494. Aizgavēnis ir Vastalāvis (metenis).
K. Jansons, Viļāni.
495. Aizgavēni svētīja meteņa dienā, no pusdienas sākot.
G. Pols, Vecgulbene.
496. Senie ļaudis saukuši sveču dienu un pelnu dienu par „aizga- vēni".
G. Pols, Vecgulbene.
497. Lai lini labi izdotos, tad bijis vērpšanai jāmet miers no aiz- gavēņa pusdienas līdz pelnu dienas pusdienai.
D. Ozoliņš, Jaunroze.
498. Aizgavēņa dienā, t. i. otrdienā, katrā ziņā ir jāēd trekni gaļas ēdieni. Pat nabadzīgi cilvēki ar lielām grūtībām meklē naudu un pērk gaļu. Pat Lieldienā nav liela lieta, ja nav gaļas, bet aizga- veiļa dienā katrā ziņā jābūt.
Mackēviča-Saulīte, Preiļi.
499. Uzgaviens dien verd zirņu Iii ar cūkas gaļ.
A. Šlesere, Kuršu kāpas.
500. Kas aizgavēņa laikā struo- «liidj, lam dakreit vysaida slimeiba un lai pat uz rūku un vaiga aug viiols. Nikod navajag nikaidus aiz- guveņus struoduot, vysod byjusi vasals, nikaida slimeiba tevi nasa- Ivers.
V. Podis, Rēzekne.
501. Ja aizgavēņa vakarā kā- dani pie galda nav ēnas, tad tas vairs nenodzīvos līdz nākošam aiz- gavenim. [Sal. Jaungads.]
V. Arbidāns, Latgale.
502. Aizgavēņos (meteņos) ir jāiet laikus, tad nākošā gadā būs gapi lini.
Ā. Jugane, Beļava.
503. Aizgavēnī vajaga vizināties, tad augs gafi lini. [Sal. metenis.]
V. Arbidāns, Latgale.
504. Aizgavēnī jālaižas no kalna ar ragutiņām, lai gapi lini aug.
A. Zālīte, Bērzpils.
505. Aizgavēnī jāiet kaut kur vai jābrauc, lai gapi lini augtu.
V. Miķelāns, Dunava.
506. Aizgavēņos jāvāra mieži un cūkas auss, tad būs labi mieži un treknas cūkas.
A. Āboliņš, Alūksne.
507. Aizgavēnī jāvāra cūkas auss ar grūstiem miežiem, tad mieži labi aug.
E. Skarnele, Kalncempji.
508. Aizgavēņa (meteņa) vakarā, kad vāra grūdieni (zīdeni) ar cūkas galvas pusi kā aizdaru, tad jāpaņem šmecepa kauliņš un zināmā vietā sniegā jāierok. Tanī apgabalā cūkas godīgi ēdot.
J. Bitaka, Litene.
509. Aizgavēņa dienā nedrīkst putrai ļaut kūsēt, ja to neuzmanīšot, tad talku dienās lietus līšot.
J. Bitaka, Litene.
510. Aizgaviņos ar zedini jālec ap kāpostu dārzu, lai kurmji nerokot.
J. Nīders, Alūksne.
511. Aizgavēnī ar zedeni jālec ap kāpostu dārzu, lai kurmji dārzu neizrok.
L. konv. vārdnīca, 15507.
3*
r»12. Ai/gavēņu vakarā vajagot kurmjus nīdēt, lai tic vasarā ne- raklu zemes. To dara tā. Viens slaigā pa dārzu, otrs stāv dārza malā un prasa: „Ko tu tur dari?" Gājējs atbild: „Kurmjus minu." Stāvētājs saka: „Min, min, ka vari visus izmīt!" Tas darāms trīs reizes!
I). Ozoliņš, Jaunroze.
513. Aizgavēnī vārījuši miežus ar zirņiem vai pupām un cūkas smeceri, tad nākamā gadā labi izdevušies zirņi, pupas, mieži un cūkas.
D. Ozoliņš, Jaunroze.
514. Aizgavēņa vakarā puikas ķerstījuši putniņus, lai vasarā uzietu daudz putnu ligzdas. To darījuši tā. Puikas ielikuši vienu puiku maisā kūts vai staļļa priekšā. Tam tur maisā bijis jāstāv un maisam gals jātur vaļā. Citi puikas nu gājuši un ķerstījuši putniņus pa visām mājas paspārnēm. Viens uzkāpis uz staļļa augšas un, no turienes šo to maisā sviezdams, teicis maisā stāvētājam: „Še tev putniņi, turi labi, lai neizbēg!" Šie abi tik ilgi tā ķēmojušies, kamēr citi izstaigājuši visu māju pēdīgi atnākuši pie maisā stāvētāja. Nu visi apķērušies ap maisu un turējuši to cieti, it kā tur putniņus turētu. Tas puika no staļļa augšas nu lējis šiem ūdeni virsū un sacījis: „Putni negrib jums savu bērnu rādīt un aplej jūs ar ūdeni." Ar to tad arī beigusies putniņu ķerstīšana. [Sal. metenis.]
D. Ozoliņš, Jaunroze.
515. Ja aizgavēnī uz jumtiem ir sniegs, tad Lieldienās arī vēl pastāv sniegs.
V. Miķelfins, Dunava.
516. Par aizgavēni Latgalē sauc meteni jeb vastalāvi. Tai dienā latgalieši vizinās, lai augtu gapi lini. Ierīkojuši arī grieztuvi, kur tad piesējuši ragaviņas, kas tad tikušas grieztas apkārt. Aizgavēnī ēduši deviņas reizes gaļu, lai aizgavētos. Cepuši arī plāceni ar cūkas gaļas gabaliņiem virsū. Bet ēst un dancot varējuši tikai līdz pusdivpadsmitiem naktī, kad jau sācies gavēnis. Notikusi arī visāda zīlēšana.
B. Eriņa, Latgale.