SKRIENOŠIE «BAROMETRI»
Melnās jūras piekrastē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet ari acīgākie atpūtnieki ievērojuši: ja pat saulainā laikā neredz medūzu — būs vētra. Medūzas no piekrastes ūdeņiem pazūd, iekams sācis reaģēt barometrs. Novērojumi par medūzām tā ari paliktu vienīgi tautas ticējums, ja nebūtu akadēmiķa V. Suleikina atklājuma. Uz kuģa «Taimir» 1932. gadā viņš vadīja okeanogrāfisko ekspedīciju Ziemeļu Ledus okeānā. Kādu dienu meteorologs V. Berezins vērsa akadēmiķa uzmanību uz kādu neparastu parādību. Ja ar ūdeņradi pildītu balonzondi tuvina ausij, tajā jūtamas durošas sāpes. Visstiprākās tās kļūst, kad balon- zonde atrodas apmēram vienu centimetru no auss, un izzūd desmit centimetru attālumā. Sī parādība ļoti ieinteresēja akadēmiķi. Pēc atgriešanās Maskavā viņš mēģināja to atkārtot laboratorijā, taču rezultātu nebija. Tikai Krimas piekrastē, viļņu pētīšanas stacijā, viņam izdevās iegūt tādu pašu efektu kā okeānā. Pēc vairākiem rūpīgi pārdomātiem eksperimentiem V. Suleikins konstatēja, ka šo parādību, kuru viņš nosauca par «jūras balsi», izraisa infraskaņas. Ar speciāli šim nolūkam konstruētu aparātu viņš izmērīja «jūras balss» frekvenci, un izrādījās, ka tā bija no 8 līdz 13 hercu diapazonā (hercs — svārstību skaits sekundē). Sāda skaņas frekvence ir zem cilvēka dzirdamības sliekšņa. Kā zināms, mēs dzirdam skaņas viļņus ar frekvenci no 15—20 herciem līdz apmēram 20 kiloherciem. Pieaugot vēja ātrumam un viļņu lielumam, «jūras balss» kļūst intensīvāka un izplatās tālāk. Virzīdamies ar ātrumu apmēram 330 metru sekundē (ap 1200 kilometru stundā), infraskaņas viļņi tālu apsteidz pašu vētru, kura tos radījusi.
Brīdinošo «jūras balsi» dzird ne tikai medūzas. Infraskaņas uztver arī daudzi citi jūras dzīvnieki un tātad «paredz» vētras tuvošanos ievērojami ātrāk, nekā to sāk rādīt barometrs. Jau diennakti pirms vētras vaļi pazūd no jūras virsmas dzelmē, tikai uz ļoti īsu laiciņu uzpeldēdami pēc kārtējās gaisa devas. Kaijas steidzas krastā. Pingvīni jau laikus ieņem ērtāku vietu gulēšanai un izstiepj knābi tajā virzienā, no kurienes sagaidāma vētra vai putenis. Zinātnieki bioniķi sāka rūpīgi pētīt dzīvnieku vētras paredzēšanas «mehānismu», lai izmantotu dzīvās dabas «izgudrojumu» jūrniekiem tik ļoti vajadzīgā aparāta konstruēšanai. Tādu speciālu orgānu — «infraausi» atrada medūzai. Medūza uztver infraskaņas ar dzirdes kolbiņām (statocis- tām), Maskavas valsts universitātes biofizikas katedras darbinieki B. Ivanovs, L. Vorobjovs un G. Novinskis pēc medūzas infraauas principa izveidoja-elektronisku aparātu, kas automātiski signalizē par vētras tuvošanos 12— 15 stundas pirms tās sākšanās. Aparāts rāda virzienu, no kurienes tuvojas vētra, kā arī tās stiprumu.
Medūzas infraauss veiksmīga modelēšana iezīmēja jaunas zinātnes nozares, jauna, perspektīva bionikas virziena tapšanu. Tā ir bioniskā meteoroloģija, kas nodarbojas ne tikai ar principiāli jauna tipa aparatūras konstruēšanu pēc dzīvās dabas «patentiem». Tehniskajās sistēmās izmanto arī tieši dzīvās būtnes, pieslēdzot to organismiem jutīgus informācijas uztvērējus vai ari «iedzīvinot» to nervos
smalkus elektrodus. So principu jau izmanto šahtās kaitīgo gāzu konstatēšanai. Par smaržu detektoru izmanto mušu. Sajutusi indīgo gāzi, tā sāk ģenerēt noteikta rakstura impulsus, kurus uztver attiecīgā aparāta analizators un ieslēdz trauksmes signālu. Zinātnieki uzskata, ka bio- niskā pieeja ir visai" daudzsološa ne tikai laika apstākļu paredzēšanā, bet arī jaunu dabas likumsakarību atklāšanā.
Dzīvnieki un augi daudzu miljonu gadu gaitā labi pielāgojušies dabas sezonālajai un diennakts ritmikai, lietderīgās reakcijas uz šo ritmiku «ieprogrammētas» viņu iedzimtībā. Gaidāmajām pārmaiņām apkārtējā vidē jāsagatavojas jau laikus. Agrīnā rudenī saule vēl dāsni silda zemi, bet kokiem jau dzeltē lapas, dzīvnieku kažoks kļūst biezāks un sāk mainīt krāsu — tie gatavojas ziemai. Dabiskā izlase darbojas nepielūdzami: kas nav paspējis savlaicīgi sagatavoties ziemai, tas to nepārdzīvos un nākamajā pavasarī nepiedalīsies pēcnācēju radīšanā. Visi šie evolucionārie sasniegumi ir iedzimti. Ja, piemēram, balto zaķi vasaras nogalē pārvieto siltā telpā, viņa kažociņš, tuvojoties ziemai, tik un tā kļūst balts. Istabas mušas parasti izkūņojas rīta stundās, tas notiek pat eksperimentos, kad tiek saglabāta nemainīga temperatūra un gaisa mitrums. Sādu dzīvo organismu spēju «skaitīt» laiku sauc par bioloģisko pulksteni. Šis mehānisms organismam rada iespēju salīdzināt ārējās pārmaiņas ar savu iekšējo ritmu un jutīgi uztvert sev vitāli svarīgas novirzes apkārtējās vides procesu gaitā. Un, tā kā dabā viss saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā, katrai parādībai ir savi vēstneši. Dzīvs organisms jūt šos vēstnešus un, attiecīgi reaģējot, paspēj sagatavoties svarīgām novirzēm ārējo procesu parastajā ritmikā, laika apstākļu maiņām. Apbrīnojama jutība pret dažādām pārmaiņām atmosfērā (pret gaisa spiedienu, apgaismojumu, mitrumu, elektriskajiem lādiņiem u. c.) izstrādājusies putniem un kukaiņiem, kuri uz šādām pārmaiņām reaģē, mainot izturēšanos. Tuvojoties lietum, mušas un lapsenes cenšas iekļūt telpās, pat automašīnas kabīnē. Ļoti jutīgas pret gaisa spiediena maiņu ir daudzas zivis, sliekas, dēles, it īpaši vardes. Čūska jūt gaisa temperatūras maiņu pat par grāda simtdaļām.
Vismazākās gaidāmā laika pārmaiņas ļoti labi izjūt zirnekļi. Vēstures grāmatās varam lasīt, kā zirnekļu «paredzējums» palīdzējis franču armijai gūt uzvaru 1794. gadā. Kad ģenerāļa Šarla Pišegrjū komandētā armija pārgājusi Holandes ļrpbežu, tur nebijis karaspēka, kas varētu stāties tai pretī. Tāpēc holandieši atvēruši kanālu slūžas un applūdinājuši ceļus un laukus. Līdz ar to tālākais ceļš ienaidniekam šķita slēgts. Franču armija jau gatavojās atstāt Holandi, bet pēkšņi saņēma pavēli atlikt atkāpšanos. Izrādījās, ka kara padomnieku lomā šoreiz uzstājušies… zirnekļi: ar divkāršu čaklumu tie bija sākuši aust tīklus. Zirnekļi parasti tā rīkojas pirms sausa un (rudenī) auksta laika. Pēc neilga siltuma perioda patiešām iestājās sals. Uzplūdinātais ūdens sasala, un franču armija devās tālāk.
Arī mājdzīvnieki, lai gan ilgi atradušies cilvēka aprūpē, saglabājuši spēju paredzēt laika maiņas. Amerikāņu žurnāls «Time» rakstīja par amizantām sacensībām starp Teksasas štata fermera Džona Makdamsa govi Braimeri un vietējo meteodienestu. Katru pareizu prognozi vērtēja ar vienu punktu. Uzvarēja govs.
Dzīvos «barometrus» laika prognozēšanai sāk izmantot valstīs ar vismodernāko meteodienestu. Vācijas Federatīvajā Republikā tūrisma firmas iepirkušas Āfrikā varžu sugas, kurām ir sevišķas laika paredzēšanas spējas. Izdevumi drīz vien atmaksājušies.
Protams, dzīvnieku uzvedība jāvēro uzmanīgi, un to jāprot atšifrēt. Atceraties, kā Vladimirs Arseņjevs apraksta sava uzticamā pavadoņa Dersu Uzalas spējas paredzēt laika apstākļus pēc putnu uzvedības. «No rīta atmodos vēlāk par citiem. Tūlīt pamanīju, ka nav saules. Debess bija mākoņos. Ievērojis, ka strēlnieki liek mantas tā, lai nesamērcētu lietus, Uzala sacīja:
— Steigties nava vajag. Mums pa dienu labi ej. Vakarā būs lietus.
Es jautāju, kāpēc viņš domā, ka dienu nebūs lietus.
— Tavam pats skaties, — golds atbildēja. — Redzi, mazi putni šurp turp ej, spēlējies, ēd. Drīz lietus — tad viņam klusu sēdi, tikpat kā guli.
Tiešām, es atcerējos, ka pirms lietus vienmēr viss ir kluss un drūms, turpretim tagad mežā bija liela dzīvība: visur sasaucās dzeņi un sīļi un jautri svilpoja ņiprie dzilnīši.»
Novērojumus par dzīvnieku uzvedību visas tautas ļoti plaši izmantojušas laika apstākļu paredzēšanai. Tādu laikazīmju ir ļoti daudz. Tāpēc iedalīsim tās grupās atkarībā no tā, kādi dzīvnieki rāda gaidāmās pārmaiņas.
Ja baloži skaļi un daudz dūdo — laiks būs labs
Ja baloži meklē slēpņus — laiks maitāsies
Ja bezdelīgas atnākušas — pavasaris sākas
Ja bezdelīgas šaudās gan augšā, gan lejā — būs negaiss
Ja bezdelīgas gar sienām laidelējas un ar kājām zemi skar — būs lietus
Ja bezdelīgas lido virs zemes — jau tajā pašā dienā gaidāms lietus
Ja bezdelīgas laidelējas gar ūdeņiem — būs ilgs lietus
Ja bezdelīgas peras pa smiltīm — gaidāms lietus
Ja bezdelīgas no rīta vēlu izlido — būs slikts laiks
Ja bezdelīgas lien ligzdā — būs pērkons
Ja bezdelīgas lido augstu — lietus tuvākajā laikā nebūs; ja zemu — lietus būs
Ja bezdelīgas lido virs māju čukuriem — būs jauks laiks
Ja celmi top pliki — laidīsies cīruļi
Ja cīruļi no rīta sēž piepūtušies un nedzied — jau tajā dienā būs lietus
Ja cīrulis jau ar ausmu nedzied — būs lietus vai slikts laiks
Ja cīrulis kā baidīdamies tikai iečerkstas — būs lietus; ja skaņi dzied — būs silts laiks
Ja cīrulis augstu lido —- tuvākajās dienās būs jauks laiks
Ja cīrulis vakarā dzied — otrā dienā būs slikts laiks
Ja čakstes pirms saules lēkta čakstina — būs lietus
Ja dumpis ezerā kliedz — būs jauks laiks
Ja dzeguze kūko sausā kokā — būs sals
Ja dzeguze vakarā ilgi kūko — būs labs laiks
Ja dzenis neparasti ķērc — būs lietus
Ja dzenis vasaru ielaižas mājās — būs sausi laiki
Ja dzenis ziemu nāk mājās — būs aukstums
Ja dzērves lidojot skaļi kliedz — saglabāsies labs laiks
Ja dzērves lido ļoti augstu — būs labs laiks
Ja dzērves iet zemu — jau trešajā dienā būs salna
Ja dzērves kliedz purvā — būs salnas; ja laukā — būs jauks laiks
Ja dzērves nirst ūdenī — būs vējš
Ja dzērves laižas uz ziemeļiem — būs siltums; ja uz dienvidiem — būs aukstums
Ja vakarā grieze griež laukā — būs labs laiks; ja kokā — būs lietus
Ja grieze griež labībā — šī labība kritīs veldrē
Ja gulbji mazgājas — gaidāms lietus
Ja gulbis izbāzis kāju caur asti — būs lietus
Ja gulbji izklīst pa dīķiem — būs silts
Ja irbes skrien sētā — būs lietus
Ja irbes nāk pie mājām — būs putenis
Ja kaijas atlido — drīz ledus ies
Ja kaijas laižas uz sauszemi vai ezeriem — jūrā būs vētra
Ja kaijas nelaižas jūrā, bet uzturas klintīs vai smilšu sērēs — būs negaiss
Ja jaukā vasaras laikā tīrumos parādās kaijas — būs vētra, lietus
Ja kaijas jeb knāvi staigā pa pļavām — būs plūdi
Ja kaijas daudz peldas — būs slikts laiks
Ja kaijas nerēķinās ar lietu — līs ilgi
Ja kaijas pa gaisu skrien bariem — gaidāmi plūdi
Ja vakarā klijāni lido augstu un kliedz — sagaidāms lietus
Ja kovārņi vakarā lasās baros un kliedz — būs jauks laiks
Ja kovārņi no rīta brēc — būs lietus
Ja kovārņi zemu laižas — būs jauks laiks
Ja kovārņi staigā pa zemes virsu — gaidāms pielaidīgs laiks
Ja kovārņi sēžas koku galotnēs — būs silts laiks; ja puskoka zaros — būs sals
Ja kraukļi pēc ēšanas daudz spārnus vēcina — būs lietus
Ja kraukļi ķērc — būs lietus
Ja kraukļi gaisā plēšas — būs lietus
Ja kraukļi peldas — būs silts laiks
Ja krauklis ķērkdams laižas no ziemeļiem uz dienvidiem — būs skaidrs laiks, sals; ja no dienvidiem uz ziemeļiem — būs lietus, silts laiks
Ja klusā laikā kraukļi vai vārnas galvu griež uz kādu noteiktu pusi — no tās puses nāks vējš
Ja kraukļi laižas no meža klajumā vai pie mājas — būs atkusnis
Ja krauķis vai strazds tevi sveicina — klāt jau pavasaris
Ja ķīvītes zemu laižas — būs lietus
Ja ķīvītes klaigā — būs lietus
Ja vakarā ķīvītes kliedz — būs skaidrs laiks
Ja sarodas daudz ķīvīšu — būs lieli plūdi
Kad lakstīgala sāk dziedāt — palu ūdeņi sāks kristies
Ja lakstīgala pat gaišā vakarā jau agri sāk dziedāt — bus lietus
Ja lakstīgala vakaros ilgi dzied — būs labs laiks
Ja lakstīgala visu nakti bez apstājas dzied — būs saules pilna diena
Ja lijas kliedz — būs lietus
Ja mednis dzied tuvu pie koka — būs slapjš laiks; ja uz zara gala — būs jauks laiks
Ja paipala bļauj — būs lietus
Ja putni (dzērves, lijas, dzilnas, kraukļi, kovārņi, žagatas, vārnas) no rīta klaigā — jau todien būs lietus
Ja putni zemē sēstas — būs skaists laiks; ja uz jumta — būs nelaiks
Ja putni tup koku galos — būs auksts laiks
Ja putni sēž pazarēs — būs silts laiks
Ja putni satupuši rindā — būs lietus
Ja putni peras smiltīs — būs lietus
Ja putni brēkdami mazgājas — būs lietus
Ja meža putni ar ūdeni laistās un nirst — būs lietus
Ja putni daudz un zemu lido un riņķo — būs lietains un vējains laiks
Ja putni turas cilvēku tuvumā un zemu lido — būs lietus
Ja putni laižas zemu — būs aukstums
Ja putni it kā vingrina spārnus — būs vētra
Ja beidz čivināt mazputniņi — vasara beidzas
Ja gājputni lido augstu un steidzīgi — strauji tuvojas sals; ja zemu — sals vēl tik drīz nebūs
Ja pūce skaļi kliedz—mainīsies temperatūra
Ja naktī pūce klaigā — būs silta diena
Ja pūce agri rītā vaid — būs lietus
Ja pūce lietus laikā stipri ķērc — būs labs laiks
Ja pūce vai ūpis labā laikā klaigā — būs lietus;ja lietus laikā — būs labs laiks
Ja rubenis rubina — pēc trim dienām būs sals
Ja rubeņi rūc — drīz būs sniegs
Ja rubeņi rudeņos iet meža malā — drīz būs salnas
Ja rubeņi rubina meža malā — būs silts laiks; ja meža vidū — būs auksts
Ja rubeņi sala laikā iet meža malā vai uz lauku — būs mīksts laiks
Ja rubeņi nāk pie mājas — sals drīz pielaidīsies
Ja rubeņi bariem no meža laižas uz pļavu — nākamajā dienā kusīs
Ja ziemu rubeņi metas bērzos — būs atkusnis
Ja rubeņi dienā sēd kokos — būs atkusnis
Ja rubeņi rubina vēlu vakarā — nākamdien būs salna
Ja sarkankrūtītis jeb svilpis čirina — būs sniegs, putenis, slapjdraņķis
Ja sīlis nāk pie mājas — pēc trim dienām laiks pielaidīsies
Ja sniedzes rudenī nāk mājā — trešajā dienā būs sniegs
Ja sniedzes ziemā pie mājām nāk — drīz būs putenis
Ja pat jaukā laikā stārķa spalvas ir pelēcīgas — būs lietus;
ja, pat lietum vēl līstot, stārķa spalvas ir spodras, spilgti baltas — drīz sāksies jauks laiks
Ja stārķis pļavā staigā — būs labs laiks; ja pa kalnu — būs slikts laiks; ja pa lauku — līs lietus
Ja stārķis paskrienas, nedaudz paceļas spārnos un atkal piezemējas — būs laika pārmaiņa, lietus
Ja stārķis purina spārnus un slēpj knābi zem spārniem — būs vētra un negaiss
Ja stārķis knābi klabina — lietus līs Ja stārķis nes mēslus no ceļa — būs slikts laiks
Ja stārķis uzmetas uz jumta — būs ilgs, stiprs lietus
Ja stērstes laižas baros un čivina — mainīsies laiks
Ja stērstes nāk mājās — būs putenis
Ja strazdi skrien lieliem pulkiem — būs liels lietus
Ja strazdi skaļi uzvedas — tuvojas vētra
Ja pelēkais strazds sēž kokā un dzied — būs sals
Ja svīres laidelējas augstu gaisā — būs labs laiks
Ja svīres lido gan augšup, gan lejup — būs vējš
Ja šņibis svilpj — būs lietus
Ja tilbītes pamet purvu un staigā pa lauku — saglabāsies labs laiks
Ja vanags ielido pagalmā pēc vistām — būs slikts laiks
Ja lielais pelēkais vanags kliedz — būs lietus
Ja vālodze dzied mīlīgā balsī — būs labs laiks
Ja vālodzei tīra, skaļa balss — būs labs laiks; ja tā ķērc — līs lietus
Ja vālodze zemu laižas — tā lietu vilina
Ja vālodze pēc saules trokšņo — būs lietus
Ja vārnas ziemā uzmetas augstu kokā — būs auksts laiks; ja uzmetas pazarēs vai tup zemē — būs silts
Ja vārnas vasarā tup koka galotnē — līs lietus
Ja agrā pavasarī vārnas peldas — būs silts
Ja vārnas pa smiltīm mazgājas un ķērc — būs lietus
Ja vārnas peras pa sniegu — kļūs siltāks
Ja vārnas snauž — būs slikts laiks
Ja vārnas slēpj knābi zem spārna — gaidāms sals
Ja vārnas bariem staigā pa zemi — nākamajā dienā līs
Ja vārnas ziemā staigā pa ceļu — būs atkusnis
Ja vārnas nāk mājās — būs atkusnis
Ja vārnas pulcējas baros — būs atkusnis
Ja vārnas sēž siena kaudzes galā — laiks mainīsies
Ja vārnas lietus laikā tup stabu galos — ilgi līs lietus
Ja vārnas ziemā sēž mietu galos — būs sniegs
Ja vārnas jau pirms saules ķērc — būs lietus
Ja vārna vasarā ķērc — būs lietus; ja ziemā — būs putenis un atkusnis
Ja vārnas ķērc uz dienvidu pusi — nāks siltums; ja uz ziemeļu pusi — nāks aukstums
Ja vārnas augstu lidinās — būs sals; ja zemu — būs silts laiks
Uz kādu pusi vakarā vārna lido — no tās puses rīt gaidāms vējš
Ja vārnas skrien pret vēju — kļūs siltāks
Ja vārnas vakarā skrien pret sauli — būs lietus
Ja vārnas vakarā laižas no austrumiem uz rietumiem — otrā rītā līs;
ja no rietumiem uz austrumiem — būs jauks laiks
Ja zīlīte no rīta pīkst, čiepst — naktī vai jau dienā būs sals
Ja zīlīte nāk pie loga — būs stiprs sals
Ja tālumā dzird zosis kliedzam — būs lietus
Ja zosis lido uz austrumiem — būs vējš
Ja zvirbuļi pulcējas baros un trokšņo — būs putenis, bet pēc tā, kā parasti, sekos atkusnis
Ja zvirbuļi bariem pārlido no vienas vietas uz otru — būs stiprs vējš
Ja zvirbuļi lien paspārnēs — būs putenis
Ja zvirbuļi ligzdas taisa — būs labs laiks
Ja zvirbuļi plunčājas ūdeni — būs silts un lietus; ja peras smiltīs vai tup sabozušies — būs lietus vai aukstums
Ja zvirbuļi pulcējas baros un čivina — mainīsies laiks
Ja zvirbuļi kāzojas, čalodami skraida pa kokiem — būs negaiss vai lietus
Ja ilgstošā lietū zvirbuļi sāk čiepstēt — laiks uzlabosies
Ja zvirbuļi pa žagariem skraida un čivina — būs lietus
Ja aukstā laikā zvirbuļi čivina — būs atkusnis
Ja zvirbuļi nāk pie mājām — būs aukstums
Ja žagatas no rītiem tarkšķ — līs lietus
Ja žagatas pļāpīgi tarkšķ — būs labs laiks
Ja žagata sēž sabozusies un klusa — snigs
Ja žagatas nāk mājās — būs slikts laiks
Ja žubīte neparasti, savādāk dzied — lietus būs
Ja žubīte jau agri no rīta pa jumtu lēkā — būs lietus
Ja ziemā no migām izlien āpši vaLjenoti — kļūs siltāks
Ja brieži spēcīgi badās — būs lietus un vējš
Ja vakarā redz ezi staigājam — otrā dienā līs
Ja ezis aizvēris savas mītnes ziemeļu eju — negaiss nāks no ziemeļiem; ja dienvidu eju — nāks no dienvidiem
Ja kurmji ceļ rakumus — būs lietus
Ja kurmji lien ārā no zemes — būs lietus
Ja kurmji ceļ rakumus zem pirmā sniega — tas nepastāvēs »
Ja ziemā kurmis izceļ zemes — būs atkusnis
Ja peles nervozi skraida, pīkst, lēkā — būs lietus
Ja peles velk migu — būs lietus
Ja pēc saules rieta lidinās daudz sikspārņu — būs skaidrs laiks
Ja sikspārņi zemu lido — būs lietus
Ja vāveres pa zemi staigā — būs labs laiks
Ja vilki gaudo — būs ļoti auksts laiks
Ja vilks noklīst no bara un velkas uz mājām — būs lietus vai citādi slikts laiks
Ja zaķi kliedz — drīz būs silts laiks
Ja vasarā zaķi nāk uz lauka — būs lietus; ja tie dzīvo mežos — būs karsts un skaists laiks
Ja zaķis pēdas atstāj pirmajā sniegā — tas pastāvēs
Ja zaķi nāk uz lauka — būs atkusnis; ja guļ dziļi mežā — būs aukstums
Ja zaķi nāk uz dārzu — vēl ilgi būs barga ziema
Ja zaķis guļ virs sniega — būs putenis; ja ierušinājušies sniegā — būs atkusnis
Ja zaķi gul klajumā — būs atkusnis
Ja zaķa guļasvieta slapja, sniegs izkusis — būs atkusnis
Ja meža zvēri — cūkas, aļņi, stirnas, zaķi — nāk dārzā — būs auksts laiks
Ja uz celiņiem vakarā vai pat dienā izrāpojuši krupji — būs lietus; ja tie slēpjas — būs labs laiks
Ja krupji nāk uz māju un kurc,— būs lietus Ja vasarā vardes stipri kurkst — tās drīz sasauks lietu
Ja vardes vakarā kvākšķ patīkamā balsī — būs labs, skaidrs laiks; ja bļaustīgi — būs lietus
Ja varde lēkā krastā un skaļi kurkst — būs lietus
Ja vardes iet uz dīķi — būs labs laiks; ja nāk ārā — būs lietus
Ja vardes nāk sausumā — būs lietus
Ja vardes vai vardulēni lēkā pa ceļu — būs lietus
Ja saulainā laikā vardes atstāj āboliņa lauku — būs jauks laiks
Ja vardes siena laikā rāpjas sienā — būs lietus
Ja vardes kļūst tumšas — būs lietus;
ja kļūst gaišas — nebūs lietus
Ja vardēm vēderi kļūst gaiši — ilgstoši līs;
ja kļūst tumši — ilgi pastāvēs sauss laiks
Ja, lietum līstot, redz tumšu vardi — līs vēl stiprāk
Ja čūskas žirgti lodā — būs lietus
Ja pēc lietus redz čūsku — būs sauss laiks
Ja čūskas uz ciņiem sildās — būs pērkona lietus
Ja zalkši lien uz ceļa sildīties — būs lietus
Ja bites, saulei rietot, vēl laižas ziedos — rit būs lietus
Ja bites vakarā ātri beidz darbu — rit būs jauks laiks
Ja bites jau agri no rīta atstāj stropu — būs labs laiks
Ja rītā laukos, pļavās, mežmalās un mežos daudz bišu — saglabāsies labs laiks.
Ja bites pat labā laikā paliek stropos vai nelaižas tālu — būs lietus
Ja bites steidzas stropā iekšā un ārā — būs lietus
Ja pat labā laikā bites steidzīgi atgriežas dravā — būs lietus
Ja bites, mākoņiem sabiezējot, nebēg stropos — lietus aizies garām
Ja bites aplido akācijas vai jāņogas — būs lietus
Ja bites sēž čupiņās uz stropa sienām — būs karsts laiks
Ja bites lido augstu — būs labs laiks
Ja bites ir niknas un dzeļ — būs sauss laiks
Ja vasarā circenis dzied — būs karsts laiks
Ja ziemā circeņi dzied — būs auksts laiks
Ja circeņi vakarā stipri dzied — būs liels vējš
Ja circeņi klusē — būs lietus, mīksts laiks
Ja circenis lec uz krāsns pusi — būs draņķīgs laiks
Ja circenis lec uz durvju pusi — būs labs laiks
Ja ganībās parādās daudz dunduru — būs lietus
Ja knišļi vakarā acīs, degunā, mutē lien — būs lietus
Ja vakaros knišļi spindz un dzeļ — būs lietus
Ja ap dzelteno akāciju lidinās daudz kukaiņu — būs lietus
Ja krēslā uz ugunskuru lido daudz kukaiņu — būs lietus
Ja dievgosniņa jeb mārīte no rokas ātri aizlaižas — būs skaidrs laiks
Ja mušas lido jau agri no rīta — dienā būs jauks laiks;
ja guļ, pieplakušas pie sienām, — būs lietus
Ja mušas agri mostas un stipri sīc — būs labs laiks
Ja mušas ir uzmācīgas un sīvi kož — būs lietus
Ja mušas lien acīs, ausīs — būs lietus Ja mušas atdzīvojas un sīc — būs atkusnis
Ja ziemā sāk mušas lidināties — būs atkusnis
Ja mušas lien pie krāsns — būs auksts
Ja ziemā mušas pa māju laižas — būs silts laiks Ja o d i dejo spietiem — būs labs laiks
Ja odi stampājas — būs labs laiks; ja sijājas — būs slikts laiks
Ja odi vakarā dejo mutuļos — būs karsts laiks
Ja odi, knišļi lido stabveidīgi — gaidāms vējš
Ja odi vēl pēc saules dejo — laiks nemainīsies
Ja odi zemu lido — būs lietus
Ja siseņi dzied zālē — vairākas dienas būs jauks laiks; ja kokos — būs lietus
Ja gaisā daudz siseņu — būs daudz sēņu
Ja vakarā sienāži sisina, kaut ari stipri apmācies vai pat nolijis lietus, — otrā dienā būs sauss, karsts, saulains siena laiks
Ja sienāži čirkst kokā — būs lietus; ja zemē — būs siena laiks
Ja sienāži no rīta kāpj augstu kokos sisināt — būs labs, sauss laiks - «
Ja sienāži dienu kāpj kokos — būs lietains laiks
Ja sienāži vakaros kāpj kokos — būs skaists laiks
Ja siena laikā, pļavā ēdot, sienāži lec bļodās — pieturēsies labs siena laiks
Ja skudru pūznī visas ejas ir vaļā un manāma dzīva rosība — būs labs laiks
Ja labā laikā skudru pūžņa ejas ciet un ap to maza kustība — drīz būs slikts laiks
Ja spārnotās skudras laidelējas un skraida — būs slikts laiks, lietus
Ja, sienu grābjot, sāk apkārt lidot spārnainās skudras — naktī sagaidāms lietus
Ja istabā parādās skudras — būs lietus Ja skudras ceļ zemi — būs lietus
Ja skudras rāpjas kokos — gaidāms lietus
Ja skudras uz citu vietu pārnes savas oliņas — pēc kāda laika būs lietus
Ja skudras ļoti kustīgas — būs labs laiks Ja melnās skudras savus pūznīšus ceļ līdz zāļu galiem — būs ilgs lietus
Ja mīzenes jeb mazās skudras piepūļojas siena gubās — būs pali
Ja mīzenes jeb dzeļošās skudras virs zemes sadzen pūžņus — būs lietus
Ja sliekas ceļ rakumus — būs lietus
Ja sliekas uz cieti nomīdītiem celiņiem izdzinušas zemes kaudzītes - būs lietus
Ja sliekas lien no zemes ārā — būs lietus
Ja pēc pirmā lietus virs zemes parādās sliekas — vēl ilgi līs
Ja nātru tauriņš slēpjas aizsegā, lido istabā, sēžas tumšākajos kaktos — būs lietus
Ja naktstauriņi lido istabā — būs auksts vējš
Ja vaboles lien pulkos un nelido — būs slikts laiks
Ja vakarā mēslu vaboles lidinās — būs jauks laiks; ja ņemas pa kaudzi — būs slikts laiks
Ja vakarā mēslu vaboles skrien uz kādu noteiktu pusi — no tās puses rīt pūtīs vējš
Ja mēslu vaboles rūkdamas pēc saules laižas — būs labs laiks; ja pirms saules — būs slikts laiks
Ja mēslu vaboles vakarā skraida — būs silta nakts, labs laiks
Ja vakarā mēslu vaboles dūkdamas skraida — nākamajā dienā līs
Ja maijvaboles lido līdz tumsai — būs labs laiks
Ja zemesvēzis kurc — būs lietus
Ja zirnekļi rosīgi auž tīklus — ilgi būs skaists, sauss laiks;
ja paši tos sarausta — būs slikts laiks
Ja zirneklis auž tīklu, pat lietum līstot, — drīz atkal būs labs laiks
Ja zirnekļi galvenos pavedienus taisa garus — būs skaists laiks; ja taisa īsus — būs lietus
Ja zirneklis velk pavedienu no griestiem uz leju — būs slikts laiks; ja no apakšas uz augšu — būs labs laiks
Ja zirneklis nervozi skraida pa savu tīklu — būs lietus
Ja zirneklis savā tīklā nekustas — būs slikts laiks
Ja zirneklis ielīdis stūrī — būs vējš
Ja zirneklis guļ tīkla vidū — būs lietus; ja guļ tīkla malā vai kaut kur ārpusē — būs siena laiks
Ja visur zirnekļi staigā — būs aukstums
Ja uz sniega parādās zirneklis — būs atkusnis
Ja no rīta mežā, pļavā, laukā daudz zirnekļa tīklu — būs labs, sauss laiks
Ja zirnekļi tīklus savilkuši mežā — ilgi būs sauss laiks
Ja zirnekļi savilkuši riteņveidīgus tīklus kokos — būs sauss laiks
Ja zirnekļi auž daudz tīklu starp kokiem vai augstām zālēm — būs vēss laiks
Ja lauki noplēkājuši ar zirnekļa tīkliem, būs sauss, jauks laiks
Ja zirnekļa tīkli lido pa gaisu — būs sauss laiks
Ja pret vakaru zālē ir zirnekļa tīkli — būs labs laiks Ja zirnekļa tīkli mierīgā laikā ļoti kustas — būs lietus un vējš
Ja dēles ložņā pa ūdens apakšu — rīt būs slikts laiks, lietus;
ja pa ūdens virspusi — būs labs laiks
Ja roņi jautri rotaļājas pa ūdeni — būs vējš
Ja sami trokšņaini nāk ūdens virspusē un ķer gaisu — būs negaiss
Ja vēži lien krastā un sausumā — būs lietus; ja iet pa upes vidu — būs pērkons
Ja dienā zivis stipri šaudās — būs lietus
Ja zivis laiž burbuļus — būs lietus
Ja vakarā zivis lēkā — būs jauks laiks
Ja pavasarī un vasarā tikko ķertās zivis ļoti asiņainas — tuvojas negaiss
Ja noķertajai zivij, to tīrot, izdalās daudz asiņu — būs lietus
Ja liela sala laikā gaiļi agri dzied — kļūs siltāks, mērenāks
Ja gailis vakarā dzied sliktā laikā — otrā dienā būs labs laiks; ja dzied labā laikā — būs slikts laiks
Ja gailis nelaikā dzied — vasarā būs lietus, bet ziemā atkusnis
Ja gailis vakarā dzied, zemē stāvēdams, — rīt būs lietus; ja dzied, kur uzlēcis, — būs sauss laiks
Ja gailis dzied, spārnus sizdams, — būs lietus
Ja gailis stāv uz vienas kājas — būs aukstums
Ja gailim vakarā aukstas kājas — rītā būs saule
Ja lietus laikā gailis asti nolaidis — līs ilgi
Ja gaiļi un vistas sāk laukā pulcēties — būs lietus
Ja sāk līt un vistas saskrien pajumtē — lietus drīz pāries; ja tās nebēg, staigā pa āru — līs ilgi
Ja vistas smiltīs peras — būs lietus
Ja vistas plūkā, kārto savas spalvas — būs lietus
Ja vistas purinās — būs vējš
Ja vistas skraida spārnos — būs vējputenis
Ja vistas bieži kladzina — būs lietus
Ja vistas kāpj uz sētas — būs lietus
Ja vistas knābā zāli — līs lietus
Ja vistām mīksti mēsli — būs atkusnis; ja cieti — būs sala laiks
Ja vistas agri salec laktā — rīt laiks mainīsies
Ja vistas vasarā vēlu iet gulēt — rīt līs
Ja vistas iet gulēt pirms saules — rīt būs saulains laiks; ja pēc saules — būs lietus
Ja ziemā vistas agri un augstu lec laktā — būs sals, un, jo augstāk tās lec laktā, — jo sals būs lielāks
Ja vistas stāv uz vienas kājas — būs auksts laiks
Ja vistas ilgi guļ laktā — būs labs laiks; ja agri ceļas — būs lietus
Ja cāļi lasās zem vistas pat jaukā laikā — būs lietus
Ja cāļi čiepst — būs lietus
Ja pīles daudz pēkšķ — būs lietus
Ja pīles klaigā, plivina spārnus un skrien — drīz būs lietus
Ja pīles ūdenī peras — būs ilgs lietus
Ja pīles bāž galvu zem ūdens — būs lietus
Ja pīles iet uz ledu — būs slapjš laiks
Ja pīles un zosis peldot kliedz — būs lietus
Ja pīles un zosis ceļas spārnos — būs vējš Ja pīles un zosis slēpj knābjus zem spārna — būs slikts laiks
Ja pīles un zosis «peldas» sniegā — būs putenis un atkusnis
Ja zosis pat skaidrā laikā kopā skrien un ir nemierīgas — būs lietus
Ja zosis mazgājas un ceļas spārnos — drīz līs
Ja zosis cītīgi tīra spalvas — būs vējš
Ja zosis bieži nirst un ar spārniem ūdeni kuļ — būs lietus
Ja zoss vienu kāju silda pie krūts būs sals
Ja aitas badās — būs aukstums
Ja aitas nemierīgas — būs pērkons
Ja aitas badās, skraida — būs vējš
Ja aitas stāv pa vējam — būs lietus; ja pret vēju — lietus nebūs
Ja aitas ganos brēc, lēkā — būs lietus Ja aitas brēc — būs aukstums
Ja vakarā, aitas dzenot mājās, tās vēl kāri ķer zāles kumšķus — būs lietus
Ja auni un āži badās — būs lietus Ja cūkas ilgi dubļos guļ — būs lietus
Ja cūkas peras pa ūdeni, dubļiem — būs karsts laiks un pērkons
Ja cūkas vārtās smiltīs — būs lietus
Ja cūkas mutē nēsā apkārt salmus — būs lietus
Ja cūkas rukšķ un velk salmus migā — būs lietus
Ja cūkas velk migu — būs vējš
Ja cūkas kviec — nāk nemīlīgs laiks, lietus
Ja cūkas ar snuķi ēdienu svaida — būs lietus
Ja cūkas vemj — būs negaiss, lietus, slikts laiks
Ja cūkas vēlu vakarā vēl rok — būs slikts laiks
Ja cūkas vakarā berzējas — gaidāms sniegs, putenis, atkusnis, lietus
Ja ziemu cūkas kasās — kļūs siltāks Ja cūkas vēlu iet gulēt — rīt līs
Ja cūkas nemierīgi guļ un rūc — būs lietus
Ja cūkas rok jau sasalušu zemi — laiks atlaidīsies
Ja pēc sniega uzkrišanas cūkas tik un tā rok zemi — sniegs nepastāvēs
Ja vasarā govis bizo pat bez dunduriem — būs lietus
Ja govis ganos nemierīgas, bizo — gaidāms pērkons
Ja govis gaisu osta un ausis purina — tuvojas negaiss, pērkons
Ja govis vēl vakarā bizo — no rīta līs
Ja govis staipās — kļūs siltāks; ja drebinās — kļūs auksts
Ja govis kājas tirina — drīz būs sals
Ja govis no rīta spiežas kopā —būs lietus
Ja, govis slaucot, piens stipri puto — būs karsts laiks
Ja teļi pārmērīgi lēkā un priecājas — būs lietus
Ja lopi stipri bizenē — būs lietus
Ja lopi maz dzer un dienā guļ — būs lietus
Pret kuru pusi lops guldamies griež muguru — no tās puses nāks vējš
Ja lopu mātītes, cūkas, kazas, aitas lec virsū saviem tēviņiem — drīz būs sals
Ja vērši gulstas kā piekusuši — būs lietus
Ja vērsis kāju nagus laiza — būs lietus
Ja vērsis vakarā maudams skrien kūtī — būs lietus
Ja zirgs krāc, mētā galvu un bieži ceļ to gaisā — būs ilgstošs lietus
Ja zirgs ļoti kustina ausis — būs lietus Ja zirgs sprauslā — būs lietus
Ja zirgs žāvājas — mainīsies laiks Ja zirgs vārtās — būs lietus
Ja zirgs guļ — būs lietus Ja zirgs ziemā guļas sniegā — būs silts laiks; ja stāvus snauž un neguļas — būs sals
Ja zirgam nagi svīst — būs silts laiks
Ja kaķis tup uz zemes un laiza asti — būs lietus
Ja kaķis ļoti kasa galvu un kaklu — būs lietus
Ja kaķis žāvājas — būs pērkons
Ja kaķis pret sienu vai grīdu skrāpējas — būs vējš, lietus;
ja saritinājies guļ — būs sals
Ja kaķis pret kādu priekšmetu trin nagus — būs putenis
Ja kaķis zāli ēd — būs lietus
Ja kaķis, visiem redzot, ūdeni lok — būs slikts laiks
Ja kaķis laiza logu — būs atkusnis
Ja vakarā kaķis ņaud — būs vējš
Ja kaķis guļot ņaud — gaidāms stiprs sals
Ja kaķis glaužas gar krāsni — gaidāms sals
Ja kaķis lien sildīties vai guļ siltā vietā — būs aukstums
Ja kaķis siltā laikā lien uz krāsni — būs stiprs sals
Ja kaķis pat sala laika guļ uz grīdas — nāk silts laiks
Ja kaķis guļ uz galda — būs slikts laiks
Ja suns ēd zāli — līs
Ja suns ēd sniegu — putinās
Ja suns vārtās uz muguras — būs lieli vēji
Ja suns zālē vārtās — līs
Ja suns sniegā vārtās — būs sniegs
Ja suns guļ gareniski uz celiņa — gaidāms garš lietus
Ja suns guļ pagultē — būs auksts laiks
Ja suns dienā liekas gulēt — būs slikts laiks
Ja suņi ir klusi un bēdīgi — būs lietus
Ja suns reti ēd un daudz gulšņā — būs lietus
Ja vasarā suns elš un neēd — būs pērkons
Ja suns no peļķēm lok — būs lietus
Ja suns skrien ar nokārtu asti — būs lietus
Ja suns skrien ar izkārtu mēli — būs skaists laiks
Ja sunim burkšķ vēders — būs slikts laiks, putenis
Ja suns brauc uz astes — līs
Ja suns smird — būs lietus
Ja suņi ar visām kājām zemi kašņā — būs lietus
Ja suns osta gaisu — būs slikts laiks
Ja suņi ne no šā, ne no tā rej — būs labs laiks
Ja suns mēnesi rej — būs slikts laiks
Ja vakarā suns skaņi rej — rīt būs jauks laiks
Daudzām no šīm laikazīmēm ir vienkāršs zinātnisks izskaidrojums. Nemierīgi dzīvnieki jutīgi reaģē uz gaisa spiediena maiņām vai arī elektromagnētiskajām parādībām atmosfērā. Citas laikazīmes izskaidrot grūtāk, jo ne visi dzīvnieku maņu orgāni un reakcijas ir pietiekami izpētīti. Dažām pazīmēm ir netiešs raksturs, piemēram, novērojumiem, ka bezdelīgu zemā lidošana norāda uz drīzu lietu. Taču šajā gadījumā uz tuvojošos lietu reaģē nevis bezdelīgas, bet gan kukaiņi, kurus tās medī. Pirms lietus pūkas, kas klāj kukaiņu ķermeni, uzsūc gaisa mitrumu — un kukaiņi kļūst smagāki. Tie nespēj vairs pacelties tik augstu kā sausā gaisā. Arī mitrums, lietum tuvojoties, vispirms palielinās augstākajos gaisa slāņos. Tāpēc kukaiņi meklē glābiņu no augošā mitruma tuvāk zemei, kur gaiss vēl pagaidām sausāks.
Laikazīmēs izmantotas arī pazīmes par cilvēka jutoņu. Vairums cilvēku, kuri ir pilnīgi veseli, laika apstākļu maiņas izjūt maz, taču neveseli un veci ļaudis pret tām kļūst jutīgi. Gaisa mitrumam paaugstinoties līdz 80—95% un spiedienam krītoties, krasi pieaug hipertonijas krīžu skaits. Sevišķi jutīgi pret laika apstākļu maiņām ir cilvēki, kas slimo ar reimatismu. Modernajā medicīnā parādījušies jauni termini — meteojutība, meteopatoloģiskie faktori u. tml. Nīderlandes senajā universitātes pilsētā Leidenē 1956. gadā tika nodibināta Starptautiskā biometeoroloģi- jas biedrība, kuras darbības galvenais virziens ir pētīt laika apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādāt veselības aizsardzības pasākumus pret nelabvēlīgu meteoroloģisku faktoru ietekmi. Šādus pētījumus veic daudzās valstīs. Padomju Savienības Veselības aizsardzības ministrijas Kurortoloģijas un fizioterapijas centrālais zinātniskās pētniecības institūts izstrādājis medicīnisko meteopro- gnožu metodiku.
Arī cilvēka fizioloģija bagātinās ar jaunām atziņām par mūsu maņu orgāniem un to funkcfjām. Ievērojami paplašinās zinātnes priekšstati par sajūtām. Līdzās tādām sen zināmām sajūtām kā redze, tauste, dzirde, garša, oža atklātas arī jaunas — piemēram, telpas izjūta. Nesen atklāts, ka cilvēki spēj uztvert elektromagnētisko izstaro- jumu skaņu un attēlu veidā. Izrādījies, ka daļai cilvēku ādas elektropotenciāls mainās atkarībā no Saules aktivitātes, pat nedaudz to apsteidzot. Daudziem ir labi izteikta virziena izjūta.
Protams, cilvēka apziņa ne vienmēr kontrolē tiešās sajūtas, ko izraisa pārmaiņas atmosfērā. Tāpēc laikazīmēs izteikts jau šo sajūtu galarezultāts (kaulu sāpēšana, vēdera niezēšana u. tml.).
Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs mitrs laiks
Ja veciem cilvēkiem kauli sāp — būs vispār slikts laiks
Ja pēdas niez — būs atkusnis vai lietus
Ja ausis niez — būs vējains laiks
Ja aiz auss niez — būs sauss laiks, ziemā kļūs siltāks un kusīs
Ja uznāk no gurums — būs lietus
Ja cilvēks jūt smagus kaulus — būs pērkona lietus
Ja dienā nāk miegs — būs lietus
Ja vēders rūc — būs slikts laiks, lietus
Ja vēders niez — būs liels vējš