TAUTAS METEOROLOĢISKĀS GUDRĪBAS
Daudzas laikazīmes viegli izskaidrojamas, pamatojoties uz zinātniskās meteoroloģijas atziņām, piemēram, ticējums par vēju: «Ja vējš griežas pret sauli — būs lietus, ja pa saulei — būs labs laiks.» Pirmajā gadījumā veidojas ciklons, kas atnes lietu, bet otrajā — anticiklons. Kā zināms no meteoroloģijas, ciklons saistīts ar gaisa zema spiediena apgabalu, kur vēji pūš uz centru. Zemes griešanās ietekmē gaisa plūsmas ziemeļu puslodē novirzās pa labi. Tāpēc «vējš griežas pret sauli» (respektīvi, pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam). Turpretim anticiklona apgabalā gaisa spiediens ir relatīvi augsts un tāpēc vēji pūš no centra uz perifēriju — «griežas pa saulei».
Tādējādi ar zināšanām, kas izklāstītas A. Zirnīša «Meteoroloģijā» (izdota 1968. gadā), pilnīgi pietiek, lai izskaidrotu daudzas laikazīmes, arī tās, kas attiecas uz vēju.
Ja ilgi ir mierīgs laiks un tad sāk pūst vējš — būs lietus
Ja vētra iesākas dienā — tā ir stiprāka par vētru, kas iesākas naktī
Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu
Ja pēc maza lietus saceļas stiprs vējš — būs slikts laiks
Ja ir viesulis — trešajā dienā būs lietus
Ja ziemā pūš liels ziemeļu vējš — nākamajā dienā līs
Ja pēkšņi liels vējš apstājas — būs lietus
Ja vakarā vējš nostājas — būs salna; ja vējš pieņemas — salnas nebūs
Ja, saulei noejot, ceļas vējš — būs slikts laiks
Ja vējš ceļas pēc saules — pirms saules tas stājas
Ja vējš pēc saules lēkta pieņemas spēkā, stipri pūš dienā un vakarā pierimst — otrā dienā būs labs laiks
Ja kalnos dienā vējš pūš no ielejas uz kalniem, bet naktī no kalniem uz ieleju —- saglabāsies labs laiks
Ja jūras vai liela ezera krastā dienā vējš pūš no ūdens uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz ūdeni — saglabāsies labs laiks
Ja pūš mitrs vējš — būs lietus
Ja pūš mitrs vējš — snigs
Ja stipri vēji nepūš taisni, bet dauzās gar pakšiem — drīz būs siltuma un aukstuma maiņa
Ja vējš lauž rudzus — pēc trim dienām būs krusa un stiprs lietus
Ja vējš smiltis putina — būs lietus Ja viesulis sagriež smiltis, lapas vai putekļus — būs lietus
Ja vējš svilpj — būs lietus Ja vējš ļoti smagi pūš — būs lietus
Ja vējš gaudo — būs liels lietus Ja vējš gaudo ziemā — būs mīksts laiks
Ja, saulei lecot, vakaru pusē ir mākoņi — tajā dienā līs
Ja karstā laikā drīz pēc saules lēkta parādās augsti, roboli mākoņi, kas aug uz augšu, pēc tam mākoņu virsotne izplūst, kļūst līdzīga laktai un no tās apakšas uz visām pusēm izklīst sīki spalvu mākoņi — būs pērkona lietus
Ja no rīta gubu mākoņi sāk izklīst un debesis virs tiem pārvelkas ar blāvu augsto mākoņu plīvuru — būs stipras lietusgāzes
Ja nāk melni un balti mākoņi — būs stiprs pērkona negaiss
Ja mākoņi ātri skrien gar debesīm — līs
Ja mākoņi peld saulei pretī — otrā dienā līs
Ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus
Ja visi mākoņi iet vienā virzienā — būs jauks laiks
Ja ziemu mākoņi zemu peld — būs sals
Ja mākoņi nāk no jūras — sals atlaidīsies
Ja uz jūras noguļas zils mākoņu mūris — gaidāms sniegs
Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina ozolus vai kalnus, — būs pērkons
Ja vairākas dienas pēc kārtas redzami balti mākoņi — būs silts laiks
Ja tievi gari mākoņi, t. s. gaisa laivas ar galu stāv pret jūru — būs lietus; ja šķērsām — sauss laiks
Ja debesu malās mākoņi nostājas laivveidīgi — rīt līs
Ja pēc lietus paliek ribaini mākoņi — vairs nelīs; ja blāķaini — vēl līs
Ja caur mākoņiem spīd staru švīkas — drīz būs slikts laiks
Ja, saulei rietot, parādās viļņaini mākoņi — būs vēji
Ja saule noriet blīvos spalvu mākoņos — būs slikts laiks
Ja mākoņi izkārtojas kā zivs un apņem rietošo sauli — būs labs laiks
Ja vakarā ziemeļu un dienvidu debesu pusē ir mākoņi — otrā dienā līs
Ja ziemeļu debesmalā ir tumši mākoņi — nāks sniegs
Ja ziemeļi noskaidrojušies — būs saulains laiks
Ja tievie, garie mākoņi, tā sauktās gaisa laivas iet no vakariem uz rītiem — būs lietus; ja no ziemeļiem uz dienvidiem — būs sauss laiks
Ja spalvu mākoņi kā āķi vai «kaķastes» ātri virzās no rietumiem un debess pārklājas ar caurspīdīgiem kārtainiem spalvu mākoņiem, kas kļūst aizvien blīvāki, — būs slikts laiks
Ja vasarā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus;
ja otrādi — būs karsts, jauks laiks Ja ziemā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem — būs auksts; ja otrādi — būs atkusnis
Ja debess apmākusies un pie tās parādās viegli mākoņi — būs jauks laiks
Ja no rīta ap pulksten 10 parādās gubu mākoņi un līdz pulksten 15—16 to skaits pieaug un vakarpusē pazūd — būs labs laiks
Ja mākoņi aug ozolu izskatā — būs liels vējš un pērkons
Ja veidojas spalvu mākoņi — otrā vai trešajā dienā būs lietus
Ja mākoņi saiet ap sauli — būs liela vētra
Ja mākoņu gali pagriežas pret austrumiem — būs skaidras un aukstas dienas; ja pret dienvidiem — būs siltas un jaukas dienas; ja pret ziemeļiem — būs aukstas un apmākušās dienas; ja mākoņi dēd — būs saulains; ja tie aug — būs lietus
Kā zināms, mākoņi ļoti aktīvi ietekmē atmosfēras procesus. Taču, lai novērotu mākoņus un šos novērojumus izmantotu gaidāmā laika noteikšanai, jāprot izšķirt dažādus mākoņu veidus. To ir ļoti daudz. Meteorologi visus mākoņus iedala šādās četrās lielās grupās: augstie (sākas 6—10 kilometru augstumā), vidējie (mākoņu apakša 2— 6 kilometru augstumā), zemie (mākoņu apakša zemāk par 2 kilometriem) un vertikālie mākoņi (apakša 0,4—2 kilometru augstumā, bet virsotne var pacelties pat virs 10 kilometriem). Augsto mākoņu grupa savukārt tiek iedalīta spalvu, spalvu-gubu un spalvu-slāņu mākoņos; vidējie mākoņi — augstajos gubu un augstajos slāņu mākoņos; zemie mākoņi — slāņu-gubu, slāņu un slāņu-lietus mākoņos; vertikālie mākoņi — gubu un gubu-lietus mākoņos. Visus minētos mākoņu veidus un to kombinācijas savukārt iedala vēl sīkāk,
Arī tautas laikazīmes izšķir dažādus mākoņu veidus, it neviAķi mākoņu kustības intensitāti un virzienus. Piemēra ļicc apskatīsim šādu ticējumu: «Ja mākoņi ātri skrien r. ir debesīm — līs.» Mākoņu ātra kustība norāda uz attiecīgo atmosfēras slāņu nemierīgo stāvokli, uz būtiskām pārmaiņām tajos. Sausā laikā šādas pārmaiņas var būt uz lietu. Noteicoša nozīme ir augstāko mākoņu pārvietošanās virzienam, sevišķi attiecībā pret vēja virzienu zemākajos atmosfēras slāņos, kā to norāda jau minētā laika- zīme: ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem — būs lietus. Sāda mākoņu dažādvirziena kustība zemākajos un augstākajos atmosfēras slāņos norāda uz tās sevišķi nemierīgu stāvokli.
Ne mazāk nozīmīga ir mākoņu veidu secība. No meteoroloģijas zināms, ka par siltās gaisa frontes tuvošanos ziņo mākoņu gaita šādā secībā: spalvu, spalvu-slāņu, augstie slāņu, slāņu-lietus un slāņu mākoņi. Novērotājs ierauga spalvu un slāņu mākoņus, kuri peld 7—8 kilometru augstumā, pārsimt kilometru attālumā no novērošanas vietas. Tā kā siltās gaisa frontes virzīšanās ātrums ir ap 50 kilometru stundā un nokrišņi seko 700—800 kilometru aiz mākoņu priekšējās malas, tos var gaidīt apmēram pēc diennakts. Ar silto gaisa fronti parasti saistās ciklona sākums. Ciklonu noslēdz aukstā gaisa fronte, nereti tās ir vairākas. Par auksto gaisa fronti signalizē tādi paši mākoņu veidi kā par silto fronti, tikai pretējā secībā: slāņu-lietus, tad augstie slāņu un, beidzot, spalvu-slāņu mākoņi.
Ļoti daudzās laikazīmēs izmantotas tādas pazīmes kā debess nokrāsa, rīta un vakara blāzma. Tas arī saprotams, jo debess nokrāsa atkarīga no atmosfēras daļiņu lieluma. Jo sīkākas daļiņas, jo atstarotā (izkliedētā) gaisma tuvāk spektra zilajai un violetajai malai. Sarkana nokrāsa liecina par gaisa mitruma palielināšanos. Kad ūdens tvaiki pāriet pilienos, debesis iegūst «pienainu» nokrāsu, jo ļoti lielas daļiņas sāk atstarot visus gaismas starus, tikai samazinādamas tās intensitāti. Ja izdotos izfiltrēt atmosfēru caur supersmalku filtru, tad debess būtu violeta. Pēc lietus, «izmazgāta» no putekļiem, debess ir zila. Vakaros un rītos, kad saule atrodas tuvu apvārsnim, tās stariem jālaužas cauri zemākajiem atmosfēras slāņiem, kuros daudz dažāda lieluma ūdens un putekļu daļiņu. Tāpēc blāzmai bieži vien ir spilgti sarkana, zeltaina vai citāda nokrāsa. Tātad pēc debess un mākoņu nokrāsas var objektīvi spriest par atmosfēras sastāvu, par gaisa mitruma palielināšanos vai samazināšanos un līdz ar to arī par gaidāmajām laika maiņām.
Zinātniski vienkārši izskaidrojama šāda laikazīme: «Ja vakarā sārtas debesis — būs sauss laiks.» Ņemot vērā iztvaikošanu dienā, vakarā varam sagaidīt miglas un mākoņu veidošanos. Taču debess sārtā nokrāsa liecina, ka ūdens pilieni gaisā neveidojas, jo tad debess būtu bālgana. Tātad, siltajam virszemes gaisam paceļoties un atdziestot, ūdens pilieni nerodas, jo gaiss ir pārāk sauss. Rīt lietus noteikti nav gaidāms. Turpretim no rīta tādai pašai debess nokrāsai jau ir cita nozīme. No rīta pēc spēcīgas atdzišanas naktī gaisā esošajiem ūdens tvaikiem jākondensējas miglā. Taču debess sarkanā nokrāsa liecina, ka šāda kondensācija nav notikusi. Acīmredzot siltuma izstarošanu no zemes virsmas traucējis «ekrāns» — ar mitrumu bagātie augstākie atmosfēras slāņi. Sāda mitruma bagātība atmosfērā liecina par gaidāmajiem nokrišņiem.
Ja agri no rīta debesis pelēkas — būs labs laiks; ja sārtas — būs lietus
Ja, saulei lecot, debesmalā redzams gaišs mākonis — būs jauks, skaidrs laiks
Ja, saulei rietot, mākoņi sarkst — būs lietus
Ja debesis ir tīri zilā krāsā — būs labs laiks
Ja mākoņi sarkani — būs zibens
Ja nāk sarkani un brūni mākoņi — būs neliels pērkona negaiss
Ja debeši ir brāzmaini sarkani — būs krusa
Ja zemu peld svina pelēki vai ugunssarkani mākoņi — būs vējš
Ja no rīta debesis ir spilgti sarkanas — būs vējš un lietus
Ja rītausma ir gaiši sārta vai zeltaina — būs labs laiks
Ja austrumi rītā iztvīkst — dienā līs
Ja vakara blāzma stipri sarkana un saule noiet sevišķi spilgta — būs stiprs vējš
Ja vējainā laikā, saulei rietot, mākoņi krāsojas sarkani — nākamajā dienā vējš nerimsies
Ja vakarā debesīs ir sarkanas svītras — otrā dienā būs stiprs vējš
Ja rudenī rieta pamale kļūst sarkana — būs auksts, salna
Ja, saulei rietot, vakarpuse zaļa «— būs aukstums
Ja vakarā debesis noskaidrojas un vējš pārstāj — būs salna
Ja vakarā dzidras debesis un auksta rasa — būs salna
Ja pie vakara kādā vietā debess noskaidrojas — nākamajā dienā no tās puses nāks vējš
No atmosfēras stāvokļa atkarīga saules un mēness nokrāsa, tāpat arī daudzas ar debess spīdekļiem saistītas parādības — stabi, riņķi, «dārzs», «ragi» u. c. Laikazīmes strikti izšķir saules izskatu, tai lecot, dienā un norietot. Tāpēc izdalīsim tās atsevišķi.
Ja, saulei lecot, ap to lido sarkani mākoņi — līs
Ja saule uzlec skaisti, bet iebrien mākoņos — līs; ja saule uzlec mākoņos, bet izbrien no tiem — būs skaista diena
Ja saule lec uz mākoņainām debesīm — līs; ja uz gaišām — būs labs laiks
Ja, saulei lecot, staru vidū ir tumši mākoņi — būs lietus
Ja, saulei lecot, pretējā debespusē ir lietus tūce — tajā pašā dienā līs
Ja pēc saules uzlekšanas pilnīgi skaidrās debesīs rietumos ilgi redzama sudrabota blāzma — saglabāsies labs laiks
Ja pēc saules lēkta stari paceļas kuplos kūļos — būs lietus
Ja saulei lecot ir gari stari — līs
Ja, saulei lecot, rīta puse sarkana, tajā lieli stari, tai virsū sarkans stabs — būs slikts laiks
Ja saulei uzlecot nav spožu staru — būs labs laiks
Ja saulei pēc lēkta virsū redzams stabs — būs lietus
Ja saule uzlec sarkana — būs vētra
Ja saule lecot ir sārta un vēlāk top melna — būs lietus
Ja saule uzlec dzeltenā, bālā vai zaļganā miglā — būs nokrišņi
Ja saule lec, kad dzeltens gaiss, — pēcpusdienā būs pērkons
Ja pirms saules pamale dzeltena — būs vētra; ja sarkana — būs jauks laiks
Ja saulei lecot apkārt Ir bāls riņķis — gaidāma liela vētra un lietus
Ja pēc saules cejas vējš — drīz līs
Ja saulei dienā lieli stari — būs aukstums, puteņi
Ja saulei stari redzami uz leju — būs lietus; ja uz augšu — būs sauss laiks
Ja no saules, tai lecot vai rietot, nāk gari stari — būs lietus
Ja saule dedzina un spiestin spiež — būs pērkona negaiss
Ja vakarā saule spīd spoži — būs jauks laiks; ja bāli — būs pērkona negaiss
Ja pie saules rodas stabi vai tā sauktās viltus saules — kjūs siltāks
Ja vasaru pie.saules stabi redzami — būs karsts laiks
Ja ziemu pie saules stabi redzami — sagaidāms auksts laiks
Ja ap sauli ir dārzs jeb riņķis — būs ilgs slapjdraņķis
Ja dienā ap sauli tumšs gredzens — būs vairākas dienas ilgs lietus un vējš
Ja ap sauli ir liels riņķis — būs vēji; ja mazs riņķis — būs lietus
Ja vasarā aiz saules redzama it kā otra saule —> būs lietus
Ja saulei abās pusēs ir t. s. tulznas — vairākkrāsu plankumi — būs lietus
Ja ap sauli, tai lecot vai rietot, ir sārts vai zaļgans gredzens, būs vairākas dienas ilgs lietus un vējš
Ja ap sauli gaišs gredzens, kas nozūdot nesairst gabalos, — būs ilgstoši jauks un sauss laiks
Ja ap sauli ir gredzens, kas nozūd sairstot, — no tās puses, kur sākas sairums, nāks stiprs vējš
Ja saule pārklājas ar sarkanu blāzmu — būs vētras un vēji
Ja vienlaikus spīd saule un līst lietus — būs jauks laiks
Ja saule riet spoža — būs labs laiks
Ja saule noriet sarkdama — gaidāma laika maiņa
Ja saule noriet liela un sarkana pie skaidrām debesīm — būs labs laiks
Ja virs saules, tai rietot, redzams stabs — nāks auksts laiks
Ja saule parādās tikai rietot — būs slikts laiks
Ja saule rietot pazūd — būs lietus
Ja saule rietot iebrien pelēkos mākoņos — līs
Ja saule vakarā aiziet aiz mākoņa — rīt līs;
ja noriet neaizklājusies — būs saule
Ja ap rietošu sauli veidojas roboti mākoņi — bus vējš
Ja, saulei rietot, veidojas šķiedraini mākoņi — rit būs vējš
Ja saule noriet bāla — būs lietus
Ja saule riet sārtos mākoņos — būs vējš
Ja, saulei rietot, mākoņi sārtojas un kļūst tumši — rit līs;
ja sārtojas un kļūst gaiši— būs sauss laiks
Ja saule rietot iebrien sarkanā miglā — rīt būs vētra
Ja, saulei rietot, rīta pusē ir sarkani padebeši — gaidāms lietus
Ja, saulei rietot, ziemeļu puse pilna melniem mākoņiem — būs lietus; ja dienvidu pusē ir staraini mākoņi — būs pērkons
Ja, saulei rietot, ziemeļos nav mākoņu — būs jauks laiks
Laikazīmēs bieži izmantotas arī mēness pazīmes, taču daudzas no tām attiecas uz šī spīdekļa stāvokli (fāzēm). Mēness fāžu maiņas ietekme uz laika apstākļiem vēl nav pietiekami zinātniski izpētīta, tomēr tautas novērojumos tām ir ierādīta liela vieta. Tāpēc uzskaitīsim arī laikazīmes, kurās izmantotas mēness izskata un stāvokļa pazīmes.
Ja novembrī mēnesim skaidri redzami ragi — tie rāda, no kuras puses nāks vējš
Ja mēneša sākumā mēnesim aug ragi dienvidos — visu mēnesi būs silts laiks; ja ziemeļos — ziemā būs auksts, vasarā — vējains
Ja mēneša sākumā mēness stāv augšpēdus — visu mēnesi būs slikts laiks
Ja mēnesim ragi augšā — būs putenis vai auksts laiks
Ja mēnesim apkārt rodas dārzs, gaišs laukums — laiks grozīsies
Ja ap mēnesi mazs dārzs — slikts laiks būs drīz; ja liels dārzs — slikts laiks būs pēc vairākām dienām
Ja ziemā ap mēnesi ir dārzs — būs vētra ar sniegu
Ja ap pilnu mēnesi ir dārzs — būs lietus
Ja mēnesim apkārt spožs dārzs — būs vējš
Ja ap mēnesi parādās pilns sarkans dārzs -=» būs vējš
Ja ap mēnesi ir miglains riņķis — būs sniegputenis
Ja mēnesī ir daudz mākuļu — būs lietus
Kurā mēness pusē dārzs veidojas — no tās pūtīs vējš
No kādas puses mēness dārzs izzūd — no tās nāks vējš
Ja ap mēnesi dārzs kļūst caurspīdīgs un pazūd — būs skaidrs laiks
Ja mēness dārzs ir liels un caurredzams — būs salna
Ja mēness krāsa bāla, duļķaina vai tas ir kā baltā aplī — būs lietus
Ja mēness bāls — būs lietus; ja tas spožs — būs skaists laiks; ja sarkans — būs stiprs vējš; ja neskaidrs vai zilgans — būs lietus; ja liekas sarkanīgs — kļūs siltāks
Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks — jaunā mēnesī būs labs; ja jaunā mēnesī ir sauss laiks — pilnā mēnesī līs
Ja pilns mēness ir skaidrs — būs labs laiks
Ja pilns mēness atstaro atspulgu — līs
Ja mēness trīs dienas pirms pilnā vai jaunā stāvokļa spīd gaiši, bez miglas un mākoņiem, — būs jauks laiks
Ja mēness trīs dienas pēc pilnā vai jaunā stāvokļa spīd skaidri, bez mākoņiem un miglas, — būs jauks laiks
Ja nāk jauns mēness — iestāsies citāds laiks
Ja vasarā jauns skaidrs mēness — sāksies siltas naktis
Ja labs laiks jaunā mēnesī — labs būs visu mēnesi
Ja jaunā mēness pirmā nakts ir skaidra — vismaz trīs dienas būs skaidrs laiks
Ja jauns mēness nav redzams līdz ceturtajai dienai — būs negaiss
Ja jaunam mēnesim ir tumši ragi vai tumšs tikai pats ķermenis — vasarā būs lietus; ja tāds pats izskats ziemā — būs mīksts laiks
Daudzās laikazīmēs izmantoti novērojumi par zvaigznēm. Te tauta izvirzījusi apmēram tādas pašas pazīmes kā attiecībā uz sauli un mēnesi. Protams, ievērota zvaigžņu specifika, piemēram, tā saucamā trīsuļošana. Zvaigžņu trīsuļošanu izraisa kādi vietējie apstākļi, kas traucē normālu gaismas izplatīšanos, piemēram, sajaucas gaisa slāņi, kam dažāda temperatūra un mitrums. Tad notiek pastiprināta mitruma kondensēšanās, kam seko nokrišņi.
Ja debesīs daudz zvaigžņu — trešajā dienā būs slikts laiks
Ja ziemu daudz zvaigžņu — būs auksts laiks
Ja Piena Cejš ir tīrs un pilns ar zvaigznēm — būs labs laiks
Ja ap zvaigznēm veidojas mazi dārziņi — būs lietus
Ja Piena Ceļa zvaigznes ir kā miglā tītas — būs slikts laiks
Ja ap zvaigznēm vērojami it kā balti riņķīš! — būs jauks un skaidrs laiks;
ja riņķīši ir kādā citā krāsā vai zvaigznes ir nespodras — būs grozīgs laiks, vējš un lietus
Kurā pusē zvaigznēm stari izskatās garāki — no tās puses būs valdošais vējš
Ja zvaigznes spoži spīd — būs skaists laiks
Ja naktī zvaigznes trīsuļo — ziemā būs sniegs vai putenis;
ja tas pats vasarā — būs lietus
Ja Piena Ceļā zvaigznes nepārtraukti kustas būs stiprs vējš
Ja zvaigznes krīt — būs vējains un sauss laiks
Ļoti svarīga pazīme daudzās laikazīmēs ir temperatūras maiņa diennakts gaitā. Ja ir nostabilizējies saulains laiks, vērojamas krasi izteiktas atšķirības starp maksimālo temperatūru dienas vidū (pareizāk — nedaudz pēcpusdienā) un minimālo temperatūru naktī uz rīta pusi vai agri no rīta. Starpība starp maksimālo un minimālo temperatūru diennakts gaitā samazinās, ja pieaug gaisa mitrums un mākoņu daudzums. Tas liecina par gaidāmiem nokrišņiem Skaidrā laikā vakarā, naktī un no rīta mežā noteikti ir siltāks nekā klajā laukā, jo koku vainagi aizkavē siltuma izstarošanu. Tā kā aukstais gaiss ir smagāks par silto, tad klusā bezvēja laikā tas uzkrājas zemākajās vietās, tāpēc šādās naktīs paugura virsotnē ir siltāks nekā tā pakājē. Par šīm likumsakarībām liecina novērojumi, kas izteikti šādās laikazīmēs.
Ja ir salts vakars — būs karsta diena
Ja nakts dzedra — būs skaista diena
Ja naktī kluss un dzestrs — laiks uzlabosies
Ja skaidrā naktī debesis atveras, veidojas blāzma — būs sauss laiks
Ja spēcīgi un strauji nāk vēsums — droši, ka uzlabosies laiks
Ja nakts silta — dienā būs lietus
Ja vasaras rītā apmācies un silts — līs lietus
Ja pēcpusdienā ir pārāk skaidrs un karsts laiks — nākamajā dienā būs lietus
Ja vienādi silts dienā un nakti, ielejās un pakalnos, mežā un laukā — gaidāms nejauks laiks
Ja mežā kļūst jūtami siltāks nekā laukā — laiks uzlabosies
Ja vakarā mežā siltāks nekā laukā — būs skaists, saulains laiks
No gaisa mitruma, vēja virziena un temperatūras dažādos atmosfēras slāņos atkarīga skaņu izplatīšanās un to raksturs. Arī uz šādām pazīmēm pamatojas daudzas laikazīmes.
Ja gaiss skanīgs, dzied — tuvākajās dienās būs skaists laiks
Ja vasarā vilciens tālu un skaidri dzirdams būs labs laiks
Ja dzird tālu troksni — būs labs, sauss laiks
Ja telegrāfa vadi džinkst — būs lietus vai sniegs
Ja miglainā rītā, izkapti asinot, švīksti tālu skan — būs labs laiks
Ja ir skaļš laiks — pēc trim dienām būs lietus
Ja pēc lietus pasaule skan — vairs nelīs
Ja gaiss spiedīgs, smacīgs, sutīgs — būs lietus
Ja atbalsi tālu dzird — būs labs laiks
Ja no meža skan skaidra atbalss — būs labs laiks
Ja mežā atbalss neatskan — gaidāms lietus
No gaisa mitruma un temperatūras maiņām atkarīga miglas, rasas vai sarmas veidošanās. Rasa vasarā un sarma rudenī un ziemā parādās uz rīta pusi, kad naktī zemes virsma izstarojusi daudz siltuma. Zemākajam gaisa slānim atdziestot, tanī esošie ūdens tvaiki kondensējas — rodas migla vai sarma. Siltuma izstarošanu naktī sekmē skaidra debess un bezvējš, bet tādi apstākļi Ir saulainā un klusā laikā. Ja rasa dienā ilgi neiztvaiko, tas liecina, ka gaisā daudz mitruma un var sagaidīt lietu. Migla veidojas līdzīgos apstākļos gaisa apakšējā slānī. Virs tā gandrīz vienmēr ir skaidras debesis bez mākoņiem.
Ja vasaras rītā nav rasas — pievakarē līs
ja ir liela rasa — todien nelīs
Ja vakarā pēc saules nav rasas — otrā dienā līs
Ja naktī nav rasas un zemākajās vietās nav miglas — nākamdien līs
Ja vasarā migla no rīta saceļas gaisā — drīz līs; ja nogulstas zemē — būs saulains
Ja ziemas migla laižas uz leju — būs atkusnis
Ja vakarā un naktī zemās vietās sakrājas migla, kas pēc saules lēkta izklīst, — būs jauks laiks
Ja vakarā no upes ceļas migla — būs labs siena laiks
Ja priežu mežos lietus laikā ceļas zilgana migla — būs labs laiks
Ja gaiss ziemā virs meža kļūst zilgans — būs silts laiks
Ja skaidrā vasaras dienā debesīs saredzama it kā migla — būs skaists laiks
Ja ziemā kupla sarma — būs skaidrs un auksts laiks
Ja kokus pārklāj sarma — kļūs siltāks Ja naktī uznāk sarma — dienā nesnieg
Ne mazums laikazīmju, kas vēsta par lietus tuvošanos vai tā pārstāšanu, pamatojas uz paša lietus un dažādām tā blakus parādībām.
Līdzīgas ir laikazīmes, kas paredz sniega segas noturību un dažas citas ziemas parādības.
Ja lietus līst bez vēja — līs vēl ilgstoši
Ja lietus nāk ar aukstu vēju — līs visu dienu
Ja pēc īsa lietus saceļas stiprs vējš — līs vēl
Ja lietus laikā vējš griežas pa saulei — tas beigsies; ja pret sauli — līs vēl
Ja pēc lietus ātri noskaidrojas — drīz līs atkal
Ja sāk līt agri rītā — nelīs ilgi; ja pusdienlaikā vai pēcpusdienā — līs ilgi
Ja lietus ielīst no rīta austrumu vējā — līs visu dienu
Ja pēc lietus ir silts un no zemes ceļas garaiņi— drīz atkal līs
Ja pēc lietus no ieplakām ceļas migla — līs vēl
Ja lietus pārstāj, bet no mežiem vēl ceļas balta migla — līs vēl
Ja lietus laikā mākoņi saiet gabalos un peld zemu — lietus mitēsies
Ja līstot visapkārt tumši mākoņi —- vairs ilgi nelīs; ja balti mākoņi — vēl ilgi līs
Ja piektdienā līst — līs arī svētdien Ja bezpērkona lietū uz ūdens metas burbuļi — vēl ilgi līs
Ja pirmais sniegs uzkrīt dienā — tas neturas
Ja pirmais sniegs uzkrīt uz slapjas zemes — tas paliek; ja uz sausas — ātri noiet
Ja rudenī dubļi tik lieli un šķidri, ka zirga pēdas vieta aizmilst ciet, — pirmais uzkritušais sniegs uzreiz veido ragavu ceļu
Ja pirmais sniegs nāks ar puteni — tas nepaliek
Ja zem pirmā sniega uzkritusi krusa — sniegs nesaglabājas
Ja sniegs paliek uz kokiem — tas paliks arī uz zemes
Ja sniegs sāk snigt pirmdienā — būs liela ziema; ja citās dienās — pretēji
Ja sniegs krīt kā putraimi — tas drīz kusīs
Ja birst smalks sniegs — būs auksts laiks
Ja sniegs uzkrīt vai putenī iegadās tik smalks, ka lien pa visām šķirbām, — būs atkusnis
Ja sniegs vizuļo — būs sals
Ja ziemā birst krusa — būs stiprs atkusnis
Kā zināms no meteoroloģijas, visnepastāvīgākās ir aukstā gaisa masas, kuras, pārvietodamās virs siltākas virsmas, apakšējā slānī sasilst. Tas savukārt izraisa vēl spēcīgāku gaisa masu kustību. Ja mitruma daudz, izveidojas vareni gubu un negaisa mākoņi, kuri nes spēcīgas lietusgāzes ar vietējo pērkona negaisu. Taču nereti pērkons saistās ar gaisa fronti, ciklonam aizejot. Pērkona dzirdamība ir atkarīga ne tikai no attāluma līdz atmosfēras elektrības izlādēšanās (zibens) vietai, bet arī no procesiem atmosfērā, Dažkārt pamalē redz tikai zibens apgaismotos mākoņus (rūsu), bet pērkona grāvienus nedzird. Pērkons un zibeņošana bieži izmantoti laikazīmēs.
Ja ir pērkons — pēc tā būs jauks laiks
Ja pērkons rūc bez pārtraukuma — būs krusa
Ja pērkona grāvieni ir ilgi un dārdoši — būs slikts laiks
Ja pērkons rūc ilgi un mīksti — būs negaiss; ja īsi un aprauti — saglabāsies skaidrs laiks
Ja pērkons neskanīgs, dobjš — būs kluss lietus; ja spalgs — būs lietusgāze
Ja pērkona negaiss aiziet uz ziemeļiem — pēc trim dienām tas nāks atpakaļ
Ja pērkons rūc pavasarī — vairs nebūs salnu
Ja vasarā bieži dārd pērkons — labi aug apīņi
Ja ziemā grand pērkons — būs spēcīgi vēji
Ja vakarā zibens zibina bez pērkona — būs bagāta sēņošana
Ja zibsnī bez pērkona — labi labība briest
Ja zibeņo ziemeļos — nāks lietus
Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs lietusgāze
Ja rūsa zibina — sēnes aug
Ja vakarā rūsa zibeņo — rīt būs skaista diena
Ja naktī ziemeļos stipra rūsa — būs vējš
Laikazīmēs bieži minēta varavīksne. Tā novērojama uz lietus joslas fona, ja saule atrodas novērotājam aiz muguras un apspīd krītošos pilienus. Lūstot lietus pilienos un iekšēji atstarojoties, saules stari sadalās spektra krāsās. Varavīksnes augšējā mala ir sarkana, bet apakšējā — violeta. Nereti redzamas reizē divas varavīksnes — viena virs otras. Virsējai varavīksnei krāsu joslas parasti vairāk izplūdušas un platākas nekā apakšējai (galvenajai) un krāsu secība pretēja. Dažkārt krāsu joslas daļēji saplūst arī galvenajai: ja lietus pilieni sevišķi lieli, varavīksnē no septiņām spektra krāsām redzamas tikai trīs — sarkanā, zaļā un violetā, un tad tā izskatās šaura un spilgta. Lietus pilieniem samazinoties, varavīksne kļūst bālāka un platāka. Laikazīmēs ir svarīgi, vai varavīksne parādās pret rītiem vai pret vakariem. Tas atkarīgs no vietējā lietus reizē ar sauli. Vietējo lietu izraisa augšupejošās gaisa plūsmas. Jo mitrāks gaiss, jo vājākas gaisa plūsmas vajadzīgas, lai izraisītu lietu. Tāds atmosfēras stāvoklis ir no rīta, kad varavīksne redzama pret vakariem. Turpretim dienas otrajā pusē, kad gaiss vairāk sasilis, lietavu izraisīšanai nepieciešamas daudz spēcīgākas augšupejošās plūsmas. Tāpēc varavīksne pret rītiem liecina, ka lietus no novērotāja attālinās. .Par lietus attālināšanos liecina arī varavīksnes izmēri: jo tuvāk apvārsnim lietus «sega», kurai spīd cauri saules stari, jo augstāka varavīksne.
Ja parādās varavīksne — būs liels lietus
Ja varavīksne redzama pret rītiem — būs labs laiks; ja pret vakariem — būs neliels lietus
Ja varavīksne parādās lietus laikā — līs vēl
Ja varavīksne parādās pēc lietus — vairs nelīs
Ja pēc lietus varavīksne parādās augstāk par sauli — būs sauss laiks
Ja pēc lietus varavīksne ātri pazūd — strauji uzlabosies laiks
Ja redz baltu varavīksni — pastāvēs jauks laiks
Jo vairāk varavīksnē zaļās krāsas — jo vairāk līs
Ja varavīksne ir zema un tajā daudz zilās krāsas — būs slikts laiks
Ja zema un slīpa varavīksne — būs lietus
Ja augsta un apaļa varavīksne — būs skaidrs laiks
Ja ir pilna loka varavīksne — vēl būs lietus; ja tikai varavīksnes gali — būs sauss laiks
Ja varavīksne veidojas no rītiem uz vakariem — būs sauss;
ja no vakariem uz rītiem — būs lietus
Ja varavīksne loku met no ziemeļiem uz dienvidiem — būs lietus
Laikazīmēs izmantoti novērojumi par salnām, atkušņiem un puteņiem.
Ja uznāk rudens salna — nākamajās divās dienās būs lietus
Ja naktī salna krīt kā sāls *— būs skaidrs laiks
Ja pavasaros ir nakts salnas — gaidāms lietus
Ja pēc atkušņa zaros piesalst pilītes — būs vēl atkusnis; ja zari paliek tīri — vairs nekusīs
Ja ceļas vējš un putenis — bus atkusnis
Ja sākas putenis un nāk vēl sniegs — būs atkusnis;
ja sākas putenis, bet nesnieg — aukstums nemainīsies
Atmosfēras procesu un dažādu tās faktoru (gaisa mitruma un spiediena, temperatūras u. c.) maiņas noteikti ietekmē cilvēka sadzīves apstākļus. Gaisa mitrumam pieaugot un spiedienam samazinoties, pasliktinās krāsns velkme — dūmi nāk istabā. Mitrākā gaisā ari malkā vairāk ūdens — tā krāsnī sprēgā. Saulainam laikam tuvojoties, palielinās gaisa spiediens un līdz ar to arī skābekļa daudzums, kas nepieciešams degšanai. Tāpēc sodrēju degšana, ogļu spoža kvēlošana u. tml. signalizē par saulainu laiku. Par gaisa mitruma palielināšanos liecina žāvēta speķa «raudašana», mūru rasošana, atmiekšķējušās zirglietas, āra atejas smirdēšana, ratu čīkstēšana utt. Visai plašs šādu novērojumu klāsts izmantots laikazīmēs.
Ja, uguni kurinot, dūmi lien pa krāsns muti laukā — būs lietus
Ja dūmi nāk istabā — būs pērkons
Ja dūmi negrib no mājas iet laukā — būs lietus
Ja dūmi no skursteņa liecas pret zemi — būs vējš
Ja dūmi no skursteņa nāk biezi — būs lietus
Ja dūmi no skursteņa stāvus kāpj gaisā — būs sauss, auksts laiks; ja iet uz leju — būs nokrišņi
Ja pat nelaikā dūmi iet stāvus gaisā — laiks uzlabosies
Ja krāsnī spēcīga vilkme — būs sals
Ja skurstenis gaudo vai svilpj — būs slikts laiks
Ja skurstenī gaudo vējš — būs atkusnis
Ja uguns rūc — būs lietus un vējš
Ja uguns deg ar bālu liesmu — būs lietus
Ja uguns deg ar zilu liesmu — būs auksts laiks
Ja, malku cērtot, lec šķēpeles — būs salts laiks
Ja malka krāsnī sprēgā — mainīsies laiks
Ja malka nedeg — būs slikts laiks
Ja trumulis čīkst — būs auksts laiks
Ja trumulis sīc — būs atkusnis
Ja sodrēji pie katla deg — būs sals
Ja skurstenī vai pie grāpja dibena aizdegas kvēpi — būs aukstums
Ja pannas dibens dzirksteļo — būs auksts laiks
Ja kvēpi pļe poda kvēlo — gaidāms vējš
Ja krāsns ogles uzreiz neapplēn un ilgi spoži kvēlo — būs jauks laiks
Ja ogles ilgi kvēlo — būs vējš
Ja ogles krāsnī maisot skan — pieturēsies sals
Ja ogle izkrītot skan — būs auksts laiks
Ja skala ogle neizplēn, bet apdziest un turas klāt — ilgi pieturēsies aukstums
Ja skals atstāj garu ogli — būs mitrs laiks vai atkusnis
Ja skala ogle liecas uz leju — būs mīksts laiks; ja uz augšu — būs auksts laiks
Ja skala ogle liecas un nelūst — būs mīksts laiks; ja lūst pa gabaliņam — būs auksts laiks
Ja skals degot dūmo — būs liels vējš Ja sveču liesmas mierīgā laikā ļoti kustas — būs lietus un vējš
Ja sveces neparasti sprakšķ, ļoti kūst un ļoti tek — līs lietus
Ja svece deg vienādi, bez sprakšķa — būs jauks laiks
Ja sūrs pīpis — būs lietus Ja pīpe čurkst — būs lietus; ja švirkst — būs labs, saulains laiks
Ja pīpējot dūmi iet uz krāsni — būs auksts
Ja uz pārtikas produktiem nosēžas miklums un, piemēram, žāvēta gaļa vai citas lietas bēniņos vai pagrabā «raud», pil — otrā dienā būs lietus vai atkusnis
Ja milti, sāls vai cukurs kļūst mitri — būs lietus
Ja sviests kļūst mīksts, būs lietus
Ja tabaka kļūst valga — būs lietus
Ja sausā laikā ziepes kļūst slapjas — būs lietus
Ja mūri nosarmo — būs mīksts laiks Ja mūri noraso — būs lietus
Ja mūris apsvīst — būs atkusnis
Ja akmeņi un klons svīst — būs lietus
Ja logu rāmji un palodzes svīst — kļūs siltāks un slapjāks
Ja priekšnama durvis apsarmo — gaidāma laika maiņa
Ja durvis čīkst — būs sals Ja rati čīkst — būs lietus
Ja sniegs čīkst zem ragavu sliecēm — būs aukstums
Ja sniegs zem kājām gurkst — tas drīz nokūst
Ja koka zāģējums apsarmo — būs mīksts laiks
Ja ādas zirglietas kļūst mīkstas un lokanas — būs slapjš laiks
Ja, izkapti strīķējot, roka kļūst melna — būs lietus
Ja dakšojot bieži jāsaspļauj rokās — drīz līs
Ja vasarā žogs sausi kā sudrabs vizuļo — gaidāms pērkons.
Laika apstākļu paredzēšanai mūsu senči izmantojuši novērojumus ne tikai par debess un atmosfēras parādībām. Bieži laikazīmes pamatojas uz pazīmēm, kas raksturo ūdeņus un zemi.
Ja ūdeņi upē, dīķī vai ezerā kļūst duļķaini un met burbuļus — būs pērkona negaiss
Ja ūdens upē kļuvis siltāks — līs
Ja ūdens upē kļūst tumšs — būs vējš
Ja upēs ūdens strauji krīt — būs lietus
Ja upe un strauts tek burbuļodams -r- būs lietus
Ja ziemas sākumā strautos zem ūdens apsalst akmeņi — būs nepastāvīga ziema
Ja no jumta notecējušais lietus ūdens puto — lietus drīz pāries
Ja palu ūdeņi noskrien skaidrās naktīs —» būs labs ražas laiks
Ja sniegs ātri kūst un sniega ūdeņi strautos čakli tek — būs slapja vasara
Ja ūdenskritums skaņi krāc — nākamajā dienā būs karstums
Ja slūžas smagi šņāc — būs lietus
Ja ūdeņi krācēs puto — drīzumā būs lietus
Ja stāvošs ūdens sāk smirdēt — būs lietus
Ja stāvoši ūdeņi pārklājas ar gļotām — būs lietus
Ja mārki sazied, pārvelkas ar zaļumu — drīzumā būs lietus
Ja virs mārkiem ceļas migla — būs pērkona lietus
Ja peļķēs dubļi ātri nožūst — būs lietus
Ja ezers vakarā strīpains, ar tumšākām un gaišākām joslām — gaidāms lietus
Ja ezerā tumši, riņķveidīgi vilnīši — gaidāmas saulainas dienas
Ja ezera krastā izzūd brīzes — gaidāms nelaiks
Ja pie ezera, dīķa skan dunoņa — būs pērkons
Ja ezeros, diķos un citās ūdenskrātuvēs līmenis krīt —gaidāms lietus
Ja jūras viļņi nāk malā un sprakšķ — gaidāms pērkons ar lietu
Ja mierīgā laikā jūra šņāc — būs tomēr vējš
Ja ledus plaisa — būs atkusnis
Ja sala laikā ūdens iznāk uz ledus — būs liels siltums
Ja upe sāk ledu lauzt jaunā mēnesī — tas ilgi turas krastos
Ja purvājos parādās maldugunis — būs pērkona negaiss
Ja salijusi zeme ātri kļūst sausa — būs salna
Ja aparta zeme ātri žūst — būs lietus
Ja kalni kūp — būs lietus
Ja kalnu gali ir skaidri — būs skaidrs laiks
Ja pēc lietus kūp avoti — līs vēl gan šajā, gan nākamajā dienā
Ja no avotainām vietām ceļas migla — ilgu laiku būs lietus
Ja avoti izsīkst — būs lietus
Ja akas ūdens duļķojas vai met burbuļus — būs lietus
Ja akā ūdens kļūst silts — būs lietus
Ja akā strauji nāk ūdens — būs auksts laiks
Ne vienmēr katras laikazīmes pazīme skaidri un viennozīmīgi izpaužas dabā. Dažkārt tās pat liecina cita citai pretī. Tāpēc laikazīmes jālieto kompleksi — vairākas reizē un tā, lai. tās atspoguļo dažādas laika parādības. Piemēram, barometrs rāda gaisa spiediena palielināšanos. Vējš vairākas dienas nemaina virzienu. Mākoņi uz vakarpusi izzūd, blāzmas zeltainas. Gaisa temperatūra perioda sākumā pazeminās, līdz iestājas izteiktas diennakts svārstības ar vēsām naktīm un siltām dienām. Vairākas laikazīmes norāda uz gaisa mitruma samazināšanos. Visas šīs pazīmes liecina par anticiklona iestāšanos ar samērā ilgstošu sausu un saulainu laiku. Ja tāds anticiklons pavasarī un sevišķi rudenī saistīts ar auksta gaisa masām, sagaidāmas salnas.
Laika apstākļu drošākai paredzēšanai ieteicams likt lietā arī tādas laikazīmes, kuras pamatojas uz novērojumiem par dzīvnieku un augu uzvedību. Rezultāti ir vēl drošāki, ja liek kopā vairākus pieredzējušus prātus, kā to
dara zvejnieks Ruodijs, gans Kuonijs un mednieks Vernijs Fridriha Sillera drāmā «Vilhelms Tells»,
Ruodijs
Jau Mituakmens uzvāž cepuri
Un auksti pūš no Veterloha aizas;
Būs auka klāt, man šķiet, pirms manīsim.
Kuonijs
Nāk lietus, laiviniek, — manas aitas ēd
Ar skubu zāli, Krancis zemi kaš.
Vernijs
Jā, zivis mirgas met, un ūdens putni
Nirst viļņos, Drīz negaiss sagaidāms.[1]