilnas un mīkstas;ja jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pākstis no viena gala līdz otram un visas pilnas; ja Ģertrūdes dienā — tās noēd kukaiņi; ja Skorpiona dienā — tās labi aug
Ja rāceņus sēj, kad alkšņiem izplaukuši pumpuri, — tos nemaitā kukaiņi
Ja kāļus stāda Jāņu vakarā — tie aug mīksti
Rāceņi jāsēj tajā nedēļas dienā, kad iepriekšējā rudenī ir uzsnidzis pirmais sniegs
Ja debesis ir gabalainas — jāstāda rāceņi un kāļi
Ja grib lielus un mīkstus kāļus — tie jāstāda trešdienās vai piektdienās, saulei rietot
Ja kāļus stāda ar aitu mēsliem mēslotā zemē — tie ir tārpaini un nelietojami
Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos
Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini
Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti
Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied
Ja grib iegūt labus sīpolus — tie jādēsta, kad ābeļu ziedi pumpuros
Ja Jetes dienā dēsta sīpolus — tie aug lieli un to ir daudz;
ja 9. maijā un tas iekrīt vecā mēnesī — tie vislabāk aug .
Ja grib, lai labi padodas sīpoli, lai tie nezied un ir stipri — jāstāda Ijaba dienā
Ja grib brangus sīpolus — tie jāstāda 31. maijā Ja sīpolus stāda pirmdienas rītā — to maz saaug apakšā
Ja sīpolus stāda agrā pirmdienas rītā, kamēr vēl visi kustoņi guļ, — tos tārpi neēd
Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules — tie nāk ārā no zemes;ja vakarā pēc saules — aug zemē iekšā
Ja sīpolus stāda saules laikā — tie lien ārā no zemes
Ja sīpolus stāda saulainā laikā — tie dzeltē
Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie nenogatavojas līdz pat vēlam rudenim
jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi izdodas;
ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas;
ja vecā mēnesī — tie nezied;
ja pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturtdienas vakarā — tie augs lieli;
ja pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli;
ja vecā mēnesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti;
ja Vēža dienā — būs liela raža;bet tie būs galīgi tārpaini —
ja stāda Skorpiona dienā kad kadiķi put — visīstākais zirņu sējamais laiks
100. dienā pēc Jaunā gada (10. aprīlī) — tie īpaši labi padodas;
ja Ģertrūdes dienā — tos noēd kukaiņi;
ja tādā rītā, kad sliekas zemi saurbušas mazās čupiņās, — tie lieliski aug;
ja tajā pavasara nedēļas dienā, kad bijusi sarma vai tajā rudens nedēļas dienā, kad uzkritis pirmais sniegs, — tie labi aug un mīksti vārās;
ja rītā agri vai vēlu vakarā, bez saules un vēl ar cimdiem — tie aug lieli un mīksti un tos tārpi neēd;
ja nedēļas sākumā — aug mazas un pustukšas pākstis;
ja nedēļas galā — lielas un pilnas;
ja dienvidu vēja laikā — tie aug mīksti, bet tārpaini;
ja ziemeļu vēja laikā — tie aug cieti
ja zirņu sēšanas laikā uznāk pērkons — tie būs nezāļaini
Ja zirņus nesēj jaunā mēnesī — tie labi padodas
ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī;
ja grib graudiem — vecā vai dilstošā mēnesī
Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied un līdz galam nenogatavojas;
ja dilstošā vai vecā — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas
Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules
vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas;
ja pilnā mēnesī — aug pilnas pākstis;
ja pilnā mēnesī pirms saules — tie nav tārpaini un ir ražīgi;
ja Zivju dienā — tie nav skaraini, bet ar garām pākstīm kā zivis;
ja Skorpiona dienā — tie aug skaraini;
ja Svaru dienā — tie aug smagi un ražīgi.
Ja Jaungada naktī zvaigžņotas debesis — vispār veidosies bagāta dārzeņu raža
Ja Pelnu dienā dārzus nokaisa ar pelniem — tajos nemetīsies kukaiņi un tārpi
Ja līdz Jēkaba dienai kas neizdīgst — tas līdz rudenim tā arī nenogatavosies
Ja zirņi sakrīt — nākamā vasara būs neauglīga
Ja pavasarī daudz pureņu — rudenī būs daudz kartupeļu
Ja pavasarī maz pupolu — būs maz kartupeļu
Ja pīlādžiem pavasarī daudz ziedu — būs labi kartupeļi
Ja pavasarī eglem ir daudz čiekuru — rudenī būs daudz kartupeļu
Ja ozoliem daudz zīļu — nākamgad būs daudz kartupeļu
Ja rusa plandas — kartupeļiem ziedi un lapas kļūst brūnas
Ja ķikuts bieži kliedz — nepadosies kartupeļi
Ja Jēkaba dienā vai Labrenča dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus — tie kļūst cirmuļaini
Ja ir labs ābolu gads — būs labs kartupeļu gads Ja lazdām nav riekstu — būs daudz kartupeļu
Ja pavasarī pirmo reizi cielavu ierauga no galvas puses — augs labi kāposti; ja no astes puses — augs gari lini
Ja ap Jēkaba dienu kāpostiem vēl nav galviņu — to nebūs vispār
Ja Jēkaba dienā ķiploku lakstus sasien kūlītī — tie nelien zemē
Ja vasarā ziedu laikā caur saules stariem lietus līst — veidojas labas pupu ražas
Ja sīpolus katra veca mēneša pēdējā piektdienā atrušina — tie labāk aug
Ja daudz pūpolu — būs brangi zirņi un pupas
Ja pavasarī daudz varžu — būs laba zirņu raža.
Ja Miķeļa nedēļā vāc kāpostus — tie ir sūri un cieti
Ja Annas dienā velk kartupeļus — tie kļūst cirmuļaini
Kad pienāk Mazā Māras diena — var un vajag sākt vākt visus kartupeļus
Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī — tie nopūst
Ja saknes nav novāktas līdz Miķeļiem — labums vairs nebūs tik un tā, jo pēc tam tās vairs neaug
Ja Pētera dienā sīpolus šķin — tie vīst
Kad pienākusi Labrenča diena — jāņem nost sīpoli
Ja sīpolus vāc 15. augustā — tie neizaugs lokos
Ja grib labus sīpolus — tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā
Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī — tie ir visnobriedušākie un vislabāk stāv;
ja vecā mēnesī — pa ziemu tie neaug un otrā gadā nezied;
ja vecā mēnesī — tie izžūst
Ja zirņus pļauj vecā mēnesī — tie ir mīksti
Ja zirņu pākstis pirmā rauga sieviete — tie kļūst tārpaini;
ja rauga vīrietis — tie saglabājas labi, veselīgi
Ja ar nopļautiem zirņiem brauc pār lināju — tie kļūst cieti.
Ja kartupeļu apcirknī vai pagrabā vispirms ieliek vāveriņus (vaivariņus) — tajā peles nelien
Ja kartupeļu apcirkni vispirms apčurā — peles tajā nelien
Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim — šos kartupeļus peles vairs neaiztiek
Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem — tos peles neaizskar, tie nepūst un nesasalst
Ja kāpostu mucā ieliek apses pagali — kāposti nepelē un nekļūst pārlieku skābi
Ja, kāpostus skābējot, jautri smejas un bučojas — būs saldi un labi ieskābuši kāposti
Ja kāpostus skābē, kad lopi ir mājās vai linus liek mērcēt, — tie maitājas un smird
Ja kāpostus skābē Miķeļa dienas nedēļā — tie labi stāv, bet ir rūgti
Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī — tie mīksti vārās nepūst, ilgi stāv; ja jaunā mēnesī — tie ir cieti
Ja skābējot pirmo kāpostu sauju pašauj uz ziemeļu pusi — kubls labi stāv, nebojājas
Ja saknes uzreiz pēc nogriešanas nes pagrabā — tās nedzen atvases
Ja saknes vāc nedēļā pirms Miķeļiem — tās stāv labi
Ja ziemas glabāšanai ražu liek Miķeļa dienā — to peles apēd
Ja decembrī zari pilni ar biezām sniega pārslām — vasarā tie lūzīs no augļiem
Ja pirms Ziemsvētkiem kokos sabiruši «ziedi» — sarma vai aukstuma pārslas — būs bagāts augļu gads
Ja vējaini Ziemsvētki — būs bagāts kokaugļu gads
Ja ap Ziemsvētkiem logos daudz leduspuķu — būs laba augļu raža
Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — vasarā būs daudz ogu
Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata — tās ienes daudz ābolu
Ja Ziemsvētku vakarā sadanco un sadziedas dārzā — no tā kurmji aiziet
Ja Jaungadā uz kokiem ir daudz sarmas — vasarā būs daudz ābolu
Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu — būs bagāts ogu gads
Ja Jaungadā vējš ābeles purina — būs daudz augļu
Ja Trijkungu jeb Zvaigznes dienas naktī debesis ar zvaigznēm — būs daudz ogu un ābolu
Ja janvārī līst lietus — nebūs augļu gads
Ja janvārī pie debesīm nav mēness — būs tārpu saēsti koki
Ja Sveču dienā daudz snieg — būs daudz ogu
Ja Vastlāvī snieg vai līst — būs bagāts ogu gads
Ja ziemā liela sarma — augļu kokiem būs daudz ziedu un augļu; ja nav sarmas — būs trūcīgi ziedi un augļi
Ja martā ir pērkons — būs daudz ogu
Ja ķirši zied pērkona laikā — būs daudz ogu
Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles — toruden tās dod daudz ābolu
Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus — mājā visi koki sāk kalst
Ja augļņ koku ziedēšanas laikā pūš ziemeļvējš — nebūs augļu
Ja koki pavasari uzzied vēlu — nākamajā gadā būs maz augļu
Ja augļu koku ziedu laikā noris neparastas debess parādības, parādās komēta vai uznāk Saules vai Mēness aptumsums, — būs neauglīgs gads
Ja vasarā daudz odu — vēlāk būs daudz ogu
Ja odi vasarā daudz dejo no augšas uz leju — tajā gadā būs slikti augļi
Ja labi padodas pupas — būs neauglīgs augļu gads
Ja slapja vasara — būs neveselīgi augļi
Ja sausa vasara — būs maz, bet veselīgi augļi
Ja augļu kokos paliek lapas — nākamgad būs maz ābolu
Ja rudenī un ziemā pūš, austrumu vēji — nākamajā gadā būs pilni augļu koki
Ja rudenī daudz sarmu — nākamajā gadā būs daudz augļu
Ja Mārtiņos kokos ir sarma — nākamgad būs daudz dārza augļu
Ja mājas tuvumā stāda ievas un ozolus — mājā iesper pērkons un ābelēm nokrīt ziedi
Ja kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tie būs auglīgi
Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas ogas
Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli
Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu nebūs
Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.
Ja martā nav ūdeņu — aprīlī nebūs zāles Ja aprīlī ir daudz ūdens — maijā būs daudz zāles
Kad ozols velk lapu mēteli — lopi jau var pieēsties zāli
Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — gausi ataug
Ja Miķeļa naktī govīm dod salmus — tās labprāt tos ēdīs arī ziemā
Ja Sveču dienā vai Ziemsvētkos noberž govīm muguras ar sniegu — vasarā tās dunduri neaizskar
Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās — kustoņi pār tām nelec
Ja starp vairākiem kucēniem grib atrast gudrāko un labāko ganu suni, tie jāsaliek augšpēdus: kurš pirmais uzlēks augšā — būs īstais
Ja starp kucēniem jāatrod labs ganu suns — aiz ādas vajag pacelt to gaisā: kurš nekauc — būs īstais
Ja suns negrib pie gana turēties, no astes gala tam jānogriež kušķītis vilnas, jāieliek maizē un jādod apēst — tad tas nekur vairs neskries
Ja pirmās ganu dienas rīksti aizsprauž kūtī aiz sijas vai uzmet uz kūts jumta — govis ir klausīgas, neizklīst, nebizo, vienmēr godīgi nāk mājās un valgos
Ja govis pirmoreiz ganos dzen ar pīlādža rīksti — tās dos daudz piena
Ja ganam pazūd rīkste — zudīs govis Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni — gans ganot neiemieg
Ja Ziemsvētkos uz brīdi uzspīd saule — būs labs piena gads
Ja vecgada dienā uz brīdi uzspīd saule — govis labi dos pienu
Ja sniegs kūst putodams — vasarā būs daudz piena
Ja pavasarī sniegu nodzen lietus — govis dos daudz piena;ja saule un vējš — maz piena
Ja puteņi piedzen sniegu kūts priekšā — togad govis labi dos pienu
Ja, pirmo reizi govis ganos laižot, krietni rumulējas — govis daudz piena dod
Ja, pirmo dienu govis ārā laižot, lietus līst — tajā vasarā būs daudz piena
Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu noberž muguras — tās nebizo un dod daudz piena
Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm — tās tajā gadā dod daudz piena
Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā palikušās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert — govis dod daudz piena
Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules kuļ sviestu — vasarā būs daudz piena un sviesta
Ja pavasarī dod govīm pirmās purenes — vasarā tās dos dzeltenu pienu un sviestu
Ja, pirmoreiz lopus ganos dzenot, zīle pa ceļu lēkā — tovasar būs daudz piena
Ja saimniece pirmoreiz redz zīli ūdens malā — togad govis dos daudz piena
Ja pirmo reizi ierauga cielavu pie ūdens — vasarā būs daudz piena; ja sausumā — piena būs maz
Ja ierauga pirmo vardi sausā zemē — togad govis dos maz piena; ja redz ūdenī, grāvī — būs pienīgas Ja piena traukus mazgā tekošā ūdenī — govs norauj pienu
Ja Zāļu vakarā uz piena traukiem samet smalkas nātres — raganas sadzeļas un pienu nebojā
Ja ūdeni, ar kuru mazgāta slaucene, izlej zemē un to dabū dzert varde — samaitājas piens
Ja piena slauceni apošņā govs, suns vai kaķis — govīm samaitājas piens
Ja tikko slauktu pienu ļauj skatīt svešiem — govs to norauj
Ja piens nolīst zemē — nedrīkst to slaucīt vai ar kāju berzēt, citādi govs noraus pienu
Ja pēc mēslu vešanas mēslus trīs reizes neiesviež atpakaļ kūts kaktos — govs norauj pienu
Ja vārna vai žagata nometas uz kūts — nobeigsies kāds lops
Ja stārķi pirmoreiz redz laižamies .— tovasar lopi daudz bizos; ja redz stāvam — mierīgi ganīsies
Ja Zaļās ceturtdienas rītā ar sniegu vai ledu nobrauka govīm muguras vai trīsreiz uz muguras uzlej aukstu ūdeni — vasarā tās nebizo
Ja Zāļu vakarā uzmet uz kūts jumta un sliekšņa aso dadzi — raganas saduras un liek govīm mieru
Ja gana rīkstei lapas un zariņi braucīti no galotnes uz resgali — govis dod maz piena, dzimst nedzīvi telēni
Ja govis sit ar alkšņa rīksti — govs urīns un piens kļūst sārts, ar asinīm
Ja govij pienā asinis — jāizslauc caur jaunavas gredzenu, un tas pāries
Ja govi skubina ar mizotu rīksti — tās norauj pienu, novājē, saslimst, kļūst negantas, tām noiet vilna, pienam maz krējuma
Ja govi per ar rīksti, kam zari rauti atpakaļ, — tai pupi sprēgā
Ja piens ielīst ugunī — vajag uzmest sāli, citādi govīm pupi sprēgās
Ja slaucenē nes zirņus — govīm uz pupiem metas kārpas
Ja līdz Vītus dienai zāli nevis ar roku plūc, bet ar izkapti pļauj — govīm metas slimības
Ja lops stipru saēdas un saslimst ar strēlēm jeb piepūšas — jāizrauj ar saknēm mazs alksnītis un ar to jāper pa ciskām un jātrenkā tikmēr, kamēr paliek vesels
Ja niknu vērsi ganāmpulkā vajag padarīt rāmu, tam desmit reizes jāuzsit ar sagrieztu dvieli
Ja govīm dod zirņus — tās nepieņem bulli Ja lopus lecina ziemeļu vēja laikā — nekas labi neizdodas
Ja Ziemsvētku naktī putina — būs slikti ar jaunlopiem,
Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete — govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis — vairāk būs vērsīšu
Ja Ziemsvētku naktī govs guļ uz labajiem sāniem — tai būs gotiņa; ja uz kreisajiem sāniem — būs vērsītis
Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai neder
Ja telīte piedzimst siltā vasaras vējā — no tās iznāks laba piena govs
Ja stārķi pirmoreiz redz uz kūts jumta sēdam vai ap kūts jumtu lidojam — labi augs pavasarī dzimušie lopiņi.
Kad dzērves laižas — var aitas ganos dzīt
Ja rudenī negribas vairs lopus ganīt — vajag saņemt baltu aunu aiz ragiem un trīsreiz apvest ap bērzu, tad otrā dienā būs sniegs klāt
Ja kādā novadā zaķi izzūd — tur tai gadā aitas sprāgs
Ja kāds vardes moka — tam aitas nīkuļo un sprāgst Kad ievas zied — laiks aitas cirpt, un tām augs bieza, balta vilna
Ja aitas cērp jaunā mēnesi un ievu ziedu laikā — vilna atkal labi ataug
Ja Miķeļa dienā vērpj — labi nepadodas aitas
Ja vilnas zeķes dauza gar mūri — aitas nemīl jērus
Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai šķūnī ieliek sieviete — vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis — vairāk auniņu un bullīšu
Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaigžņu — labi padosies sīklopi
Ja Ziemsvētku nakts skaidra — birs jēri kā klimpas
Ja Ziemsvētku naktī sniegs vizuļo — labi padosies sīklopi
Ja ziemā ap uguni sāk lidot taurenītis — drīz atskries jēri
Ja cimdos zirņus nes — aug raibi jēri
Ja skalus lauž — jēriem kājas lūst
Ja Vastlāvī vai Meteņos vāra zirņus — būs sprogaini jēri.
Ja cūkām dod zirņus — tās nepieņem kuili
Ja cūku kūtī Ziemsvētkos izkaisa zirņus — rodas daudz sivēnu
Ja sivēnus sauc par lācīšiem vai ruksīšiem, nevis sivēniem vai žurkulēniem — tie aug lieli
Ja, pērkot sivēnus, paņem drusciņ salmus līdz — tie labi ēd un ir mierīgi
Ja sivēnus aizgaldā liek ar galvu pa priekšu — tie nerokas;
ja ar pakaļkājām pa priekšu — nelec ārā
Ja sivēnus rūnī jaunā mēnesī — tie labi barojas; ja vecā — nebarojas un paliek tievām pakaļām
Ja sivēnus un citus kustoņus rāmī jeb kastrē jaunā mēnesī — tiem ilgi nedzīst brūce.
Ja grib, lai gailis vai vista jaunā vietā labi iedzīvotos, — no vecās vietas paņem līdzi akmeni, ar to paberzē putnam galvu un to nosviež zemē jaunajā vietā
Ja grib, lai vista dārzu nekašā, — tā jāņem aiz kreisās kājas un 9 reizes jāgriež riņķī pret sauli
Ja Māras dienā vistas aiznes uz pļavu — tās nekašā dārzus
Ja grib, lai vista neklīst no mājas tālu, — tai vajag apmērcēt kājas ūdenī
Ja grib vanagu atbaidīt no vistām — kārts galā jāuzmauc pudele, caurs pods, veca slota, ar kruķi trīsreiz jāapjāj ap kūtj Ja vista tup tukšā ligzdā — tā drīz nobeidzas
Ja vistām kļūst sarkanas sekstes un baltas ausis — tās drīz dēs
Ja vistu barībai piejauc klāt žāvētas kaņepju vaj nātru sēklas — tās dēj bez apstājas ziemā un vasarā
Ja cāļus kauj Miķeļa dienā — tie turpmāk labi izdodas
Ja Ziemsvētkos vistas baro pirms saules — tās labi dēj
Ja Metenī vistas baro mucas stīpā — tās dēj vienā perēklī
Ja nopirkto vistu nes kūtī ar asti pa priekšu — tā labāk dēj
Ja vistu ķer pie astes — tā dēj mīkstčaules
Ja grib labu perējumu — jāliek no rīta un pilnā mēnesī dētas olas; ja grib, lai izšķiļas vienā dienā, — tās jāber, nevis pa vienai jāliek ligzdā; ja grib, lai būtu vairāk vistiņu, — jāliek ar kreiso roku
Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpaši ziemeļu vēja laikā — daudzas olas paliek tukšas
Ja grib dējīgas vistas — tās jāliek perēt sējas laikā vai tad, kad rudzi statos
Ja vistu liek perēt sestdien — izšķiļas daudz vistiņu
Ja Māras dienā dētas olas liek perēt — iznāk tikai vanckari un kroplīši
Ja vistas liek perēt nevis sienā, bet salmos — cāļi izauguši ies labībā
Ja ap Mārtiņiem zosis treknas — nākamajā gadā būs daudz olu.
Ja zirga muguru noglauda ar auzu izēdām — tas labi barojas
Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar sniegu — vasaru tos neēd odi
Ja Miķeļos vilnas cimdā ieliek karstu ķieģeli un ar tņ izberzē jauniem zirgiem zobus — tie aug stipriem zobiem, veselīgi
Ja zirgus izpeldina pirms dzeguzes kūkošanas — tie labi barojas
Ja Zaļās ceturtdienas rītā zirgus padzirda ar tekošu ūdeni — tie ir izturīgi, brangi, «labi tek»
Ja zirgu k a ļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas
Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug
Ja, izbraukšanai gatavojoties, zirgs turpat pie staļļa durvīm vai jūdzot izkārnās — būs laimīgs brauciens
Ja jaunus zirgus iebrauc Metenī — tie ir klausīgi
Ja pavasarī, pirmoreiz ārā ejot, zirgu skubina — viņš vēlāk bieži piekūst
Ja mājās iebrauktu vezumu nav laika izkraut, tad vismaz jāatlaiž tā virves — citādi zirgs jutīsies tikpat grūti, kā vezumu velkot
Ja pēc braukšanas neapgāž ragavas — zirgs neatpūšas, visu laiku tas it kā velk
Ja cilvēks stallī ēd — peles lopiem ēd spalvu nost
Ja grib, lai zirgi padodas, stallī to galvas jātur ziemeļu vai austrumu virzienā; tiem blakus nedrīkst iiūt cūku kūts; to barībai nedrīkst tuvoties vistas; to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi; bet noteikti lai dzīvo zebiekstes
Ja pirms zirgu staļļa celšanas zemē nomet skaidu, pēc pāris dienām var uzzināt ēkas celšanas vietu;
ja zem skaidas apmetusies slieka — tur nedrīkst, ja gliemis — tā ir īstā vieta un zirgi augs brangi kā gliemji
Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem — zirgi saimniekam spers un kodīs
Ja stallim pienaglo nošautu žagatu, pūci vai vanagu — lietuvēns zirgus nenojāj
Ja grib veselīgus un brangus zirgus — Niklāva dienā pirms saules lēkta jākauj gailis, tā asinis jātecina auzās un šīs auzas jādod zirgiem
Ja pirmajā Lieldienu dienā pašā rīta agrumā zirgus pilnos aulekšos, atpakaļ neskatīdamies, izpeldina dziļos ūdeņos un tāpat, atpakaļ neskatīdamies, atjāj mājā — tiem dunduri, mušas un odi nekož
Ja caur zemē noliktām zirga sakām izlec varde — zirgam kakls saslims
Ja zirgu sien pie ratu riteņa — tas klepo, ātri piekūst, klūp
Ja ērzeļus rāmi jeb kastrē vecā vai dilstošā mēnesī — tiem labi dzīst brūce un tie vairs nedauzās
Ja zirgs tur stingri augšā ausis — tas ir izturīgs; ja nolaidis — tas ir vājš
Ja zirgam kuplas krēpes un aste — tas ir stiprs; ja garas spalvas pie kājām — tas ir mundrs.
Ja Ziemsvētkos ir sniegputenis — nākamgad būs daudz medus
Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos dzied — nākamgad tās labi spieto?
Ja Jaungadā snieg — būs daudz medus
Ja Sveču dienā spīd saule — bitēm neizdodas bērni; ja apmācies un snieg — būs laba bišu saime
Ja februāri daņco odi — bitēm gaidāms posts
Ja Ģertrūdes dienā kāds ieiet bišu dārzā vai aizņemas kādu bitenieka piederumu — pie tā vasarā aiziet visas bites
Ja Zaļajā ceturtdienā kaut ko dara gar bitēm — tās labi padodas
Ja mitrs jūnijs — bites sanesīs daudz medus
Ja rūsa liesmo — viršu ziedos nav medus un bitēm nāk trūcīgs laiks.
Daudzās laikazīmēs izmantota tāda pazīme kā Zemes dabiskā pavadoņa stāvoklis. To viegli saprast, jo Mēness fāžu stingri regulārā secība deva ļaudīm stabilu laika etalonu, kas apmēram septiņas reizes garāks par diennakti. Cilvēki jau sen ievēroja Mēness fāžu sakritību ar dažādām norisēm dabā — ar rasas bagātām un vēsām pilnmēness naktīm, ar dzīvnieku reakcijas, sevišķi dzi- mumaktivitātes un augu augšanas īpatnībām u. tml. Laikam gan Mēness kulta periodu savā vēsturiskajā attīstībā ir pārdzīvojis vairums tautu. Šādam kultam raksturīgi dažādi rituāli, uzskati un ticējumi, kuri izpaužas arī laikazīmēs. Sī vecu vecā tradīcija saista jauna mēness parādīšanos ar veiksmi dažādos pasākumos un darījumos, Cik te maldu un cik patiesības? Atbildēt uz šo jautājumu nav nemaz tik vienkārši. Neviena dabas faktora ietekme taču neizpaužas tīrā veidā, tie ir saistīti visai sarežģītā mijiedarbē. Arī dzīvas būtnes reakcija uz viena un tā paša faktora iedarbi mainās atkarībā no tās organisma stāvokļa. Lai pārliecinoši pierādītu Mēness fāžu ietekmi, jāizstrādā atbilstoša metodika, veiksmīgi jāizvēlas piemēroti modeļobjekti.
Vēl pavisam nesen valdīja uzskats, ka Mēness ietekme
uz Zemi izpaužas vienīgi tādējādi, ka izsauc paisumu un bēgumu jūrās un okeānos, bet jautājumu par Mēness ieteķmi uz dzīvības procesiem Zemes biosfērā, laika apstākļiem un citām parādībām uzskatīja par nenopietnu! Pēdējās pāris desmitgadēs nostāja šajā ziņā ir būtiski mainījusies. Strauji attīstās selenobioloģija, kas pēta Mēness iedarbību uz dzīvo dabu. Šādi pētījumi notiek daudzās valstīs, Šveices Federālajā lauksaimniecības ķimizācijas pētniecības institūtā tiek realizēta desmitgadu programma problēmas «Mēness ietekme uz augiem» risināšanai, Programma vēl nav pabeigta, taču iegūtie rezultāti jau liecina par šādu pētījumu perspektivitāti. Padomju Savienībā pētījumus par Mēness ietekmi uz cilvēka veselību veic Medicīnas zinātņu akadēmijas Vispārējās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas institūtā un A, Višņevska Ķirurģijas institūtā. Zinātniskajā literatūrā parādās arvien vairāk datu par Mēness ciklu iedarbību uz augu augšanu, ūdens un sauszemes dzīvnieku (daudzsaru tārpu, Malajas mežažurkas, Indijas bifeļu, putnu) dzimumaktivitāti, kukaiņu dzīves ritmiem.
Mūsu republikā šādus pētījumus veic pagaidām tikai amatieri vai arī zinātnieki savam vaļaspriekam. Interesantus datus publicējis Bruno Biedriņš 1983., 1984. un 1985. gada «Dabas un vēstures kalendārā». Viņš vairākus gadus veicis eksperimentus ar auzām un citām lauksaimniecības kultūrām, sēdams un stādīdams kā vecā, tā jaunā mēnesī, Auzas labāk padevušās, ja sētas jaunā mēnesī, bet lini un zirņi — vecā. Jaunā mēnesī sētiem zirņiem stipri aizkavējusies ziedēšana un augšana. Ja tos novāca jaunā mēnesī, tie slikti žuva un uzglabājot pelēja. Sīpoli krietni labāk padevušies, ja tos stādīja jaunā, bet novāca vecā mēnesī. Turpretim kartupeļu stādīšanai labāks bija vecs mēnesis. Jaunā mēnesī sētām auzām cerošanas fāze dažkārt pat izpalikusi, sakņu masa bijusi vairākas reizes mazāka nekā vecā mēness sējumā.
Noskaidrots, ka Mēness stāvoklis ietekmē arī meteoroloģiskos apstākļus uz Zemes. Mēness gravitācijas spēka iptekmē atmosfērā rodas cikloniskie zema spiediena apgabali, kuri pārvietojas atkarībā no tā atrašanās vietas ziemeļu vai dienvidu puslodē. Meteoroloģiskie apstākļi mainās atkarībā rio Mēness kustības maiņas attiecībā pret Zemes orbītas plakni. Tieši šādos momentos notiek vislielākās pēkšņās laika apstākļu maiņas — rodas viesuļvētras, strauji ceļas vai krītas gaisa temperatūra u. tml,
Ne velti astronomi sistēmu Zeme—Mēness uzskata par dubultplanētu.
Mēness ietekme uz meteoroloģiskajiem apstākļiem tiek pētīta arī ilgākam periodam. Astoņdesmito gadu sākumā ASV Kosmisko lidojumu centra zinātniskais līdzstrādnieks R. Karijs (R. Currie) publicēja savūs pētījumus par nokrišņu daudzuma atkarību no Zemes un Mēness savstarpējā stāvokļa. Viņš konstatējis nokrišņu cikliskumu ar 18,6 gadu ilgu periodu. Kā zināms, tieši tik ilgs laiks paiet, kamēr Mēness ieņem galēji ziemeļu un dienvidu stāvokli pret Zemes ekvatoru. Vēlāk šo pētījumu rezultātus, kas iegūti Lielo līdzenumu apgabalā, apstiprināja arī vairāku citu zemju meteorologi un klimatologi. Ķīnas Atmosfēras fizikas institūtā tika izanalizēti meteoroloģiskie novērojumi, kas veikti piecsimt gados, un konstatēts izteikts nokrišņu cikliskums ar periodu, nedaudz ilgāku par 18 gadiem.
No ļoti plašā tautas laikazīmju klāsta par jauno un veco mēnesi te apskatīsim raksturīgākās.
Ja skuju būvkokus cērt jaunā mēnesī un lapu būvkokus vecā mēnesī — ēkas ir siltas un ķirmji tajās nemetas
Ja skuju lietaskokus cērt jaunā mēnesī, bet lapu kokus — ozolus, ošus, liepas, bērzus, apses — sausās vecā mēneša dienās — tie ilgi stāv-
Ja cirvja kātu cērt vecā mēnesī — tas ir viegls un nemūk nost;
ja jaunā mēnesī — tas šļūk ārā un to ķirmji saēd
Ja krūmus cērt jaunā mēnesī — tie saaug atkal; ja vecā mēnesī — viss paliks tīrs
Ja sēņot iet jaunā mēnesī — būs daudz labu, tīru sēņu; ja vecā mēnesī — būs daudz vecu, tārpainu sēņu
Ja būvkokus cērt «miera mēnešos» — novembrī, decembrī, janvārī — un vēl pilnā mēness fāzē — tie labāk žūst tin neplaisā
Ja lietaskokus cērt februārī — tie iznāk sausi un stipri
Ja kokus saimniecībai — žogiem, tiltiem, zārdiem, abrām, silēm, baļļām, ratu asīm, ragavām, mucām, kastēm, stīpām — cērt janvārī un februārī — tie ilgāk stāv un nebojājas
Ja grib, lai malkai baltalkšņi labi ataug, — tie jācērt rudeni;
ja grib, lai grāvmalas atbrīvojas no baltalkšņiem, — tie jācērt nedēļu pirms Jāņu dienas
Ja skalu malku cērt sveču mēnesī (februārī)' — tā gaiši deg
Ja slotu griež vai kātā dzen vecā mēnesī — istabā nemetas blusas; ja jaunā mēnesī — metas
Ja slaukāmās slotas sien, kamēr bērzi nav izplaukuši, — tās ir izturīgas
Ja peramās slotas griež no Jāņu dienas līdz Pētera dienai — tās ir īpaši labas.
Ja jumtu jumj jaunā mēnesī — salmu un skaidu gali liecas uz augšu, lūst, šķobās un naglas lien laukā;
ja vecā mēnesī — jumts apsūno un labi stāv
Ja vadzi vai ķīli sit jaunā mēnesī — tas nāk laukā; ja vecā mēnesī — turas stingri
Ja kaņepāju valgus vij vecā mēnesī, bet linu — jaunā — tie ir stipri
Ja aitas cērp vai matus un bārdu griež dilstošā mēnesī — matojums ataug daudz lēnāk, nekā augošā mēnesī cirpts vai griezts
Ja kāpostus griež un skābē vecā mēnesī — tie nepūst, ilgi stāv, mīksti vārās; ja jaunā mēnesī — tie ir cieti
Dārzā: Kad pavasarī iestājas jauns mēness — jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kuriem raža ir virs zemes;
kad iestājas vecs mēness — tos, kuriem raža ir zemē Ja bietes stāda jaunā mēnesī — tās raženi aug, bet iziet ziedos; ja stāda vecā mēnesī — tās neizzied
Ja burkānus sēj vai stāda jaunā mēnesī — tie raženi aug, bet iziet ziedos; ja sēj vai stāda vecā mēnesī — tie neizzied
sēj pilnā mēnesī — tie zied un daudz ienākas;
ja tukšā jaunā mēnesī — zied līdz rudenim un maz ienākas
Ja gurķus sēj jaunā mēnesī — tie tukši vien zied; ja vecā mēnesī — to ir daudz un tie labi ienākas
Ja sīpolus vāc vecā mēnesī — tie izžūst
Ja sīpolus jaunā mēnesī stāda no rīta — tie labi izdodas;
ja vecā mēnesī uz vakaru — arī labi izdodas
Ja grib veselīgus un lielus zirņus — tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules
bet vecā mēnesī — no rīta pirms saules un bez virsbiksēm
Ja zirņus sēj jaunā vai augošā mēnesī — tie tikai aug un zied, bet nenogatavojas;ja dilstošā vai vecā mēnesī — tie nav tārpaini, ir ražīgi un labi nogatavojas
Ja grib zirņus ziediem vai lopbarībai — tie jāsēj jaunā vai augošā mēnesī; ja grib graudiem — jāsēj vecā vai dilstošā mēnesī.
Ja papuvi maisa un plēsumu plēš vecā mēnesī — zeme labi satrup; ja jaunā mēnesī — netrup un zāles vien griežas
Ja atmatu ar jaunā mēnesī — tā zaļo; ja vecā mēnesī — labi satrup
Ja labību sēj pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī — tā sagāžas veldrē
Ja miežus sēj jaunā mēnesī — neaug melnie graudi; ja vecā mēnesī — tiem neaug akoti, bet lūst vārpas; ja pilnā mēnesī — briest smagi graudi
Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — tas nepūst; ja vecā mēnesī — tas ātri pūst
Ja rudzus sēj jaunos mēslos — tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos — 3 dienas pēc pilna mēness
Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks — jaunā mēnesī būs labs;ja jaunā mēnesī ir sauss laiks — pilnā mēnesī līs lietus.
Ja būvkokus cērt jaunā mēnesī — tie nepūst
Ja peramās slotas griež jaunā mēnesī — aug blusas un niez āda, bet slotām ilgi turas lapas un tās ir mīkstas
Ja baļķus cērt decembrī jaunā mēnesī un gāž pret ziemeļiem — tie ir varen stipri un neplaisā
Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — baļķi neplaisā, ilgi uzglabājas, nepūst
Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī — tie nepūst un malka ir stiprāka
Ja skalus un malku cērt jaunā mēnesī līdz pilnam mēnesim — tā labi deg Ja sulas urbj jaunā mēnesī — tās labi tek.
Ja grābekļa zarus liek jaunā mēnesī — tie ātri izbirst
Ja skursteni slauka jaunā mēnesī — tas drīz aizdegas
Ja ēku ceļ jaunā mēnesī — tajā iemetas kukaiņi, pūst koki
Ja vērpj jaunā mēnesī — veidojas stipri diegi
Ja zeķes lāpa jaunā mēnesī — tās vairs neplīst
Ja biezpienu silda jaunā mēnesī — tas nepel
Ja sviestu taisa jaunā mēnesī — tas nesaraujas
Ja aitas cērp jaunā mēnesī un ievu ziedu laikā — tās atkal labi ataug
Ja zirgam asti un krēpes griež jaunā mēnesī — tās labi, ātri un kupli ataug
Ja vistas perēt liek jaunā mēnesī — cāļi aug brangi un veselīgi.
Ja kartupeļus stāda jaunā mēnesī — tie izaug lakstos, ir ūdeņaini, tos nomāc nezāles
Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī — tie kaudzēs nepūst
Ja kāpostus stāda augošā mēness miglainā dienā — tie nekalst
Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī — tās izaug stiebros, ziedos
Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī — zied loki un tie nenogatavojas līdz pat vēlam rudenim
Ja pupas stāda jaunā mēnesī un nedēļas sākumā — tām ir pilnas pākstis no viena gala līdz otram
Ja puķes vai kokus stāda jaunā mēnesī — tie labi ieaug
Ja augļu kokus vai krūmus apgriež jaunā mēnesī — tie aug kupli.
Ja labību sēj jaunā vai pilnā mēnesī — ir pilnas vārpas un smagi graudi
Ja lauki sausi — tie jāsēj augošā mēnesī Ja labību sēj jaunā mēnesī — tā nelūst, neveldrējas, nebirst
Ja labību sēj jaunā mēnesī — graudi rudenī zemē nebirst, kaut arī tā ir nodzeltējusi, stiebri salocījušies, vārpas nolīkušas
Ja auzas sēj jaunā mēnesī — tām nelūst salmi, tās nekrīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit
Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī — tas neizsalst Ja kviešus sēj jaunā mēnesī — tajos nemetas meln- plauka
Ja rudzus sēj jaunā mēnesī — tie neizsalst un dod lielu ražu
Ja sienu pļauj jaunā mēnesī — aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī — labi aug atāls Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī — ziemu būs slikta lopu barība
Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī — tā dos lielu ražu.
Ja kokus cērt dēļiem — tie jācērt dilstošā mēnesī, tad tie iznāk taisni
Ja skujkokus cērt ziemā pilnā mēnesī — tie neraujas un nemetas, nepārliecas
Ja ratu kokus cērt pilnā vai vecā mēnesī — rati nečīkst un riteņi nejūk
Ja ragavu slieču kokus cērt vecā mēnesī — tas izrādās sīksts koks
Ja malku cērt vecā mēnesī — tā labi izkalst
Ja pirtsslotas griež dilstošā mēnesī — tās ātri izput, nobirst lapas
Ja žagarus, krūmus, kokus cērt vecā mēnesī — neaug atvases
Ja žogam žagarus cērt vecā vai dilstošā mēnesī — šie žagari otrreiz vairs nezaļo
Ja ēku celšanai sūnas vāc vecā mēnesī — tās turas sausas.
Ja ēku ceļ vecā mēnesī — tā būs sausa, silta un izturīga
Ja kaļķu mūri mūrē vecā mēnesī — tas ir ciets, sauss un izturīgs
Ja ģ i p s d e ķ i sit vecā mēnesī — tas labi turas
Ja skalus plēš pilnā mēnesī — tie labi deg un nekūp
Ja skursteni sāk mūrēt vecā mēnesī — tas ātri izkalst un netek sodrēji
Ja skursteni slauka vecā mēnesi — tas tik drīz nepiekvēp
Ja grābekļa zarus liek vecā mēnesī un pēc pusdienas — tie nekrīt ārā
Ja ragavu slieces liek vecā mēnesī — tās neatliecas
Ja sētas mietus dzen vecā mēnesī un pēc pusdienas — tie nepūst un nelien no zemes laukā
Ja virves un auklas vij vecā mēnesī — tās nedilst, necērtas un ir mīkstas
Ja pirtsslotas taisa Jāņos un dilstošā gaismā — tās ir izturīgākas un peroties nemet lapas
Ja zābakus taisa vecā mēnesī — tiem neirst šuves un nelec zoles vaļā, ir viegli un izturīgi
Ja putraimus taisa vecā mēnesī — tajos metas kodes
Ja spilvenos vai pēļos spalvas liek veca mēneša pēdējā piektdienā, īpaši vakarā pēc saules noiešanas, kad putni jau guļ, — spalvas nelien ārā
Ja veļu mazgā vecā vai dilstošā mēnesī — tā izmazgājas ļoti balta
Ja vilnu mazgā vecā mēnesī — tā neveļas Ja zirgu kaļ vecā mēnesī — pakavi ilgi turas
Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī — tas vaislošanai neder
Ja labību maļ vecā mēnesī — milti nebojājas.
Ja kartupeļus stāda pilnā mēnesī — aug daudz lielu bumbuļu
Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā — tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos
Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī — tajos maz nezāļu
Ja kāpostus stāda vecā mēnesī — tie vārās mīksti
Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī — padodas ļoti laba raža
Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī — tie aug lieli, biezi un pilni
Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī — tās ļoti raženi aug
Ja cigoriņus sēj vecā mēnesī — tie neaug cauri un neizzied
Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta — tie labi aug un neizzied
Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī — tie aug labi, lieli un neizzied ziedos
Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī — tie ir cieti un cīpslaini
Ja sīpolus stāda vecā mēnesī — tie neizzied
Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturtdienas vakarā — tie aug lieli
Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī un piektdienā — tie izaug lieli
Ja sīpolus stāda vecā menesī, kamēr puiši pirtī, — tie aug lieli kā puišu pauti
Ja sīpolus katra veca mēneša pēdējā piektdienā atrušina — tie labāk aug
Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī — tie ir visnobriedušākie un vislabāk stāv
Ja magones sēj pilnā mēnesī — tās zied kupli un galviņās daudz sēklu
Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī — gaidāma laba šķiedra
Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī — tiem būs daudz ogu
Ja ogulājus stāda vecā mēnesī — padodas brangas, lielas ogas
Ja augļu koki zied vecā mēnesī — nekādu augļu nebūs
Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi augļi
Ja ķirši zied vecā mēnesī — tiem nebūs ogu
Ja ābolus novāc pilnā mēnesī — tie labi stāv.
Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad ir dienvidu vai vakara vējš, — tie labi satrūd
Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī — tā labāk satrūd un nobriest
Ja āboliņu ar vecā mēnesī — zeme labāk satrūd un nezāles neaug
Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir pavisam vecs vai tikko jauns, — tā slikti aug
Ja labā zemē sēj vai stāda dilstošā mēnesī — nebūs ražas
Ja labību sēj vecā mēnesī — tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut
Ja labību sēj vecā mēnesī — tā no vārpām birst pat nenobrieduši
Ja lauki zemi un slapji — tie jāsēj dilstošā mēnesī
Ja auzas sēj pilnā mēnesī — tās izaug garas
Ja auzas sēj vecā mēnesī — tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā
Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī — tad tas jādara tikai agri no rīta
Ja miežus sēj pilnā mēnesī — tie labi padodas, aug smagi graudi
Ja rudzus sēj vecā mēnesī — tiem robainas, pustukšas vārpas un slikts birums
Ja rudzi zied Jaunā pilnā mēnesī — būs pilnas vārpas
Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī — ir daudz graudu
Ja rudzus pļauj vecā mēnesī —- tie labāk nobriest
Ja linus sēj vecā mēnesī, īpaši tā galā — aug šķiedraini lini un neaug nezāles
Ja linus plūc pilnā mēnesī — tie ir šķiedraini
Ja zirņus sēj pilnā mēnesī — aug pilnas pākstis; ja vecā mēnesī — tie ātri nogatavojas
Ja zirņus sēj pilnā mēnesī pirms saules — tie nav tārpaini un ir ražīgi
Ja zirņus sēj dilstošā mēnesī — tie rudenī ļoti labi nogatavojas
Ja zirņus vāc vecā mēnesī — tie vārās mīksti
Ja sēklu ņem vecā mēnesī — tā slikti dīgst
Ja zāli nogana pirms pilna mēness — tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness — tā gausi ataug.
Ja ievas kupli zied — būs auglīga vasara.
Ja ievas zied — mieži un auzas jāsēj.
Ja daudz pīlādžu ziedu — būs labi mieži.
Ja augļu koki zied pilnā mēnesī — būs labi aug|i.
Ja pienenēm dienā aizveras ziedi — būs lietus.
Ja agri plaukst koki — agri jāsēj agrīnās labības.
Ja grib izaudzēt labus sīpolus — tie jādēsta, kad ābeļu ziedi ir pumpuros.
Ja pavasarī daudz maijvaboļu — būs karsta vasara.
Ja vakaros knišļi spindz un dzeļ — būs lietus.
Ja dzeguze vakarā ilgi kūko — būs labs laiks.
Ja bezdelīgas no rīta izlido vēlu — būs slikts laiks.
Ja maijā bieži ir pērkons — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.