558. Velns smējies, kad Dievs racis aku, kādēļ Dievs aizliedzis Velnam dzert akas ūdeni. No tā laika Velns ari nedzej-ot akas ūdeni.
M. Bērziņš, Umurga.
559. Aku sargā Dieva eņģelis, lai velns nevarētu sabojāt ūdeni.
L. Šmīdeberga, Zemgale.
560. Aku upes tuvumā nedrīkst rakt, ja tā tur nav bijusi, jo tad mirst pats saimnieks.
J. A. Jansons, Piņķi.
561. Kur Jāņa dienā pie saules pusdienā uz zāles ir rasa atrodama, tur ir laba akas vieta.
F J. Rubenis, Ērgļi.
562. Kur zirga skābenes aug, tur ir laba akas vieta.
J. Rubenis, Ērgļi.
563. Aka esot jārok tādā vietā, kur augot smilšu zāle. Tad ūdens tajā vietā netrūkšot.
Z. Grīnberga, Sigulda.
564. Aka jārok tādā vietā, kur aug smilšu zāle, jo tad būs tīrs ūdens.
M. Breikše, Līgatne.
565. Rokot jaunu aku, lai izzinātu, vai viņā būs diezgan ūdens, vakarā ielej glāzē ūdeni un noliek lani vietā. Ja ūdens par nakti glāzē cēlies, tad būs, ja nokritis — nebūs.
M. Priedite, Meirāni.
566. Lai izmeklētu pareizi akas vietu, lupatiņā iesien kaļķus un ieliek zemē bedrītē. Pareizā vietā kaļķi pievilksies ar mitrumu.
A. Ulmane, Jaunsvirlauka.
567. Lai uzzinātu, kur aku rakt, tad jāapgāž vilna ar kubalu. Ja šī vilna, atgāžot kubalu, ir ar rasu, tad tur var rakt aku.
• L. Aizpurve, Lubāna.
568. Jaunu aku rokot, vajaga vispirms tanī vietā piesist ar kadiķa nūju, un ja tur dobji skanot, tad tanī akā būšot daudz ūdens.
K. Corbiks, Kroņa-Vircava.
569. Akas jārok tad, kad nakts un diena vienā gafumā, tad ir daudz un garšīgs ūdens.
A. Zvejniece, Piebalga.
570. Ja aku rokot akā ielec varde, tad akā būs labs ūdens.
L. Pogule, Gatarta.
571. Veci ļaudis arī vēl tic, kad bērns akā jeb ūdenī iekritis, tad tā aka jeb upe kādu dvēseli griboti. Tad gailis jeb cits kāds lopiņš tanī pašā vietā jākauj un tās asinis tur jālej iekšā, lai tur vairs cilvēks neiekristu un nenoslīktu.
Latv. gada grāmata, 1797. 2, 47.
572. Ēdot nevar iet uz aku, tad tur slīkst peles, vardes un citi kukaiņi.
A. Salmāns, Balvi.
573. Ja uz aku iedams ēd, tad akā dzīvos vardes.
J. Zvaigzne, Rēzekne.
574. Akā nedrīkst ūdeni liet atpakaļ. jo tad aka izžūst.
39
Aizšķaudīšana — Aka
N. Freidenfelds, Talsi.
r»7f>. Kad no ūkas ar vārāmo kallu lidoni smeļ, tad no tās ūdens ztld.
Atbalss k. 1897. K. KIeķēris, Skujene.
570. Kad iet pie svešas akas nodzert, tad jāuzpūš dvaša, lai slimības nepielīp.
Ii. Aizpurve, Lubāna.
577. Ja meita sēd uz }ikas, tad tā dabūn dzērāja vīru.
L. Druķe, Virbi.
578. Kad pārnāk no baznīcas, tad jāizslauka istaba un mēsli jāieber akā; tad tur būs svētīts ūdens.
L. Druķe, Virbi.
579. Kad akā rodas ūdens, tad būs auksts laiks un otrādi.
M. Navenickis, Zasa.
580. Akās ūdens izsīkst uz nelaikiem.
R. Kalniņš, Lubāna.
581. Ja vasaru akās ūdens duļķojas, tad gaidāms slikts laiks.
A. Āboliņš, Alūksne.
582. Ja akās gļotains ūdens, tad rītā būs slikts laiks. [Sal. ūdens.]
V. Ķiņķeris, Madona.
583. Ja vasarā akas ūdens paliek zaļgans, tad gaidāms lietus.
K. Palteris, Nītaure.
584. Ja akās un upēs sāk izzust ūdens, tad būs lietus.
E. Elksnītis, Ikšķile.
585. Ja vasaru akās ūdens paliek silts, tad gaidāms lielus.
A. Āboliņš, Alūksne.
586. Ja akas ūdenim virsā parādās balti burbuļi, drīz būs sagaidāms lietus.
E. Brīnums, Rūjiena.
587. Ja akās ūdens ātri izžūst, tad būs lietus.
L. Reiteris, Lubāna.
588. Ja akā ūdens spēji nokritis, tad gaidāms lietus.
I. Zariņš, Skrīveri.
589. Par okas kuosi kuopējs meizņ gultā.
C. Apšenieks, Bērzpils.