531. Ja kāds ēdot aizrijas, tad devējam ir ēdiena žēl.
P. Š., Ranka un Smiltene.
K. Jansons, Plāņi.
532. Ja ēdot aizrijas, tad otram bijis žēl.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
533. Ja cilvēkam ēdot kumoss piedupas pie balss rīkles, tad kāds to ēdienu žēlo.
J. Lazdāns, Kalupe.
534. Kad ēdot aizrijas, tad otram ir tā ēdiena žēl.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
535. Ja ēdot aizrijas, kādam ir žēl.
V. Rūnika, Skujene.
536. Kad ēdot viens aizrīstas, tad līdzēdējam esot žēl, ka tiekot ēsts.
Arne, Pļaviņas.
537. Ja ēdot aizrijas, tad kādam ir bijis žēl.
37
AizkūkoSana — Aizrīšanā»
V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr.
538. Ja pie galda ēdot aizrijas, tad otram ir žēl.
R. Svekre, Valka.
539. Ja ēdot kumoss rīklē aizspriežas, tad kādam žēl ir bijis.
Iv. Pilsētniece, Bebri.
540. Ja ēdot aizrijas, tad ir kāds apskaudis.
M. Svarcbacha, Svirlauka.
541. Ja ēdot pie galda kāds aizrijas, tad tas uz pārējiem saka: „Jūs man pavīdējāt", t. i. kumoss, ar ko viņš aizrijies, ir nožēlots, nenovēlēts.
Vilce.
542. Ja ēdot aizrijas, tad vai nu kāds steidzas, vai kādam skauž.
K. Corbiks, Jelgava.
543. Kad ēdot aizrīstas, tad kāds pie ēdājiem steidzas.
A. Kabuce, Bulduri.
544. Ja ēdot aizrijas, tad kāds steidzas.
H. Laimiņš, Druviena.
545. Kad pie galda ēdot ieskrien kaut kas kaklā, tad kas steidzas šurp. Tad jāceļ bļoda uz augšu, lai nācējs nokrīt zemē.
J. Lazdāns, Kalupe.
546. Ja ēdīsi un maize nokļūst balss rīklē, tad zin, ka kas steidzas, tad vajaga pacelt bļodu, lai steidzējam nokrīt bikses.
J. Rupjais, Asūne.
547. Kuj-š runājot aizrijas siekalās, tas drīzumā šņabi dzeršot.
H. Skujiņš, Smiltene.
548. Ja ēdot kāds aizrijas, tad kāds bada kāsis nākot.
E. Cimbule, Lauri.
549. Ja ēzdams aizrijas, tad dabū pērienu.
K. Bērziņa, Limbaži.