TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJOŠAS METEOROLOĢISKĀS NORISES
Laikazīmes vairumā gadījumu veidotas pēc tā saucamo nosacīto prognožu principa: ja ir tas — tad būs tā. Zināmu analoģiju var saskatīt starp dažām laikazīmēm un moderno fenoloģiskās indikācijas metodi, kad pēc vienas fenoloģiskās parādības prognozē kādas citas parādības raksturu un iestāšanās laiku. Sim nolūkam kalpo augu un dzīvnieku fenoekoloģiskās grupas. Tādās grupās apvieno sugas, kurām vienādos vides apstākļos attiecīgā fāze (salapošana, ziedēšana, augļu ienākšanās) iestājas vienlaikus vai arī ar samērā vienādu atstarpi. Lai paredzētu kādai sugai attiecīgās fenofāzes iestāšanās datumu, no tās pašas fenoekoloģiskās grupas izvēlas tādu sugu, kurai šī (vai arī cita) fenoloģiskā fāze iestājas agrāk. Abu sugu fāžu sakarību laikā izsaka matemātiskās formulas veidā. Pēc šādas formulas aprēķina prognozējamās fāzes iestāšanās datumu. Sādu fenoloģiskās indikācijas metodi izmanto arī nedzīvās dabas parādību prognozēšanai.
Jebkurai objektīvai prognozei nepieciešamas zināšanas pār būtiskajām cēloņsakarībām, vismaz par sakarību starp prognozējošo un prognozējamo parādību. Sī sakarība tad arī izmantota laikazīmēs, taču parasti pēc kibernētikas «melnās kastes» principa: ieeja — izeja, neatsedzot to procesu būtību, kas saista «ieeju» (prognozējošā situācija) ar «izeju» (prognozējamā parādība). Sāda tipa laikazīmju ir ļoti daudz. Pārskatāmības labad sagrupēsim tās tāpat k§ iepriekšējā nodajā.
Kāds vējš iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā (22. decembrī, 21. martā, 22. jūnijā, 23. septembrī) — tāds pamatā pūtīs visu ceturksni, bet jo īpaši šī ceturkšņa pirmajā mēnesī;
kāds iegriezīsies otrajā dienā — tāds lielākoties pūtīs visu ceturkšņa otro mēnesi;
kāds iegriezīsies trešajā dienā — tāds galvenokārt pūtīs visu ceturkšņa trešo mēnesi.
Jo ziemeļrietumu vējš nes vētrainu, dzestru laiku;
ziemeļu vējš nes aukstu, saulainu laiku;
austrumu vējš nes aukstu, sausu laiku;
dienvidaustrumu un dievidu vējš nes siltu, sausu laiku;
dienvidrietumu vējš nes siltu, slapju laiku;
rietumu vējš nes pavisam slapju laiku.
Ja ziema ir auksta — būs silts pavasaris
Ja lietaina ziema — būs slikts pavasaris
Ja ievēro ziemā atkalas dienas —.atbilstoši vasarā būs salnas dienas
Ja garas lāstekas — būs garš pavasaris Ja ievēro sarmu daudzumu ziemā — tikpat salnu ir pavasari, līdz īstajai vasarai.
Ja ziema ir auksta — vasara būs karsta
Ja ziema ir barga — būs karsta vasara un laba rudzu raža
Ja ziema ir Joti stingra — būs īsa vasara
Ja ziema sausa un auksta — vasara būs sausa un karsta;
ja ziema mitra un sniegaina — vasara būs slapja
Ja ziema ir silta — vasara būs auksta
Ja ziema ir mierīga, skaidra — būs sausa vasara
Ja ziemā mežs skan — vasarā būs pērkoni
Ja ziemā koki piesnieg — būs slapja vasara
Ja ziemā ir biezs sniegs un daudz sarmu — būs lietaina vasara
Ja ziemu dziļš sniegs — būs auglīga vasara; ja sekls — būs neauglīga vasara
Ja ziemā dziļš sniegs — vasarā būs kupla labība
Ja kaila ziema — vasaru nebūs augļu
Ja ziemā mežos nav sniega — būs sausa vasara
Ja ziemā daudz puteņu — vasarā būs daudz lietavu
Ja ziemā mežos sniegs kokiem pieputināts klāt — būs slapja vasara; ja pa gabaliņu nost — būs sausa vasara
Ja ceļus pieputina ar kalnu — būs sausa vasara
Ja ziemā daudz dienu ar sarmu — vasarā būs daudz dienu ar pērkonu un lietu
Ja ziemā mežs stipri piesarmo — vasarā daudz līs lietus
Ja ziemā daudz siltu vēju — vasarā daudz aukstu vēju
Ja vējš virs sniega saputina daūdz smilšu — vasarā būs daudz kukaiņu un kāpuru
Ja ziemā līst atkala — vasarā atbilstošajā dienā būs salnas
Ja ziemā ziemeļu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu vējos daudz pliksalu — būs daudz naktssalnu vasarā; ja dienvidrietumu un rietumu vējos — tas naktssalnas nenorāda
Ja ziemu pie jumtiem garas lāstekas — būs laba vasara
Ja ziemā sarkani rīti — vasara būs vējaina, auksta; ja sarkani vakari — vasara būs mērena
Ja pērkons aizrūc pilnus mežus ar sniegu — būs laba vasara
Ja ziemā ir pērkons — būs vējaina vasara.
Ja pērkons uznāk, pirms sniegs vēl nav nokusis, — būs auksts un garš pavasaris
Ja pērkons ierūc kailos kokos — būs auksts pavasaris un auksta vasara
ziemeju vējā — būs auksts pavasaris;
ja austrumu vējā — būs sauss un silts pavasaris;
ja rietumu vējā — būs slapjš pavasaris;
ja dienvidu vējā — būs silts pavasaris
Ja pavasarī ledus grimst dibenā — būs smags gads
Ja pavasarī zeme ātri pakūst — tad tā ilgi neatkūst
Ja, pavasarim tuvojoties, ziemas taciņa ātrāk izkūst nekā apkārtējais sniegs — būs slikts pavasaris; ja otrādi — būs jauks pavasaris
Ja vēlu pavasaros uz melnas zemes uznāk vēl sniegs — tas ir otras mēslu kārtas vērts.
Ja auksts pavasaris — būs krusota vasara
No kādas puses, pavasarim iestājoties, iegriežas vējš — no tas pašas puses pūtīs visu vasaru
Ja pavasarī sniegs ātri nokūst — vasarā būs lieli plūdi
Ja mežā ilgi stāv sniegs — būs slapja vasara
Ja pavasarī sniegs gružains — būs pērkonaina vasara
Ja pavasarī zeme nežūst — būs sausa vasara
Ja pēc sniega ceļi tūliņ kļūst sausi — būs slapja vasara
Ja ceļš nokūst ātrāk nekā lauks — vasarā upēs būs maz ūdens
Ja ceļa vidus izkūst ātrāk nekā ceļa malas — būs slapja vasara
Ja pavasarī ceļi izrūgst — būs sausa vasara
Ja pavasarī lieli plūdi — būs sausa vasara
Ja pavasarī lieli pali — vasarā būs liels karstums
Ja pavasarī upē ūdens līmenis neceļas — būs sausa vasara
Ja pavasarī nav palu — tie būs ap siena laiku
Ja pavasarī ūdens pa ledus virsu noskrien — siena laikā būs lieli plūdi
Ja pavasarī plūdu ūdens stāv ilgi — būs auksta un lietaina vasara; ja ātri noskrien — būs laba vasara
Ja pavasarī upmalā paliek ledus — būs slikta, lietaina vasara
Ja pēc pavasara paliem, kad upes iegājušas krastos, netālās bedrēs vai grāvjos ir aizķērušās zivis — tajā pašā gadā sagaidāmi vēl tādi paši pali
Ja ezeros vējš ledu sadzen dienvidu malā — būs silta vasara, ja ziemeļu — būs auksta
Ja martā līst — tikpat līs vasarā
Ja slapjš aprīlis — būs sauss jūnijs
Ja pavasarī daudz miglu — vasarā būs daudz lietusgāžu
Ja agri pērkoni — būs slapja vasara
Ja maijā daudz pērkonu — būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas
Ja agrā pavasarī zibens zibina, bet pērkonu nedzird — būs sausa vasara
Ja pirmais pērkons pāriet bez lietus — būs sausa vasara
Ja pērkons aizrūc ledu upēs un ezeros — būs auksta vasara
Ja pirmais pērkons ierūc aplapotos kokos — būs silta vasara;
ja ierūc kailos kokos — būs auksta, nabadzīga vasara
Ja pērkons noiet pa dienvidu pusi — būs silta vasara; ja pa ziemeļu — būs salta
Ja pirmais pērkons nāk no vakariem — būs slapja vasara;
ja no rītiem — būs sausa vasara; ja no ziemeļiem — būs auksta vasara; ja no dienvidiem — būs karsta vasara
Ja pavasari ilgi stāv sniegs — būs ilgs rudens
Ja pavasarī daudz salnu — būs daudz to ari rudenī
Ja pavasara pali noskrien skaidrās naktīs — būs jauks labības novākšanas laiks
Ja pērkons ierūc kailos kokos, bet ezeros vēl ir ledus — būs normāls ražas novākšanas laiks un normāla raža.
Ja vasarā mēness iet augstu un ir sarkans — nākamajā mēnesī būs sauss laiks; ja iet zemu un ir bāls — būs lietains laiks
Ja jaunā mēnesī līst lietus — viss mēnesis būs ļoti labs
Ja vasara sākas ar lietiem — tā beidzas ar sausumu.
Ja ir ļoti karsta vasara — būs auksta ziema
Ja vasara ir lietaina — ziema būs dziļa un puteņaina
Ja lietaina vasara — būs sniegota un auksta ziema
Ja vasara vētraina — ziema būs puteņaina
Ja vasarā jaunā mēness naktis ir siltas — ziemā tās būs aukstas.
Ja septembri atskan pērkons — būs silts rudens
Ja atvasara lietaina — rudens būs sauss
Ja rudeni sniegs nāk no vasaras puses — tas nenokūst.
Ja rudenī jauks laiks —- būs agra ziema
Ja jauks rudens — būs jauka ziema
Ja jauks rudens — būs vējaina ziema
Ja vētrains rudens — būs lēna ziema
Ja rudenī daudz miglu — ziemā būs daudz sniega
Ja rudenī biezas miglas — būs dzija ziema
Ja rudens tik s 1 a p j š un dubļains, ka zirga pēdas vieta aizlīst ciet, — uzkritušais sniegs uzreiz veidos ziemas ceļu
Ja sauss rudens — būs vējaina ziema
Ja sniegs uzkrīt uz koku lapām — būs gara, dziļa ziema
Ja rudeni sniegs uznāk, pirms kokiem vēl lapas nav nobirušas, — gaidāma vētraina ziema
Ja sniegs uzkrīt nesasalušai zemei — būs silta ziema
Ja uzkritis pirmais sniegs — līdz ragavu ceļam palikušas sešas nedēļas
Ja sniegs sāk snigt nedēļas sākumā — būs laba ziema; ja nedēļas beigās — būs garš rudens un slikta ziema
Ja pirmais sniegs uzkrīt pirmdien — ziemā būs viens atkusnis, ja otrdien — divi atkušņi, ja piektdien — pieci atkušņi utt.
Ziemā uznāk tik atkušņu, cik dienu noturas pirmais sniegs
Ja pirmais sniegs paliek vienu dienu — būs vienlaidu balta ziema;
ja vairākas dienas — būs atkušņi un vairākas ziemas
Ja pirmais sniegs nostāv divas dienas — ziemā divus mēnešus būs sniegs, ja trīs dienas — trīs mēnešus utt.
Ja ilgi rudenī stāv pirmais sniegs — tikpat aukstu dienu būs visā nākamajā ziemā.
Ja vēls rudens — būs agrs pavasaris
Ja rudenī agri sakrīt sniegs — būs arī agrs pavasaris
Ja ir rudens atkala — būs pavasara salnas
Ja rudeni vēlu pērkons rūc — būs vēls, slapjš pavasaris,
Ja vēla rudeni pārplūst lauki un pļavas — nākamgad nebūs kaitēkļu
Ja pirmais sniegs ilgi stāv kokos — būs slapja vasara
Ja rudenī sniegs uznāk uz lapām — nākamā vasara būs tāda pati kā šī
Ja rudenī skursteņi slikti velk — nākamvasar gaidāmi pērkona negaisi.
Sāda tipa laikazīmēm praktiskā vērtība visai dažāda. Daļa no tām ir diezgan nedrošas, jo balstās uz ārējo analoģiju vai pretmetu («Ja vasara vētraina — ziema būs puteņaina», «Ja ir ļoti karsta vasara — būs auksta ziema»). Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka laikazīmes jālieto kompleksi. Taču interesantākais mums te šķiet skaidri izteiktais stihiski dialektiskais dabas redzējums: viss ir savstarpēji saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā. Un apliecina vien esamības ritmiskās harmonijas meklējumus.