TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠIE DZĪVIE SINOPTIĶI
Dabaspētnieks un rakstnieks M. Zverevs grāmatā «Kā dzīvnieki paredz laiku» atstāsta šādu gadījumu. Kādā pavasarī viņš kopā ar Novosibirskas zooloģiskā dārza jauno naturālistu pulciņa dalībniekiem uzskaitījis stepju lijas ligzdas. Virs laukiem peļu medībās lidinājušies gan tumšie tēviņi, gan gaišās mātītes, taču stepē ligzdas nekur nav izdevies atrast. Beidzot viņi tās uzgājuši… purvā, kur parasti ligzdo nevis stepju, bet purvu lija. Kaut kas neredzēts! Taču pētnieki nosprieduši, ka brīnumu dabā nav un droši vien neparasti apstākļi likuši putniem mainīt ieražas. Atminējums nācis pēc pāris mēnešiem. Togad vasara
bijusi neparasti karsta, bez lietus un zāle stepē izkaltusi. Ja putni būtu taisījuši ligzdas parastajās vietās, tās būtu redzamas jau pa gabalu, bet purva malas garajā, zaļajā zālē liju ligzdas ienaidniekam nebija redzamas. Novērojumus nolēmuši turpināt. Nākamā vasara bijusi lietaina, un tagad šie putni ligzdas ierīkojuši atklātā stepē, kur tās droši slēpa kuplā zāle. Purvā starp ciņiem bijis ūdens. Novērojumi turpinājušies daudzus gadus, un lijas vienmēr nekļūdīgi noteikušas laika apstākļus nākamajā vasarā.
Taigas iedzīvotāji ievērojuši, ka sniega kušanas straujumu pavasarī var paredzēt pēc tā, kur lāči iepriekšējā rudenī noliekas uz ziemas guļu. Ja tie midzeņus taisa augstākās vietās, tas liecina, ka pavasarī sniegs kusīs strauji un zemākās vietas pārplūdīs.
Ornitologi novērojuši, ka ķauķis pēc atgriešanās pavasarī nesteidzas taisīt ligzdu. Putns sāk to ierīkot, kad koki jau saplaukuši un niedres paaugušās. Parasti ķauķis to iekārto ne augstāk kā metru virs ūdens līmeņa, bet, ja gaidāma lietaina vasara, viņa ligzda ir augstāk tieši par tik, cik ūdens pacēlies virs parastā līmeņa.
Domājams, ka dažādiem dzīvniekiem ir atšķirīgas konkrētās fizioloģiskās sistēmas, kas nodrošina šādus ilgtermiņa paredzējumus. Šādas dzīvnieku un augu spējas izveidojušās daudzu miljonu gadu ilgajā evolūcijas procesā. Novērojumi par spārnaino un četrkājaino «sinoptiķu» tālajām «prognozēm», par augu reakciju uz to, kas dabā notiks pēc vairākiem mēnešiem, palīdzējuši tautai izveidot ilgtermiņa laikazīmes. Mēs tās sagrupējam pēc prognozējamām sezonām.
Ja sīkie putni ziemas sākumā slēpjas biezos krūmos, visur pulcējas vai tuvojas mājām — būs stingra ziema
Ja februārī meža putni trekni — vēl būs ilga ziema
Ja februārī mājputni trekni — vēl būs daudz sniega un tas turēsies ilgi
Ja kurmis ziemā rok — būs īsa ziema Ja zaķi jau ziemas sākumā mežā iemin takas — būs dziļa ziema.
Ja kaķis gari ņaud — pēc mēneša būs plūdi
Ja kaķis no mājām sāk iet medībās — drīz būs pavasaris
Kādā augstumā upes malā zaķi apgrauž kārklus — tikpat augstu pavasari kāps ūdens
Ja sāk dziedāt lielā zīle jeb «zāģis» — ziema cauri
Ja skuju-kokiem, īpaši eglēm, jaunā mēnesī birst skujas — nākamajā jaunā mēnesī būs plūdi; ja tās birst Vecā mēnesī — plūdi būs nākamā vecā mēnesī.
Ja ziemu vāveres nāk mājā — būs sausa vasara
Ja zaķi pa ziemu nāk mājās — būs bagāta vasara
Ja zem eglēm ziemā sabirst skujas — būs laba vasara
Ja sniegs uzsnieg uz nenobirušām lapām — nākamā vasara būs slapja.
Ja bezdelīgas savas dubļu ligzdas taisa gludas — būs sauss pavasaris;
ja grumbuļainas, ar nepielīdzinātiem zāļu stiebriem — būs slapjš pavasaris, ar lietu un plūdiem
Ja, cīruļiem atnākot, vēl ir sniegs — tikpat daudz piesnigs klāt
Ja cīruļi uzrodas pelēki — būs īss pavasaris; ja ar baltu pavēderi — vēl snigs
Ja cīruļi iedzied vecā mēnesī — būs silts pavasaris; ja jaunā mēnesī — būs auksts un vējains pavasaris, bet vispār paredzams bagāts gads
Ja dzērves atgriežoties lido augstu — drīz būs silts laiks; ja zemu — siltums nav gaidāms
Ja gājputni nāk bariem — sākas drošs, straujš pavasaris
Ja krauķi, cīruļi un dzērves agri atlido — būs silts pavasaris
Ja krauķi steidzas tieši uz ligzdām — būs drošs, straujš pavasaris
Ja mežazosis atgriežoties lido augstu — būs lieli palu ūdeņi; ja zemu — būs mazi palu ūdeņi
Ja mežazosis atlidojušas taukas — būs auksts un ilgs pavasaris
Ja rubeņi sāk dziedāt vecā mēnesī — būs agrs, silts pavasaris;
ja jaunā mēnesī — tie iedzied garu un aukstu pavasari
Ja rubeņi sāk dziedāt jaunā mēnesi — nākamajā jaunajā mēnesī kusīs sniegs; ja vecā mēnesī — kusīs nākamajā vecajā mēnesī
Ja strazdi ierodas jaunā mēnesī — būs auksts pavasaris
Ja ūdensputni ligzdas taisa tālu sausumā — būs lieli plūdi; ja līdz ar ūdeni — būs sauss pavasaris
Ja bites izlido agri — būs straujš, skaists, saulains pavasaris
Ja govis agri nomet spalvu — būs agrs pavasaris
Ja maijvaboļu kāpuriem galva zila — bus slapjš pavasaris
Ja jau sniegā redz vardi — būs karsta vasara
Ja vardes kurkuļus laiž dziļā ūdenī — būs sauss pavasaris;
ja seklā — būs slapjš pavasaris
Ja vardes agri kurkst — kokiem agri plauks lapas;
ja vēlu — kokiem lapas kavēsies.
Ja bezdelīgas pārlaižoties nečivina — būs lietaina vasara; ja čivina — būs jauka vasara
Ja cielavas šaudās sausā vietā — būs sausa vasara; ja uz ūdens — slapja
Ja dzērves atgriežoties lido noteiktās rindās — būs karsta vasara; ja izklaidus — būs lietaina
Ja lakstīgala dzied pazarē — būs īsa vasara Ja mežapīles atlaižas marta vidū — jau tuva ir vasara
Ja putni vij ligzdas dienvidu pusē — būs auksta vasara
Ja rubeņi ruc dziļi purvā — būs karsta un sausa vasara; ja purva malā — būs vēsa un lietaina vasara
Ja stārķis atnāk balts — būs sausa vasara; ja tāds kā apvārtījies — būs lietaina
Ja stārķi pa ūdeni bradā — būs sausa vasara» ja pa sausumu — būs slapja
Ja strazdi agri ierodas — būs silta un gara vasara
Ja vārnas ligzdas taisa zemu — būs slapja vasara un plūdi
Ja govis, pirmoreiz ārā izlaižot, ir rāmas — būs auksta vasara
Ja pavasarī daudz krupju — būs sausa vasara; ja daudz varžu — būs slapja vasara
Ja kurmis pavasari saceļ daudz rakumu — būs sausa vasara
Ja vardes kurc dīķa vidū — būs vēla vasara; ja malā — būs ātra vasara
Ja pirmo vardi pavasarī redz sausā vietā — būs sausa vasara;
ja slapjā vietā — būs slapja vasara
Ja pavasarī vardes kurc gar dīķa malām — būs slapja vasara; ja vidū — būs sausa
Ja vardes kurkst dziļos ūdeņos — būs sausa vasara; ja seklos — būs slapja vasara
Ja vardes pavasari daudz pa ūdeni dzīvo — būs lietaina vasara
Ja pavasarī vardes daudz kurkst — būs jauks siena laiks
Ja vardes kurkuļus nērš ūdens vidū — būs sausa vasara;
ja malā — būs slapja vasara
Ja varžu nārsta laikā labs laiks — tas būs labs arī rudzziedu laikā
Ja pavasarī zivis nāk uz ūdens malu — būs slapja vasara; ja dzīvo dzelmē — būs sausa
Ja zivis nērš dziļumos — būs sausa vasara; ja seklumā — būs slapja vasara
Ja kukaiņi pavasarī apgrauž skujas — būs sausa vasara
Ja lapsenes savus pundurus taisa krūmos —> būs sausa vasara; ja ēkās un dobumos — būs slapja
Ja pavasarī daudz maijvaboļu — būs karsta vasara
Ja pavasarī maijvaboļu kāpuri zili — būs slapja vasara
Ja pavasarī daudz odu — būs slapja, lietaina vasara
Ja sniegs pavasarī vispirms kūst skudru pūžņu ziemeļu pusē — būs silta un gara vasara; ja dienvidu pusē — būs auksta un īsa vasara
Ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu — būs karsta vasara; ja baltu — būs mīlīga vasara; ja tumšu vai raibu — būs lietaina vasara
Ja pavasarī lido daudz zirnekļa tīklu — būs karsta vasara
Ja pļavā sakuplo daudz sarkanā āboliņa — būs slapjš siena laiks
Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi — būs sausa vasara;
ja alkšņi — būs slapja vasara; ja vienlaicīgi — vidēji normāla vasara
Ja bērzs zied agrāk par alksni-— būs sausa vasara
Ja no bērza tek daudz sulu — būs lietaina vasara
Ja eglēm čiekuri aizmetas galotnēs — vasara būs sausa; ja vairāk pazarēs — būs slapja
Ja bagāti ievas zied — bagāti rudzi ziedēs; ja lietū ievas zied — lietū rudzi ziedēs; ja ievu ziedā ir sals — rudzu ziedā būs sals
Ja mīklenes nozied pirms maija — būs labs siena laiks
Ja ozols salapo pēc oša — būs sausa vasara
Ja bagātīgi zied pienenes un pīlādži — būs lietaina vasara
Ja pīlādži pavasarī grimst ūdenī — būs labs siena laiks.
Ja strazdi laižas augstu galotnēs — būs agrs rudens; ja pazarēs — būs vēls rudens
Ja m a i j v a b o ļ u kāpuriem zils pakaļgals — būs slapjš rudens
Ja pavasarī papardes vai apīņi apsalst — rudenī labība apsals
Ja pīlādži uzzied vēlu — būs vēls rudens
Ja pīlādzim daudz ziedu — būs lietains rudens
Ja pīlādzim ziedot klāt ir arī pagājušā gada ogas — būs slapjš rudens.
Ja bērziem lapas vēlu plaukst un ātri birst — būs gara ziema
Ja bērziem lapas stipri robotas — būs ziemā lielas kupenas
Ja zīles nāk mājās perēt — būs auksta ziema
Ja pīlādzim daudz ogu — nākamā vasara būs slapja
Ja rudzu ziedēšanas laiks miglains — miglains būs arī nākamā gada pļaujas laiks.
Ja grieze griež kalnā — būs sausa vasara; ja lejā — būs slapja vasara
Ja grieze griež rudzos — būs slapja vasara; ja pļavā — būs sausa vasara
Ja rubeņi vasaras vidū brēc — ap Bērtuļiem sāksies nakts salnas
Ja skudras lien zem siena vāliem, zārdos — būs lietaina vasara
Ja ātri aug atāls — būs ilgstošs lietus periods
Ja daudz sarkanā āboliņa — būs slapjš jūlijs
Ja parādās tādas sēnes kā celmenes — saki sveikas vasarai
Ja ozoliem mazas un sausas pangas — būs sausa un karsta vasara.
Ja cāļi iet agri gulēt —« būs agrs rudens
Ja jaunie gailēni ātri sāk dziedāt — būs agrs rudens
Ja vasaras beigās govis labāk ēd sienu nekā zāli — drīz iestāsies rudens
Ja pelēm miga augošā labībā — būs slapjš rudens
Ja peles midzeņus taisa zāles galos — būs slapjš rudens
Ja mazās skudriņas savus pūznīšus taisa augstus — būs slapjš rudens; ja zemus — tas būs sauss
Ja skudras pūžņos sanes daudz materiāla — būs slapjš rudens un barga ziema
Ja vasaras rītos vistas nesteidzas lejā no laktām — būs garš un silts rudens
Ja vistas agri cāļus atstāj — būs īsa vasara un agrs rudens
Ja atvasarā daudz zirnekļa tīmekļu — būs sauss, saulains rudens un auksta ziema
Ja vasarā stipri zied baltais āboliņš — būs lietains rudens
Ja baltā āboliņa vairāk nekā sarkanā — būs jauka vasara, bet lietains rudens
Ja nogatavojušās auzas otrreiz sāk zaļot — būs nelāga rudens
Ja vasarā bērzos un citos kokos parādās dzeltenas lapas — būs agrs rudens
Ja lazdās daudz riekstu — būs slapjš rudens
Ja pīlādzim daudz ogu — būs lietains un garš rudens; ja maz ogu — būs sauss un īss rudens
Ja rudzu vārpas ir robainas — būs auksta vasara un agrs, auksts rudens
Ja virši vairāk zied no galotnes — sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks.
Ja dzeguze pa Jāņiem beidz kūkot — 24. septembri sāks-salt; ja tā kūko līdz Pēteriem — būs silts viss rudens
Ja vasarā aizkrāsnē sarodas daudz circeņu — būs auķsta ziema
Ja vasarā govis ir ļoti ēdelīgas — būs gara ziema
Ja ievām maz ogu — būs lēna, silta ziema
Ja labībai mazas vārpas — būs nikna, dziļa ziema
Ja lazdām daudz riekstu — ziemas sākumā būs daudz sniega
Ja pīlādžiem daudz ogu — būs auksta ziema
Ja ozolos agri aizmetas zīles un to ir daudz — būs stipra, cieta un sniegota ziema pirms Ziemassvētkiem un ar stipru salu pēc tam.
Ja pīlādžiem daudz ogu — būs slapjš nākamais pavasaris
Ja kokiem lapas sāk dzeltēt jau augusta vidū — būs laba nākamā vasara
Ja rudzu ziedēšanas laiks ir miglains — miglains būs nākamā gada pļaujas laiks.
Ja dzērves rudenī lido prom augstu, nesteigdamās un «sarunādamās» — būs jauks rudens
Ja dzērves laižas zemu — būs silts un vēls rudens un vēla ziema;ja lido augstu — būs auksts, agrs rudens un agra ziema
Ja gulbji iet prom vakarā — būs agrs rudens; ja rīta pusē — būs vēls rudens
Ja mežapīles prom laižas augstu — būs drīza ziema; ja zemu — būs ilgs un silts rudens
Ja mežapīles un citi ūdensputni, uzsalstot pirmajam ledum, pāriet uz lielākiem ūdeņiem — būs vēl lielāks sals
Ja mežazosis laižas zemu — būs agrs un garš rudens;
ja augstu — būs īss rudens, drīza ziema Ja rubeņi rudenī rūc tikpat dūšīgi kā pavasarī — būs vēls rudens
Ja strazdi un mežazosis nesteidzas prom — būs ilgs un sauss rudens
Ja pirmā sniega laikā vārnas kāre — būs barga ziema Ja labības gubās daudz peļu — būs silts rudens
Ja atvasarā daudz zirnekļa timekļu — būs ilgs un sauss rudens
Ja bērzi sāk dzeltēt no apakšas — rudens būs ilgstošs un ziema vēla; ja no galotnes — rudens būs īss un ziema ātra
Ja vispār kokiem lapas dzeltē no apakšas — būs garš rudens; ja no galotnes — īss
Ja lapas birst vēlu — būs vēls rudens
Ja no ķiršiem vēl pēdējās lapas nav nokritušas — lai cik arī sniega snigtu, atkusnis to tik un tā nodzīs
Ja pirmais sniegs uzkrīt uz nenobirušām lapām — tad, cik dienu sniegs nostāv uz lapām, tik nedēļu zeme nostāv melna.
Ja aizejot dzērves lido zemu — būs īss rudens un gara ziema; ja augstu — garš rudens un īsa ziema
Ja dzērves lido augstu — būs dziļa ziema
Ja dzērves lidodamas jaucas — būs puteņaina ziema
Ja dzērvju kāsim garāka ziemas puse — ziema būs garāka par nākamo vasaru
Ja dzērves iet garā rindā — būs gara ziema Ja visi putni laižas prom gandrīz reizē — būs stipra, auksta ziema
Ja meža putni daudz pa zemi staigā — drīz būs īsta ziema
Ja putni rudenī trekni — būs auksta ziema
Ja vistas agri rudenī sāk mest spalvas — būs silta ziema
Ja bites rudenī ar vasku cieši aizdara skrēju — būs auksta ziema; ja atstāj vaļā — būs silta ziema
Ja skudras rudenī savāc lielu pūzni — būs auksta ziema
Ja skudras rudenī lien dziļi pūznī — būs auksta ziema Ja vēlā rudenī atkal parādās odi — būs mīksta, silta ziema
Ja rudenī sliekas paliek zem velēnas, nevis dziļāk zemē — ziema nebūs cieta, bet sniega būs daudz
Ja sliekas urbjas dziļi zemē — būs dziļa ziema Ja atvasarā daudz zirnekļu — būs skaidrs rudens un auksta ziema
Ja nokautai aitai ir liela žults — gaidāma atkušņaina ziema;
ja maza — gaidāma dziļa ziema
Ja kautai cūkai aizkuņģa dziedzeris biezs — būs dziļš ziemas sākums; ja plāns — būs dziļas ziemas beigas
ir plāna — būs plāna ziema, bez sniega;
ja bieza — būs dziļa ziema;
ja īsa — būs īsa ziema;
ja gara — būs gara ziema;
ja liesai priekšgals biezāks — ziema būs dziļākā no rudens puses;
ja otrādi — ziema būs dziļāka uz pavasara pusi
Ja lopi rudenī zāli ēd no vietas — būs gara ziema; ja pa puduram — būs īsa ziema
Ja kurmji un peles migās savelk daudz salmu un vārpu — būs auksta ziema
Ja kurmji un peles rudenī vāc lielus barības krājumus — būs dziļa un sniegota ziema
Ja pelēm midzenis gubas galā — būs dziļa ziema
Ja pelēm midzenis zem gubas — būs sekla ziema
Ja alu ieejas pelēm pret silto pusi — būs auksta ziema
Ja rudenī ēkās uzrodas daudz peļu un žurku — būs barga ziema
Ja vāveres migā daudz riekstu un čiekuru — būs dziļa ziema
Ja zaķis agri uzvelk baltu kažoku — agri iestāsies ziema
Ja zaķi rudenī skraida gar māju — būs gara ziema
Ja rudenī trekni zaķi — būs auksta, skarba ziema
Ja lapsām, vāverēm, seskiem u. c. dzīvniekiem ātri nāk akots — būs agra un auksta ziema
Ja rudenī ābeļu lapas pašas nobirst vai vējš izpūš tās izklaidus — būs pamatīga ziema; ja turpat zem zaru kroņa — nebūs īstas ziemas
Ja maz apīņu — būs lēna, silta ziema; ja daudz — būs stipra ziema
Ja apses lapas rudenī krīt un guļas zemē ar virspusi uz augšu — būs auksta ziema; ja ar apakšpusi uz augšu — būs silta ziema
Ja rudenī sāk ziedēt zemenes, avenes vai auglukoki — būs silta ziema
Ja kokiem lapas nobirst agri un vienlaikus — būs dziļa un agra ziema
Ja vēls lapkritis — būs skarba un ilga ziema
Ja kokiem lapas nenobirst — būs plika un auksta ziema
Ja kokiem lapas ilgi stāv — būs gara, dziļa ziema; ja ātri nobirst — īsa
Ja lapkritis noris strauji — strauji arī pienāks ziema
Ja koki strauji nomet lapas — būs skarba ziema
Ja miežos daudz melno vārpu — ziemā būs daudz sniega
Ja osim ilgi rudenī lapas turas pie koka — būs dziļa, gara ziema
Ja ozoliem daudz zīļu — pirms Ziemsvētkiem būs daudz sniega un pēc tiem — lielas salnas
Ja ozolam daudz zīļu — būs barga ziema
Ja visas pļavas izdodas nopļaut vēl labā laikā — būs gara ziema
Ja koks vai akmens apaug ar biezu sūnu ziemeļu pusē — būs dziļa ziema.
Ja dzērves aizejot daudz klaigā — tās pavasarī atnāks vēlu
Ja dzērves un zosis lido augstu — pavasarī būs lieli plūdi
Ja gulbji iet prom no rīta — būs agrs pavasaris
Ja kurmji rok vēlā rudenī — būs auksta ziema un vēls pavasaris
Ja bērzs sāk rudenī dzeltēt no augšas — būs agrs pavasaris; ja no apakšas — vēls pavasaris
Ja sniegs pārsteidz lapas kokos — būs vēls pavasaris Ja rudenī ilgi stāv lapas kokos — pavasarī ilgi nebūs zāles
Ja kokiem lapas birst no galotnes — pavasarī sniegs kusīs no virspuses, ar sauli; ja no pazarēm — kusīs no apakšas, ar ūdeni.
Ja rudenī purva bērzi jau dzelteni un meža bērzi vēl zaļi — nākamā vasara būs sausa
Ja vējš rudenī pūš lapas no meža laukā — nākamā vasara būs slapja; ja tās paliek mežā — būs sausa
Ja dzērvenes lien sūnās — būs slapja nākamā vasara; ja paliek virs sūnām — būs sausa
Ja dzērvju kāsim garāka dienvidu puse — nākamā vasara būs garāka par ziemu