I. Govs īpašības.
8977. Lielais vērsis saka pavasarī uz ganībām: „Man vie, man vie!" Vidējais: „Man ar, man ar!" Mazais telēns: „Visiem, visiem!"
J. Krūmiņš, Auļukailns. Etn.
II 1892.
8978. Dižais bullis saka ganībā: „Man vien, man vien!" Vidējais: „Man ar, man ar!" Mazais: „Vi- siem, visiem!"
A. Adamovičs, Dundaga. J. R.
N. II Kr.
8979. Bullēns, pacēlis galvu uz augšu, saka pavasarī uz ganībām: „Visiem, visiem, visiem!"
Kr., Bērze.
8980. Dievs liellopiem ļoti maz valodas piešķīris. Pavasarī lielais vērsis, cini badīdams, tikai to vien var izteikt: „Man bija manta, man bija manta!" Mazais vēršelis: „Man ir, man ir!"
A. L.-P., Džūkste.
8981. Rudenī govs saka: „ Es ēdīšu, es ēdīšu."
A. Miglava, Rīga.
8982. Lielais vērsis saka zāli ēdot: „Būs, būs! būs, būs!"
Jaunzems, Bilstiņi
8983. Kādas ir mājā govis, tādas tur ir sievietes: badīgas —dusmīgas (kas ragiem bada u. t. t.).
K. Jansons, Plāņi.
8984. Melnas govis nevajaga audzēt, lai pērkons mājā nesper.
K. Jansons, Plāņi.
8985. Tā govs, kurai ir zemas kājas un plats vēdars, tā ir laba piena govs.
H. Skujiņš, Smiltene
8986. Kurai govij ir divi pie- pupi, tā ir laba piena govs.
J. Ķikuts, Nīca.
8987. Ja govij astes skremstalīte sniedzas līdz locekļiem, tad tā būs gaj-u pienu.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
8988. Ja govij gaj-a aste, tad tā laba piena govs.
I. Dzilna, Lubāna.
8989. Tā govs, kurai astes skrimslis ir līdz pakaļas kāju locītavām, tā ar ir laba piena govs.
H. Skujiņš, Smiltene,
8990. Ja govij uz astes gala dzeltānās blugznas, tad tai ir trekns piens.
K. Lielozols, Nīca.
8991. Ja govij astes kaula gals sniedzas pāri ceļgaliem, tad tā ir ļoti laba piena govs.
A. Salmāns, Balvi.
8992. Ja govij gaj-a aste, tad tā ir pienīga.
K. Lielozols, Nīca.
8993. Ja govīm skrituls ir starp acīm, tad tā ir pienīdza (pienīga).
J. Fleišers, Skrunda.
8994. Kad govij zem acīm piena zīme, tad tā būs pienīga.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
8995. Kuj-ai govij zem kakla liela krāgas āda, tā ir pienīga.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
8996. Tāda govs, kam uz kakla ir tādas kā krēpes, ir vislabākā piena devēja.
H. Skujiņš, Smiltene.
8997. Kuj-ām govīm ir biezas un spalvainas ausis, tām biezs piens.
E. Laime, Tirza.
8998. Ja govij ausis ir sārņai- nas, tad tā ir pienīga; ja ausis ir tīras kā izmazgātas, tad viņa nav pienīga.
A. Salmāns, Balvi.
8999. Kufai govij ir auss iekšpuse dzeltānā, tā dod treknu pienu un tai ir biezs kreims.
H. Skujiņš, Smiltene.
9000. Tā govs, kam ir platas ribu starpas, trīs pirkstu platumā, ir laba piena govs.
H. Skujiņš, Smiltene.
9001. Cik govij uz ragiem strīpu, tik viņai esot gadu.
M. Valts, Nīca.
9002. Ja govij pie ragiem ir dzeltānā pluta, tad tā govs ir grūta.
H. Skujiņš, Smiltene.
9003. Tā govs, kam ir resni ragi un tie uz āru izliekušies, tā ir vērsī nolēkusies, un no tādas nekad lāga piena govs neiznāks.
H. Skujiņš, Smiltene.
9004. Kad govīm ragus nozāģē, tad galus vajaga iemest akā; tad dod daudz piena.
A. Broža, Naukšēni.
9005. Ja govīm ragus apzāģē, tad aptrūkst piens; lai tas nenotiktu, tad nozāģētie gali jāiemet akā.
A. Mencis, Puikule.
9006. Ja trīs pirkstus var ielikt starp govs ribām, tad tā ir pienīga.
A. Salmāns, Balvi.
9007. Ja govij ragu grumbās ir pārtraukumi, tad tā ir bijusi pārslaucama [ālava]; ja viena grumba ir cieši pie otras, tad nav bijusi pārslaucama.
A. Salmāns, Balvi.
9008. Ālavīcas govi no tā var pazīt, ka viņai ir piens pupu galos.
H. Skujiņš, Smiltene.
9009. Kuj-ai govij ir deguns no- rasājis, tā dod daudz piena. [Sal. suns.]
M. Ķikuts, Nīca.
9010. Kupai govij lielākas piena dzīslas, tā ir pienīgāka.
M. Raņķis, Nīca.
9011. Tāda govs, kam ir gapa spalva, tā ir laba piena devēja.
H. Skujiņš, Smiltene.
9012. Ja govs liec muguru, kad tai velk pāri ar roku, tad tā ir apgājusi vēršos.
A. Salmāns, Balvi.
9013. Lai uzzinātu saimnieks, kādas krāsas govis tam ies uz roku, tad rudzus nopļaujot jāapsēžas uz pēdējā kūļa un jānodzied garīga dziesma, tad ātri jāpaceļ kūlis un jāskatās, kādas krāsas kukainis būs zem tā, tādas krāsas vajag turēt govis.
J. Zvaigzne, Rēzekne.
II. Govs vardi.
9014. Govīm dod parasti vārdus pēc tām nedēļas dienām, kad viņas radījušās: mandala jeb pir- mala, otaļa, trešala, cekula, piek- tala, sestala, svētala. Tā kā nu ar šiem vārdiem vien nepietiek, tad viņas nosauc arī pēc spalvas: dūmaļa (tumši brūna), slaune (ar raibumiem pie pakaļas sāna), raibaļa, zvaigala (ar laukumu pierē), zīmaļa (ar kādu sevišķu zīmi). Melnu govi mēdz saukt par vabuli jeb skudri, sirmu par briedalu un raibu arī par cielavu. [Sal. zirgs.]
P. Š., Rauna.
9015. Viena pati man gotiņa, Tai skudrīti vārdu liku, Lai telītes vairojās
Kā skudrītes pūlītē.
LD 28960.
9016. Šķir, mana māmuļa, Zīmotas govis: Zīmuļu, dūmaļu, Baltmugurīti.
Dunalka, LD 2895.5.
9017. Ko, māmiņa, vārdu liksi Šās vasaras telītēm?
Kupa raiba — raibaliņa, Kuj-a melna — vabulīte.
Lubāna, LD 28941.
9018. Piektuļa, sestuļa, tās manas gotiņas.
Dzelzava, LD 29041.
9019. Ja lopus sauc puķu vārdos, tad puķes nesmaržo.
A. Būmane, Pampāļi.
9020. Govīm nedrīkst likt putnu vārdus, tad tās ganos negantas.
E. Laime, Tirza.
9021. Govi pērkot, pārdevējs jāsakaitina, govs jānosauc citā vārdā un vecās mājas vārtos govij pret pārdevēju pakaļa jāpagriež.
K. Jansons, Plāņi.
9022. Ja pērkot govi aizmirst paprasīt tās vārdu, tad tā govs laimīgi pirkta.
K. Corbiks, Valgunde.
9023. Nopirktu govi krustis nomēri un citā vārdā nosauc.
K. Jansons, Plāņi.
9024. Kad govi sauc tādā pašā vārdā, kāds bijis pie agrākās saimnieces, tad govs negrib jaunā vietā dzīvot.
J. Banazis, Nīca.
III. Govs sakari ar vistu.
9025. Es savām telītēm Cekulainu vistu kāvu: Dod, Dieviņ, tik telīšu, Cik spalviņu cekulā.
LD 28934.
9026. Ej, vistiņa, olu dēt Manā govu laidarā, Lai gotiņas tā viesās, Kā vistiņa oliņās.
LD 28981.
9027. Nāc, vistiņ, purinies Manā govu dārziņā; Sev purini pilnu pērkli, Man telīšu pilnu dārzu.
LD 28948.
IV. Govs sakari ar cielavu.
9028. Raibas vien man telītes Kā raibās cielaviņas; Vai cielava ielēkusi Manā govju laidarā.
LD 29042.
V. Govs sakari ar skud- r u.
9029. Viena pati man gotiņa, Tai skudrīti vārdu liku, Lai telītes vairojas Kā skudrītes pūlītē.
Nītaure, LD 28960.
VI. Govs sakari ar jostu.
9030. Trim kārtām jostu jožu, Uz kūtiņu tecēdama. Audzē, Dievs, man telītes, Trim, četrām kārtiņām.
LD 28959.
VII. Pirkšana un pardo- š a n a.
9031. Govi pārdodot, jāizņem viņai mēsli no nagiem, lai citu govu labumu viņai līdza neaizdotu.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9032. Govi vedot uz pilsētu, jāizņem no govs nagu starpas netīrumi, jāietin lupatiņā un jāiebāž kabatā, tad govs iet bez dzīšanas.
M. Sikle, Nīca.
9033. Govi pārdodot kādu kušķi spalvu nogriež, lai pircējs mājas labuma neaizved.
K. Jansons, Plāņi.
9034. Govi pārdodot jāizplēš kāds kušķītis spalvas un jāatmet atpakaļ kūtī, tad lopu labumu neaizdod līdzi.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9035. Govis mēdz trīs reizes ap skudpu pūli apvest, pirms tās uz tirgu ved pārdot, ar to cerību, ka tad būšot daudz pircēju kā skudpu.
J. Alunāns, Mājas Viesis, 1857. 2701 .
9036. Ja govi grib pārdot, tad iepriekšējā dienā jāuzliek rīkste uz skudru pūļa. Govi vedot no kūts, ar rīksti trīs reizes jāiesit. Uz tirgu govs jāaizdzen ar to pašu rīksti. Tad pircēji iet kā skudras govij apkārt.
J. Avotiņš, Vestienu.
9037. Mēdz arī govis trīs reizes ap skudpu pūli apvest, pirms tās uz tirgu ved pārdot, ar to cerību, ka tad būšot pircēju kā skudpu.
Mājas Viesis, 1857. 270.
9038. Govi pārdodot, jānogriež tai trīs kušķi spalvas, kūpi atmuguriski jāiemet atpakaļ kūtī, tad lopu svētība netiek līdzi pārdota.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9039. Kad govi ved uz tirgu, lad tā jāapved trīs reiz ap skudpu puli (pūzni), lai tai pircēju netrūksi.
K. Jansons, Pliīņl
9040. Govi vedot uz tirgu, jāap ved trīs reiz ap skudru pūli, tad būs daudz pircēju.
J. Apsalons, Sērpils.
9041. Jn govs, uz tirgu vedot, neiet, tad maizes rieciens jāapgriež Iris reizes riņķī un jāiedod; tad govs tūdaļ ies.
M. Sikle, Nīca.
9042. Ja govs nav ievadāta, tad tai saitē, ar kufu grib govi vest, vajaga ievīt lielās adatas aci.
A. Salmāns, Balvi.
9043. Kad ved govi pārdot, iesprauž adatiņu valgā: tad govs labi iet.
R. Bērziņš, Džūkste.
9044. Govi pārdodot adata jāieliek valgā, tad viņa atpakaļ nebēgs.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9045. Ja govs, uz tirgu vedot, neiet, tad maizes riecenis 3 reizes jāgriež riņķī ap zirga purnu un govs tūdaļ ies.
Alksnis-Zundulis, Naudīte. K.
Lielozols, Nīca. Bērziņš, Ropaži.
9046. Ja govi ved uz tirgu un tā neiet, tad jāapgriež maizes rieciens tai 3 reizes ap purnu, tad govs ies.
J. A. Jansons.
9047. Ja govi pārdod, tad no vezuma jāizsviež siens 3 reizes, tad nepārdos savu laimi.
Z. Lāce, Veclaicene.
9048. Ja govs vedot uz tirgu negrib labprāt iet, tad ar maizi vajaga pārvilkt krustu no priekšas uz pakaļkājām un to kumosu iedod govij.
I. Indans, Gārsene.
9049. Govs pārdevējam tirgū sudraba nauda mutē jātur.
K. Jansons, Plāņi.
9050. Ja govi pārdod, tad tiklab pārdevējam, kā pircējam aiz saites ir jānodod un jāsaņem govs, tad būs izdevība.
M. Navenickis, Zasa.
9051. Ja govi ved pārdot un ja viņa iemavās vēl savas mājas robežās, tad to nekad nedabū pārdot.
A. Broža, Naukšēni.
9052. Govi pārdodot, pircējam govs valgu līdz nedod, lai piena govīm nenotrūkst.
K. Jansons, Plāņi.
9053. Ja govs, vedot pārdot, mēslo, tad būs magaričas.
J. Jakāns, Bebrene.
9054. Kad govi pērk, tad tā jāpērk ar visiem apaušiem, tad nevarot nozagt, kā arī cits ļaunums nenotiekot.
G. Pols, Bauska.
9055. Govi pirkot, nav jāņem valgs ar pliku roku, tad ar to govi labi nepaiet.
A. Aizpurve, Lubāna.
9056. Ja nopērk jaunu govi, tad tai uz ragiem jālej ūdens, lai ar māju govīm nebadās.
H. Šiliņa, Penkule.
9057. Ja nopērk govi un ja tā negrib pie jaunā saimnieka dzīvot, tad pēdējam jānogriež maize (nenoteikts daudzums) un jāņem sev 3 reizes apkārt. Pēc tam tā jāiedod nopirktajam lopam. Tad govs vairs no jaunā saimnieka prom nebēgs.
A. Plaudis, Kosa.
9058. Lai govis nenomaldītos, nešķirtos, ņem maizes gabalu un apvelk katrai govij 3 reizes ap kaklu un pēc tam dod apēst.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9059. Nopirktu govi tuvākās krustcelēs vajaga apgriezt trīs reizes riņķī, tad tā nebēg uz veco vietu.
E. Jēpe, Palsmane.
9060. Ja pērk govi, tad vajaga paņemt no vecās kūts, no govs priekškājām drusku barības atliekas, tad govs labi līdzi iet.
A. Smilga, Rīga.
9061. Govi pirkot, no vecās mājas kūts, kur gove stāvējusi, trīs šķipsni pakaišu paņem līdz(a), lai jaunā mājā govs nebļauj.
K. Jansons, Ziemeris.
9062. Kad govi pirk, tad no tās mājas, kur pirkta govs, jāpaņem līdzi salmu vīšķis, lai govs atpakaļ neiet.
A. Aizpurve, Lubāna.
9063. Kad govi pērk, to izvedot vajagot no kūts paņemt līdz kādu priekšmetu, tad govs labi dodot pienu.
J. Skara, Jaunpiebalga.
9064. Ja nopērk govi un tā negrib līdzi iet, tad ar asti tai jāiesit trīs reizes pa kreisiem sāniem, tad govs ies līdzi.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
9065. Kad jaunu govi pērk un ved mājās, tad no savas zemes vajaga trīs saujiņas zemes ielikt govij inutē un ar ūdeni vajaga trīs reizes nomazgāt govi no ragiem līdz astei un ieliet tai to trīs reizes mutē, tad nekas ļauns nenotiks.
E. Baltiņš, Raiskums.
9066. Ja nopirktu govi ved mājās, tad jāmauc cimdi rokā, lai būtu biezs krējums.
K. Kristape, Olaine.
9067. Kad govi pērk un viņa bēg projām, tad jāizbāž maize caur kreiso azoti un jādod govij ēst, tad viņa vairs nebēg projām.
Z. Lancmanis, Lejasciems.
9068. Kad noved govi uz jaunu vietu, tad tai jālej ar spaini ūdens acīs, lai nebēgtu atpakaļ uz veco vietu.
J. Niedre, Džūkste.
9069. Kad govi pārved no tirgus, tad tai jālej ūdens acīs, lai neskrietu prom.
E. Kampare, Piebalga.
9070. Lai pirkta govs neietu uz veco vietu atpakaļ, tad, pirmo reizi slaucot, jāņem ūdens un 3 reizes jāiespricina acīs.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9071. Ja nopirkta govs iet atpakaļ uz veco māju, tad jāielej ūdens acīs un jāsaka: „Stāvi kā krāsns!"
O. Mucniece, Ventspils.
9072. Ja kaimiņos pirkta govs jaunajā kūtī nav mierīga un ārā tikusi skrien uz agrāko dzīves vietu atpakaļ, tad no kaimiņa kūts jāatnes trīs dakšas mēslu, uz ku- j-iem govs stāvējusi, jāizrauj govij trīs kušķīši spalvu un ar ķīlīšiem jāiesit jaunās kūts sienā. Tad govs uz kaimiņiem vairs neskrie- šot.
J. Jirgensons, Carnikava.
9073. Kad pērk jaunu govi un ved to mājās, tad no govs vecajām mājām vajaga paņemt līdzi kādu kušķi mēslu un tos jaunā mājā pielikt govij klāt, lai tā jaunā mājā mierīgi dzīvotu.
V. Krieviņš, Daugmale.
9074. Kad nopirktu govi pirmo reizi ieved kūti, tad trīs reizes jāatsviež atroceniski mēsli uz durvju pusi, t. i. jāapslēpj pēdas, jo tad govs nebēg atpakaļ uz veco vietu.
E. Jēpe, Palsmane.
9075. Ja govi ved uz citu dzīves vietu, tad, vedot to no kūts laukā, jāpajem līdz drusku mēslu, lai ietu pa rokai.
V. Kancāns, Asare.
9076. Nuo citurienas pārvastai guovij, lai atpakaļ naskrietu, jāuz- mouc ketliņš koklā ar ūdeni, lai papriešku ti nuodzerās, bet palieks jānuolej zemē. Tāpat pārvastā guovs jānuokrusta citā vordā.
P. Upmalis, Ļaudona.
9077. Kad nopērk jaunu govi, tad jādzirda pirmo reizi no katliņa, lai nebēgtu projām.
M. Driņķe, Ranka.
9078. Ja nopērk govi, tad viņa pirmo reiz jādzirda no vārāmā podiņa, citādi viņa bēg projām.
E. Laime, Tirza.
9079. Ja govi nopirk, tad tā mājā jāpadzirda no katla un katls jāapgāž uz mutes, tad govs nebēg nekur projām.
P. Broks, Varakļāni.
9080. Pirktai govij jādod pirmo reizi ēst no jumta izplēsti salmi, tad ies pa rokai.
J. Zvaigzne, Rēzekne.
9081. Jāizrauj no salmu jumta salms, jeb no stiebru jumta stiebrs, un jāiedod govīm ar citu barību, tad tās būs piezintētas un vairs nekur nemuks.
J. Banazis, Nīca.
9082. Ja jaunnopirkta govs bēg atpakaļ uz savu veco māju, tad jāņem rokā gabals maizes, jāpieiet pie govs un ar maizes gabalu 3 reizes jāvelk līnija sev un govij ap kaklu, it kā ar saiti sasaistoties; pēc tam maize jāatdod govij. Govs vairs prom nebēgs.
J. A. Jansons, Salaca.
9083. Lai pieradinātu jaunno- pirktu govi, tad saimniecei jāapņem ap sevi 3 reizes maize apkārt un jāiedod govij.
J. A. Jansons, Piņķi.
9084. Ja govs vedot neiet, tad no kreisās priekšas kājas jānoņem trīs reizes zemes un jānoglauda govij mugura, tad viņa iet.
A. Aizpurve, Lubāna.
9085. Kad govi atved no tirgus, tad jānoliek kāši pie kūts sliekšņa un jāpārved govs pāri, lai tā nebēg projām.
A. Sausā, Tirza.
9086. Nopirktu govi jaunā kūtī vedot, vajaga tai kājas nomazgāt ar siltu ūdeni, lai viņa drīzāk pierastu pie jaunās dzīves vietas.
P. Zvirgzdiņš, Mārciena.
9087. Ja govi nopērk un ved kūtī, tad vajag pīlādžu nūju starp kājām mest; tad neapskauž.
A. Andersone, Jelgava.
9088. Jam nūdaguļi, nāzi un at- slāgu. Vysu pasvīž zam slīkšņa. (Gūvis juopuordzam puori.) Nu ocu nadatiks nikas, byus špetnas un vysod sorguos sovas sātas.
T. Beča, Preiļi.
9089. Ja nopērk govi, tad iekams ved pirmo reizi kūtī, apved trīs reizes ap kūti apkārt un tad ap akmeni, kas atrodas kūts priekšā.
M. Miezīte, Liepkalns.
VIII. Ganīšana un ēdinaš a n a.
9090. Pavasari, kad lopi nespēcīgi, tā ka var domāt, ka tie purā iegāzīsies, paši savām kājām vairs laukā netiks, tad vajagot, pirms iesāk ganos dzīt, aiziet uz pārrobežu un dabūt kādu skudru pūli. Pie pavasapa siltas saulītes tās jau visas ir izlīdušas no saviem ziemas dzīvokļiem. Tās nu jāsarauš drīz kulītē un gals jāaizsien cieti, ka vairs netiek neviena laukā. Tad jāvāra katlā ūdens, un kad tas sāk vārīties, jāliek tur kulīte ar skud- rēm iekšā. Kad skudres labi izvārījušās, tad kulīte jāņem laukā un ūdens jāatdzisina. Kad šo ūdeni dod lopiem dzert, tad tos var droši ganos dzīt. Govis tad esot tik vieglas kā skudres un ejot droši puru purus cauri.
Blaubergs, Sērpils.
9091. Pirms govis ganos dzenot, vajagot atnest no triju kungu robežām akmeņus, no ikkatra pa vienam, nokarsēt tos labi sarkanus, tad ieliet ūdeni piena kāšamajos spainīšos, mest tos akmeņus iekšā un aizvāzt spainīšus cieti, lai labi sasūt.Vēlāku akmeņi atkal jāizņem, jāaiznes un jānoliek tajās pašās vietās, no kurienes tie ņemti. Šis ūdens nu jādod lopiem dzert. To vasaru tad būšot tik daudz piena kā ūdens. Tas viss jādara, kamēr lopi vēl ne reizes nav bijuši izlaisti laukā.
Blaubergs, Sērpils.
9092. Stiprākās govis dažreiz bada vājākās. Lai nu vājākās govis varētu vinnēt kaimiņu stiprās govis, tad vajagot priekš dzeguzes kūkošanas dabūt čūsku, sadedzināt to un tos pelnus iedot lopiem ar dzērienu. Kad tāda govs, kas ar čūsku iedzirdināta, tik aizšņācolies vien, tad citas govis bēgot no las tikpat kā no čūskas.
Blaubergs, Sērpils.
9093. Ja kāda govs ir ļoti lēna. tad, pirmo reizi laižot ganos, va ja ga apkūpināt ar čūskas ādu, tad vi ņa neļaujas sevi badīt un skrien citām virsū kā čūska.
A. Lazdāna, Kalupi-.
9094. Rītā priekš lopu dzīšanas ganos, burvis apsvēpēja govis ar de gošu lupatu, kupā bija ielikta vilka gaļa. Kad dūli nodzēsa, tad to aiz bāza kūtī aiz sijas, kur tas stāvēja līdz otram gadam. Tad apakš durvīm nolika atslēgu, uzmeta salmus un mēslus virsū.
Z. Lancmanis, Lejasciems.
9095. Govis kūpina ar vilka gaļu, lai burvis netiek tām klāt.
V. Joāss, Lubāna. A. Zvej niece, Lubāna.
9096. Lai burvji govis neapburtu, tad ņem maizes gabalu ar cūku taukiem un dod to govīm apēst.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9097. Ja govis ganos laizās, tad jāsalasa akmeņi no visām debess pusēm, jānoglauda govīm muguras, sakot: „Kas skauž, lai akmeņus grauž", un akmeņi jāpaliek zem kūts sliekšņa. Tad govis vairs ne laizās.
A. Aizpurve, Lubāna.
9098. Ja kādreiz divas govis lai zās, tad tam ganam, kam pieder tā govs, ko laiza, vakarā vāra biez putru.
K. Lielozols, Nīca.
9099. Kad ganos divas mūlas govis laizās, tad ganam vakarā būs biezputra.
K. Lielozols, Nīca.
9100. Kad govis ganos laizās, tad ganam būs biezputra.
K. Lielozols, Nīca.
9101. Kad govs laizās, tad mājās ir ganam sausi rāceņi.
K. Lielozols, Nīca.
9102. Ja ganos mūlas govis laizās, tad vakarā ganam būs izvārīti apaļi kartupeļi.
K. Lielozols, Nīca.
9103. Govīm jānogriež astes gali, lai nāk vakaros mājās.
M. Sikle. Nīca.
9104. Ja viens kaimiņš govis zāļojot un otrs nē, tad pirmā govis pārejot otra ganībā un otram govis maz piena dodot.
J. Janspns, Plāņi.
9105. Govīm, pirmo reizi laižot ganos, jārīvē muguras ar ledu, lai tās nebizotu.
A. Podniece, Ogre.
9106. Pavasarī priekš lopu ganos laišanas skauģi strumpē [pūš ar ragu], lai atņemtu citiem pienu. Cik tālu dzirdama taures balss, tik tālu sniedzas skaušana.
P. Š., Preiļi.
9107. Govij no priekšā aizliktās barības nedrīkst ne smilgas atraut — noņemt.
K. Jansons, Plāņi.
9108. Lai govis ganos labāk ēstu, tad' no rītiem katrai govij jāiedod sālī apviļāts maizes kumosiņš.
L. Pogule, Gatarta.
9109. Govīm jādod rāceņi pēc slaukšanas, jo tad ir labs piens; bet ja dod priekš slaukšanas, tad pienam ir rāceņu garša.
E. Līdeka, Lubāna.
9110. Lai govis daudz piena dotu, tad Zaļās ceturtdienas rītā agri, kamēr citi vēl guļ, jāiebāž tām mutē pa gabaliņam cūkas gaļas. Pēc visu cauru gadu būs daudz piena un krējuma.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201.
9111. Govīm vajagot ragus griezt uz to pusi, kur labāka zeme, tad vairāk piena došot.
Latviešu Avīzes, 18<>2, 36.
9112. Govis jālaiž laukā, kad pūš plūdeņa (vakara) vējš, tad viņas dod vairāk piena.
A. Freijs, Talsi.
9113. Ja slaucamās govis baro ar cāļa galvām (pavasara ziedi ar spilgti dzelteniem, apaļiem ziediem kā bumbiņas, gariem kātiem, ir pļavās — trollius europaeus), tad saimniece nemūžam no piena nevar sviesta sakult.
A. Brūvele un A. Suse, Ape.
9114. Govs, kūjai dzeramo maisa ar kruķi, citas govis ganos uzveic un pati labāk paēd.
V. Miķelāns, Rubeņi.
9115. Maizes ūdens jādod govīm, vislabāk jaunām telēm, tad tās būs apaļas kā maizes klaips.
Alksnis-Zundulis, Naudīte.
9116. Ja govi aizved uz citām ganībām, svešā vietā, tad govij, priekš laukā laišanas, jādod kaut kas ieēst vai iedzert, lai viņa nesaslimtu.
M. Lercha, Pastende.
9117. Govis jābalo ar pureņu ziediem, tad sviests ir tikpat dzeltens kā pureņu ziedi.
A. Berķe, Mētriena.
9118. Ja govīm dod ēst sviesta puķes [trollius europaeus], tad viņas dod daudz sviesta.
P. Š„ Rauna.
9119. Govis pienu noraun, jātās laiž nopļautā pļavā, kamēr vēl nav lietus nolijis.
K. Jansons, Plāņi.
9120. Ja govis laižot uz tikko nokasītas pļavas (kad siens tikko novākts), tad tās pienu noraunot.
H. Skujiņš, Smiltene.
9121. Kad govis uz tikko nopļautas pļavas zāli ar visām saknēm ēd, tad viņām nav piena.
Skolnieku pulciņš, Jēkabpils.
9122. Kad govs no ganiem mājā nākot nes mutē zāli, tad paredz badu.
Z. Prauliņš, Aumeisteri.
9123. No āra lopiem ūdens nav jānes Zaļā ceturtdienā un pirmās Lieldienās, tad govis nebizo.
M. Zeltiņa, Vējava.
9124. Lai govis nebizotu, tās dzirdāmas tikai pēc saules rieta.
E. Aizpurve, Lubāna.
9125. Govīm nedrīkst dzert dot Lūcijā un pirmā Ziemas svētku rītā, lai viņas vasarā nebizo. [Sal. Lūcijas diena, Ziemas svētki.]
K. Jansons, Plāņi.
9126. Kad govs paturas, tad jāņem no trim pasliekšņiem zemes un jāpieber pie dzēriena, lai govis dotu vairāk piena un citi to neaizturētu.
A. Zavicka, Sātiņi.
9127. Govs uzturai vajaga pieci vezumi barības.
H. Skujiņš, Smiltene.
IX. Pie vērša.
9128. Lai govis apņemtu ātrāki vēršus, tad saiminiecei Ziemas svētku rītā pirmai jāpasteidzas govis pabarot.
G. Pols, Vecgulbene.
9129. Govis ņemot labi vēršus, ja tām ragos iesienot vīriešu bikšu vīli.
J. Jansons, Plāņi.
9130. Ja grib, lai govis būtu bez ragiem — tolētas, tad vēršam ap abiem ragiem jāapsien melna bante.
L. Pogule, Gatarta.
9131. Ja govs nepieņem vēršus, tad vecu vīriešu bikšu apkakle jāapsien ap kaklu.
V. Miķelāns, Rubeņi.
9132. Ja govs nevar apiet, tad piektvakaru vajaga pārvilkt ar bu- ceņu vici trīs riņķus pār govs krustiem un pēc tam vēl tai uzcirst trīs reizes.
J. K. Dambergs, Ēdole.
9133. Kad govis ir vājas un var domāt, ka viņas vēršu laikā lāgā neapiesies, tad vajagot, pirms dzenot ganos, noņemt no pirts krāsns akmeņus, nokarsēt tos labi karstus, mest tad kādā ūdens traukā un likt, lai labi sasūt. Pēc akmeņi jāizņem, jāaiznes atpakaļ uz pirts krāsni un ūdens jādod govīm dzert, tad govis kravājoties kā krāsnis un agri apejoties ar vēršiem.
Blaubergs, Sērpils.
9134. Ja govs neņem vēršus, tad vajaga izsautēt vienkāju papardes un dot dzert.
K. Biša, Vijciems.
9135. Pirmo reizi govi ciemos lot, tā jāpaved aiz ausīm pāri ts slieksnim, tad tā vienmēr ies )i līdz.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
9136. Kad govi lecina jaunā mē- sī, tad atnesas bullītis, ja vecā, 1 būs gotiņa.
M. Navenickis, Zasa.
9137. Jaunā mēnesi ja govi ved j buļļiem, tad govij ir gotiņa.
H. Šiliņa, Penkule.
9138. Kad govi ved pie vērša un priekšu izslauc, tad tai atnāks rsitis, bet ja neizslauktu aizved, i tai būs telīte.
M. Āboliņa, Aumeisteri.
9139. Ja govs bijusi vēršos un c tam aprauj pienu, tad no tās its, kur bija vērsis, nevienam ne- dzot jāpaņem mēsli un jānoliek
kūts paslieksnē, kur ir govs.
V. Johansone, Jaunpiebalga.
9140. Ja govis par ilgu vēršos uzoties, tad tādām vajagot vecu kšu apekli ap kaklu apsiet. Ja i tāda bikšu apekle nemaz mājā •gadoties, tad varot ari ņemt mai-
aizsienamo auklu, tā arī derot, tik iznākot dievojā brīdī apsiet, i viss tas vēl nelīdzot, tad vajagot ikarā bez saules apcirpt vērsi, no- rptās spalvas sadedzināt un tos •lnus rītā atkal bez saules iedot ivij ar dzērienu.
Blaubergs, Sērpils.
9141. Ja govs neapejas, tad viņa kuļ ar vīrieša biksēm.
V. Spandegs, Pociems.
9142. Govīm, kad tās pēc vērēm nemeklējas, ir jādod sieviešu ēnešziedi.
K. Jansons, Plāņi.
V91 43. Ja govs nemeklejas, vajaga uz kūti aiziet nevainīgai jaunavai, tur izģērbties kailai un ļaut no govs sevi aplaizīt.
K. Poga, Penkule.
9144. Kad govi pie vērša vedot, tad valgā jāiemet trijdeviņi mazgli un valgs jāsien ap kaklu, tad govs vēršus apņemot.
H. Skujiņš, Smiltene.
9145. Gavēnī govīm varžu kurkuļi jādod, lai tās vēršus meklē.
K. Jansons, Plāņi.
9146. Kad govi ved pie vērša, tad vērsim jādod maize, lai teļi būtu spēcīgi un govs pienīga.
Alksnis-Zundulis, Naudīte.
9147. Ja govis neapņem vēršus, tad jādod tām abru kašas.
Z. Lāce, Veclaicene.
9148. Ja govs neiet buļļos, tai jādod ēst ķiploki ar sviestu.
J. Andriņš, Taurkalns-
9149. Ja govs nemeklē vēršus, tai jāiedod trīs reizes abrkaši, tad tā meklēsies.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
9150. Govi no vērša (no aplecināšanas) mājā vedot, ja ceļā pirmo satiek vīrieti, tad govij būs bullītis,, bet ja pirmo satiek sievieti, tad telīte.
E. Pūriņš, Skujene.
9151. Ja govs vienādi vēršos stāv, tad tā jānoper ar krāsns slaukāmo slotu.
K. Jansons, Plāņi.
9152. Ja govs vienādi vēršos stāv, tad tai ragos jāiesien vīriešu bikšu skrotē.
K. Jansons, Smiltene-
9153. Kad govs ilgi vēršos stāv, tad tā 3 reiz ap aku pret sauli jāapved ar vāli vai izpem rokā.
K. Jansons, Plāņi.
9154. Ja govs ilgi vēršos stāv, tad tai jāiedod divi saāķēti drēbju āķīši.
K. Jansons, Plāņi.
9155. Kad govs par daudz ar vēršiem dauzās, tad ņem vienu pāri āķu, āķīti un cilpiņu, saāķē tos, iespiež maizē un dod govij apēst.
J. Avots, Sece.
9156. Ja govs meklē vēršus un laužas citām govīm virsū, tad tai jāsien bante ap kaklu.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9157. Kad govs par daudz ar vēršiem dauzās, tad tai jāapsien ap galvu bikšu roste; tad viņa drīz apmierināsies.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201.
9158. Ja govs ar vēršiem dauzās, tad tai jāapsien ap kaklu vīriešu bikšu bante, tad viņa paliek lēna.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
159. Kad govis ar vēršiem par daudz vadājas, tad nogriež apakšbiksēm jostu, jostā iešuj velna sūdu un to apsien govij ap kaklu, tad tā paliek mierīga.
J. Avots, Annenieki.
9160. Kad govs daudz ar vēršiem dauzās, tad tā jādzen un jāsit ar sērmūkšļa kūju, kur ir uzgriezti trīsdeviņi krusti.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201.
9161. Govi no aplecināšanas mājā vedot, vajaga tai ar auklu kaklu apsiet, lai viņa otrreiz vērša neprasītu.
P. Zvirgzdiņš, Mārciena.
X. G o v s n a k s 1 a u c a m a.
9162. Kad govs atnākusi slaucama, tad ar tās netīrumiem tai jānoberž mugura un tesmens, tad skaudīgas acis nevar to govi noskaust.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9163. Kad jaunu govi pirmo reiz slaucot un kad gribot, lai tā būtu mierīga un ļautos slaukties, tad vajagot ar labo roku saņemt asti un ar to apspaidīt tesmeņu. Tad ar astes galu septiņas reizes vajagot uzsist govei uz krustiem.
K. Skujiņš, Smiltene.
9164. Jaunu govi jāaudzina jaunā mēnesī dzimušu.
K. Mūlenbacha man.
9165. Kad jauna tele pirmo reiz atnesas un neļaujas slaukties, tad vajaga nogriezt vienu šķipsni vilnas no teles labās pakaļējās kājas, ielikt maizē, apņemt telei trīs reizes riņķī un dot apēst, tad tele ļaujas slaukties.
E. Auziņa, Liepa.
9166. Priekš ārā laišanas govis jāzāļojot un astes spalvas mezglā jāmet, lai ir rāmas un dod daudz piena.
K. Jansons, Plāņi.
9167. Govīm karstā laikā jāsie- not astes gredzenā, tad tās nebizojot un neizklīstot.
K. Jansons, Plāņi.
9168. Kad govs pirmo reiz atnāk slaucama, tad ar Jās otras puses netīrumiem jāiesit tai pa labiem sāniem, jāizņem tie caur pakaļas kājām un jānorok apakš priekškājām.
K. Jansons, Plāņi.
9169. Kad govs nenotīru.*, lud tui ar otrus puses netīrumiem misis izslauku.
K. Jnimoim1 , l'lilņl.
9170. Govīm dzērienu jāmet kvēlošas dzirkstēs, ta<l tas pēc tēlošanās drīz notīroties.
K. Jansons, Plāņi.
9171. Kad govs nenotīrās, tad viņai jāiedod čūskas nomauks.
K. Jansons, Plāņi.
9172. Kad govs slaucama atnākusi, tai ar sievietes krekla apakš- vili vai brunču malu mute jānospaida.
K. Jansons, Plāņi.
9173. Kad govs atnāk slaucama, tad no katra pupa jāieslauc pa trīs reizes šņabja glāzītē un jādod go- vei atpaka|, tad neviena skaudīga acs nekā nevar darīt.
M. Eglīte, Vijciems.
9174. Ja govs atnāk slaucama, tad vajaga savārīt Jāņu zāles, piebērt tām trīs naža galus sāls, trīs ogles un trijdeviņus naža galus sprikšu (ogļu ar pelniem), tad būs trekns piens.
K. Corbiks, Līvbērze.
9175. Kad govs top slaucama, lad savāra dažādas puķes un dod to ūdeni pirmo reižu dzert. Ja puķes plūktas tikai Jāņu vakarā, tad govij būs piens pa vasaru vien; bet ja tās plūktas arī Jēkapa, Bērtme- ja un Labrenča dienā, tad piens būs visu gadu.
J. K. Dambergs, Ēdole.
9176. Kad govis nāk slaucamas, tam jādod ēst Jāņa vakarā vīti kroņi, tad tauks piens būs.
A. Biša, Bīga.
9177. I'oc teļu piedzimšanu.* go vij drīz vujugu dot ēst sīpolus ur maizi, tud biis daudz pienu un govs būs ātri veselu.
M. Breikla, Līgatne.
9178. Kad govs atnāk sluucuniu, tad, pifmo reiz slaucot, jāuzslauc no katra pupa uz maizes un jādod govij apēst, lai nepiemestos kāds ļaunums, lai nenobur raganas.
Fr. Vāvere, Henibulr,
9179. Lai govīm būtu labi un veselīgi teļi, tad Ziemas svētku priekšvakarā tām jādod pa gabali ņam maizes, kas izdurts ar adatu un kur ielikts dzīvsidrabs.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201,
9180. Kad govij rodas jauns piens, tad viņai parasti iedod mai zi sajauktu ar dzīvsudrabu, lai ļau nums nepiemestos.
K. Corbiks, Dzelzava.
9181. Kad govs pirmo reiz nāk slaucama, tad kaķam jādod piena putiņas laizīt, lai viņš Dieviņu lūdz.
K. Jansons, Smiltene
9182. Kad govs pirmo reiz nāk slaucama, tad kaķam jādod peciņa laizīt, lai viņš Dieviņu lūdz.
K. Jansons, Plāņi.
9183. Kad govs nāk slaucama, tad sieviete nedrīkst kūti mīzt, citādi govs slaucot arvien iniez.
P. S.. Ko]>:iXi
9184. Kad govs nākot trešo reizi slaucama, tad tik vēl viņu rādot, vai būšot laba piena devēja, vai ne.
II. SkuJIņ», Smiltene.
G<
9185. Ju govij uznāk vērsītis, tad piens ir biezs; ja telīte, tad plāns.
A. Salmāns, Balvi.
9186. Kad govīm grib pienu piedarīt, tad skaita šos pātarus: „Dievs sumina gosniņas! Vai gaidījāt ķērstņas, ar kļavas vālīti, ar liepas slauceni?" Pie tam govīm jāsit trīsdeviņas reizes ar izparām.
Alksnis-Zundulis.
9187. Kad govs atnāk slaucama, tad jauno pienu ēdot jāliek zem bļodas cimdu pāris, lai būtu biezs krējums tās govs pienam.
A. Mūrniece, Limbaži.
9188. Ja govi pirmo reiz slauc, tad vajag ap ragiem sarkanu dziju apsiet.
L. Andersone, Jelgava.
9189. Ja govs nelaižas slaukties, tad vajaga ar devītā sētas mieta rīksti siet govij ap pakaļas kājām. Tad govs laidīsies slaukties.
K. Biša,Vijciems.
9190. Pirmpiena govs pirmo reizi jāslauc caur laulības gredzenu, tad tā būs pienīga.
K. Lielozols, Nīca. J. Steg- lavs, Jelgava.
9191. Pirmā piena govs jāslauc caur laulības gredzenu, tad tā būs pienīga.
A. Šķērē, Skaistkalne.
919*2. Kad govs pirmo reiz atnāk slaucama, vajaga slaukt pārkrustus, — lad nevar atņemt govij pienu.
K. Corbiks, Līvbērze.
i____ ____________ _ 561
9193. Jaunu govi pirmo reizi slaucot, jāslauc ātri, lai vēlāk nav ilgi jārietina.
M. Macpāne, Alsunga.
9194. Lai govs vairāk pienu dotu, tad slaucot jāsaka: „Rīru, rīru šitā govs, kamēr Dievs man citu dos."
A. Mūrniece, Limbaži.
9195. Kad govs nāk slaucama, tad viņas pienu no kūts nesot, vajaga apsegt, lai kāda ragana vai ļauna acs neieskatās.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9196. Ja sveši ļaudis dabū redzēt nupat izslauktu pienu jeb nupat taisāmu sviestu, tad ļaunums apņem lopus. Tad lācis var ļaunumu no kūts izdzīt.
M. Zeltiņa, Vējava.
9197. Ja pirmo reizi slauc govi, tad slaucot jāuzklāj uz spainīša drēbe, lai govs pa vasaru neizkalst.
E. Cimbule, Lauri.
9198. Vecā mēnesī radies gotulēns turams, tas dod daudz piena.
J. Rubenis, Ērgļi.
9199. Pilnā mēnesī dzimušas govis jāaudzina, jo tās ir pienīgas.
L. Ērģelniece, Ķerncpi.
9200. Vecā mēnesī uznākusi govs tikai vecumā dod pienu, bet jaunā mēnesī uznākusi, dod pienu no sākuma, bet vecumā atrauj.
P. Š., Bauna.
9201. Govis paliek ālavīcas, ja ēdamo podu izlej pavisam tukšu.
K. Jansons, Plāņi.
36
9202. Svešām govīm gavēnī jā- icērp spalva no krustiem, kupa d jāieliek baltā lupatā, un lupata lhizbāž savā kūtī aiz vārceles, tad >vis dod daudz piena.
K. Jansons, Skulte.
9203. Kad govi pirmo reizi slau- )t, vajagot siet biezu lakatu ap ilvu, tad govs dodot labi pienu.
J. Skara, Jaunpiebalga.
9204. Kad pirmo reiz izslauc ovi, tad tas piens jāsalej kādā te- ošā upē, lai būtu tikdaudz piena, ā upē ūdens.
M. Zariņa, Ogresgals.
9205. Vasaras svētkos, Jāņos un tirmajā ganu dienā nevajag slaukt ;ovis, lai vasarā būtu labs piens un laudz krējuma.
M. Macpāne, Alsunga.
9206. Ja jaunā, pilnā mēnesī govs atnāk slaucama, būs daudz piena.
Z. Lāce, Veclaicene.
9207. Ja slaucot dzied, tad govs nesperas un dod daudz piena.
E. Jēpe, Palsmane.
9208. Ja grib, lai govīm būtu daudz piena, tad slaucot jādzied:
Rietu, rietu, mana govs, Pilni pupi balta piena, Pilni pupi balta piena, Pilns vēders zaļas zāles, Pilns vēders zaļas zāles, Pilni ragi āboliņa.
R. Eglentāle, Reņģe.
9209. Ja saimniece grib, lai viņas govis dotu daudz piena, tad tai Jāņa naktī jāiet gulēt uz kādu augstu koka ēku.
K. Jansons, Plāņi.
9210. Kad pirmo reizi iel |>|mit govīm zāles, tad izkapts jāsmērē atsviestu, tad govs dod daudz piena un tas ir biezs.
V. Joāss, Lubāna.
9211. Kad iet govis slauktu, nevajaga mazgāt rokas straumes ūdenī, tad govis norauj pienu.
K. Lielozols, Nīca.
9212. Govi slaucot nevajagot to slavēt, tad govs noraujot pienu.
J. Skara, Jaunpiebalga.
9213. Ja govs nedod pienu, jāsauc, smeļot akas ūdeni, trīs reizes: „Gosniņ, dod pienu!"
K. Lielozols, Nīca.
9214. Kad govi iet slaukt, tad slaucēja nedrīkst mīzt, jo tad govs Slaucot miez.
V. Krieviņš, Daugmale.
9215. Kad govs nelaižas slaukt, tad tai jāuzklāj brunči un trīs reizes ar vāli jāsit.
V. Spandegs, Pociems.
9216. Govis noraun pienu no Vītas dienas un kad kūts izmēzta.
K. Jansons, Plāņi.
9217. Govis slaucot, nedrīkst degunu šņaukt, tad dod maz piena.
A. Broža, Naukšēni.
9218. Kad izslauc govis, tad jāpārmet viņām krusts, lai Jaunums nepiemetas.
A. Broža, Naukšēni.
9219. Govis jālaiž ciet vecā mēnesī, jo tad tām, nākot slaucamām, nepiepampst tesmins.
I . Krafte, l|ģucl<-ms.
9220. Kad govi aizlaiž ciet (kad neslauc vairs), tad pēdējo reizi jāslauc piektdienā, jo tad teļi nāks dienā.
E. Vēvere, Ļaudona.
9221. Govis jābeidz slaukt piektdienas rītu, jo tad būs jaunapiena govis viegli slaukt.
K. Corbiks, Dobele.
9222. Govi cieti laist vajaga piektdienā, tad viņa atnāk slaucama dienā.
M. Valdmane, Zaļāmuiža.
9223. Govs jālaiž cieti piektdienā, tad tā būs mīksti slaucama.
L. Bičole, Zaļenieki.
9224. Govis jāaizlaiž (jābeidz slaukt) augošā mēnesī, tad dos vairāk piena.
A. Aizsils, Zilupe.
9225. Govi priekš cieti laišanas pēdējo reizi noslaukt vajaga svētdienā dienas gaismā, bez uguns, tad arī slaucama nāk dienā, ne naktī.
K. Miilenbacha man.
9226. Govis jāizbeidz slaukt svētdienā, lai atkal no jauna nāk slaucamas dienā.
M. Vēbere, Straupe.
9227. Govs pēdējo reizi, aizlaižot, jāslauc svētdienas rītā, jo tad atnesas dienā.
M. Antons, Lubāna.
9228. Kad govi aplaiž svētdienā, tad tā nāk slaucama dienā; bet ja aplaiž darba dienā, tad nāk slaucama naktī.
A. Salmāns, Balvi.
9229. Govs jāaizlaiž (jābeidz slaukt) svētdienas rītā, lai tā dienu slaucama nāk.
K. Jansons, Plāņi.
9230. Govis pēdējo reizi jābeidz slaukt jaunā mēnesī, pie tam svētdienā, lai atkal būtu mīkstas slaukt.
V. Alke, Jaungulbene.
9231. Ja govs ir cieta slaukt, tad vajaga to aizlaist veca mēneša piektdienā. Nākamā gadā govs tad top mīksta slaukt. Bet ja govs ir par daudz mīksta slaukt, tad tā jāaizlaiž jauna mēneša piektdienā.
K. Kancāns, Asare.
9232. Govi aizlaižot, pēdējo reizi pārslauc pusdienā, lai teļš atskrietu dienā.
K. Lielozols, Nīca.
9233. Kad govi aizlaiž cieti, tad tic, ka viss piens tai sariet ragos. Ja nu tomēr grib pienu izdabūt no aizlaistās govs, tad jāsaka: „Ri, ri, gotiņ, tukši ragi, pilni pupi, pilna mana slaucenīte!"
R. Kalniņš, Udze.
9234. Govs pēdējo reizi jāizslauc vakarā, tad dienā radīsies teļš.
J. Apsalons, Sērpils.
9235. Grūtai govij ar sētas rīksti kājas jāsapin, lai tā slaucot mierīgi stāv.
K. Jansons, Plāņi.
9236. Ieslauktu govi nedrīkst atdot otram slaucējam.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9237. Ja govs slaucot iesit slaucējai ar asti sejā, tad slaucēju ir aprunājušas viņas pašas draudzenes.
E. Priediņa, Renda.
36*
XII. Rudenī.
9238. Govis esot lēnas 1111 tāin nemetoties nekāda kaite, ja rudenī ievelkot kūtī skudru maisu, kufš pavasarī atkal jāizvelk.
Atbalss k. 1897. A. Kirš- baums, Smiltene.
9239. Rudeni govis kūtī jāliek dienvidu vējā, tad govīm tīra spalva.
J. Jurjāns, Jaungulbene.
9240. Ja govis rudenī pie valga liek jaunā mēnesī, tad ziemu tās negalīgas.
K. Jansons, Plāņi.
9241. Ja govis pilnā mēnesī kūtī ieliek, tad tās ir labas ēdājas.
M. Zaķe, Gatarta.
9242. Rudeņos, kad govis norauj pienu, tad tās to ieraujot ragos.
M. Raņķis, Nīca.
9243. Rudenī govis nevajaga vecā mēnesī kūtī likt, tad izdilst govis kā mēness.
A. Sietiņš, Taurene.
9244. Kad rudenī uznāk salnas vai sniegs un govis vairs nevar ārā iet, un ja viņas bauro, tad sniegs vēl noies un govis varēs laist ganos, bet ja viņas nebauro, tad vairs neies ganos.
H. Skujiņš, Aumeisteri.
XIII. Noburšana un kai- t e s.
9245. Kad skatās otra lopus, tad vajaga teikt: „Kaut man ar' Dievs dotu tik skaistus lopus un tam (t. i. lopu īpašniekam) vēl skaistākus", lai no skaudīgas acs lopi nepaliktu slimi.
Z. Lancmanis, Lejasciems.
9246. Govis nevar noburt, ja tām dod apēst deviņi reiz deviņus dadžu bumbuļus. [Sal. Lielā piektdiena.]
K. Jansons, Plāņi.
9247. Lai izsargātu govis no ļaunām acīm, t. i. no apburšanas, tām jāapsien ap pieri sarkana dzija vai lenta.
T. Ķengā, Jelgava.
9248. Lai visus ļaunumus novērstu, tad jāapsien govij bante ap ragiem, kufā dzīvsudrabs iešūts. Cūkām jāieurbj dzīvsudrabs siles galā.
K. Krastiņš, Dzērbene.
9249. Govīm muguras nomazgā ar pienu un silē ielej rasu no augu lapām saslaucītu. Rasu parasti dod spainī saslaucītu ar priekšautu. Tā ka saslaucīto pilienu nav tik daudz, ka varētu govs padzerties, tad dod tikai ieostīt. To dara tāpēc, lai govis labāk dotu pienu un būtu spirgtākas.
E. Rožkalns, Mazsalaca.
9250. Kad govis nedod piena, tad jāiet pie akas ielasināt trīs piles ūdens slaucamā traukā.
K. Lielozols, Nīca.
9251. Jāņem gaj-a rīkste un jāiet govij gar vienu pusi trīs reizes un jāņem gar muguru no galvas līdz astei, tāpat jādara arī otrā pusē un jāsaka šie vārdi: „Mīļā lopu māte Mārija, Jēzus Kristus, pasargi to no buršanas un raganām Tēvišķi! Amen."
E. Rožkalns, Mazsalaca.
9252. Atgadījās man Jāņos būt —s tirgū … Tur ieraudzīju gaj-u kārti, kur galā bija mazs krustiņš ieurbts. Pie kārts vienā pusē bija divas lielas gafas rindas ubagu sastājušās. No otras puses kāda sieviņa pievede govi pie kārts, pieturēja to, izvilka no azotes blašķi ar alu, tad uzlēja govij uz krustu kādas lāses, pie kārts ari drusku zemē nopilināja un nu pati vienu malku iedzēra. Tad govi trīs reizes ap kārti apvede un, to atkal pieturējusi, katram nabagam deve malku alus dzert… Tā vēl vairāk sievas ap šo kārti ar savām govīm ērmojās…, lai govis labi uz roku ejot un lai esot pienīgas.
J. Alunāns, Mājas Viesis, 1857, 270.
9253. Trīs svētdienas rītus vajaga priekš saules pirtī salasīt visu pepamo slotu lapas, bet pirts priekšā vajaga zemē ievilkt krustu. No trim krustu starpām vajaga ņemt zemi no tās puses, kur stāv govju galvas. Un tad aiznest govīm ar dzērienu vai miltiem, bet pašam pa to laiku nav brīv skatīties atpakaļ, kamēr nav to iedevis.
E. Baltiņš, Raiskums.
9254. Pa kurām durvīm iet govis, aiz stenderes jāaizliek ola, tad govīm nekas ļauns nenotiekot.
J. Skara, Jaunpiebalga.
9255. Lai govis labi no rokas ietu, tad zem govju siles vienmēr jātur pīpe ar tabakas maku.
E. Laime, Tirza.
9256. Govīm jāiedod varžu kurkuļi, lai viņām iekšas būtu vēsas un lai tās neslimotu.
P. Š., Ropaži.
9257. Kad govs ir apskausta, tad viņai vajaga iedot apēst siļķi ar asti pa priekšu.
M. Valdmane, Zaļāmuiža.
9258. .la grib, lai vasaru govis nebizo, tad vajaga citai sievai nozagt kārstuvi, sadedzināt to un iedot pelnus viņas govij.
K. Corbiks, Līvbērze.
9259. Ja visu nedēļu govis bizo, tad būs liela laime.
A. Aizsils, Zilupe.
9260. Zaļās ceturtdienas, Lielās piektdienas un pirmās Lieldienas rītā govis jāper ar budēļa stibu, tad tās nebizo.
Z. Lancmanis, Bukaiši.
9261. Ja grib zināt, vai govij būs telīte vai vērsītis, tad Koču vakarā jāiesēstas sniega kupenā. Ja izkūst dziļa bedre, tad būs telīte, ja dobe sekla, tad — vērsītis.
A. Zālīte, Bērzpils.
9262. Ja govs pirmo Ziemassvētku rītā guļ uz labajiem sāniem, tad būs telīte, bet ja uz kreisajiem, tad vērsītis.
A. Pliens, Meirāni.
9263. Grūsnējas govis nedrīkst ar deķi apklāt, jo tad teļi ēd drēbes. Tāpat arī nedrīkst ar deķi no govs aiznest uznākušo teļu, jo tad teļš arī ēd drēbes.
O. Freimane, Jaunrumbas muiža.
9264. Kad sāk rudzus pļaut, tad pirmais kūlis jāapsien ar divām saitēm, lai to varētu pazīt. Pirmais kūlis ir par sevi jāizkuļ, graudi jāsamaļ un no miltiem jāizcep tik daudz kukulīšu, cik govju mājā. Kad govīm uznāk teļi, tad katrai jādod savs kukulītis apēst. Tad neviena govs vairs nepaliek ālava.
F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205.
9265. Ja govs nemīl teļu, jāiet ! krusta ceļu un jāsauc: „Gosniņ, illi teļu!"'Vai ari jāuzrunā par to irmais braucējs, ja viņš atbildēs: Ej tik mājās, gan mīlēs", tad govs rl mīlēs; bet ja tas atteiks: „Ja jvs nemīl, mīli tu pati!" govs arī emīlēs.
K. Lielozols, Nīca.
9266. Kad govij tesmens satūcis, īd tādai sievietei, kam pašreiz mē- ešziedi, jāapspaida tesmens ar sa- a krekla malu; tad govs būs ve- ela.
E. Laime, Tirza.
9267. Ja govs tesmenis uzpampis, ad tas apspaidāms ar galodiņu.
A. Bērziņa, Aloja.
9268. Kad govij sacietējis tes- nins, tas jāberzē ar svārku stērbe- i, vai jātrin ar galodiņu.
L. Kleinberga, Svēte.
9269. Ja govij ar pirmo pienu ir :iets tesmens, tad to berž ar pērkona lodi.
V. Pilipjonoks, Asūne.
9270. Lai govu tesmini izsargātu no lielas sasprēgāšanas, tad vajagot maija mēneša sviestu paglabāt bez sāls, labāk turpat kūtī, un smērēt ar to tesmeni.
Z. Lancmanis, Lubāna.
9271. Kad govij sapampis des- mins, tad paņem kādu lauka akmeni, noskaita tēva reizi, apņem 3 reiz ar to tad desminim riņķī, aiziet, noliek akmeni tai pašā vietā, noskaita tēva reizi un atpakaļ neskatoties iet prom.
L. Valkire, Tāšpadure.
9272. Ja govīm pupi sasprēgājuši, tad vajaga sasmērēt ar deguna izkārnījumiem.
E. Jēpe, Palsmane.
9273. Slimai govij jādod ēst sv. Agates dienā svētīta maize un sāls, tad kļūs vesela.
A. Šķērē, Skaistkalne.
9274. Dažreiz vēl maizei vidū ieliek sagrauzdētu čūsku, lai govis tad ēstu to un paliktu niknas un savas pretinieces varētu uzvarēt.
E. Rožkalns, Mazsalaca.
9275. Govu vainās, t. i. kad govis krimtušas kokus u. t. t., gatar- tieši likuši Rīgā Madalīnas baznīcā Dievu lūgt.
K. Jansons, Gatarta.
9276. Ja govs saslimst, tad tā jāsit ar pastalu, un tā būs vesela.
J. Zvaigzne, Rēzekne.
9277. Ja melnu govi vajaga izārstēt, tad saka: „Trīs reiz šurp, trīs reiz turp; trīs reiz šurp, trīs reiz turp; melnā govs, paliec vesela, melnā govs, paliec veseļa . .. " (un tā to atkārto, kamēr pūšļotājs piekūst.)
E. Vīķele, Ikšķile.
9278. Ja govis kāsē, tad tās jādzirda ar mīzaliem.
A. Viklante, Vecpiebalga.
9279. Slimai govij, kufa negremo, vajaga ielikt gremokli no rudzu miltiem, tad tā paliek vesela.
R. Svekre, Valka.
9280. Kad govs saslimusi, tad jāieveļ- adatā melns diegs un jāizver trejdeviņas reizes caur maizes gabaliņu, un maize jāiedod govij, tad paliks vesela.
J. Apsalons, Sērpils.
9281. Kad zirgs ielien pie govs, tad lai govs nesaslimtu, jādod tai maize, izvārstīta ar adatu un diegu.
J. Lazdāns, Kalupe.
9282. Kad govs sabadīta, tad tūliņ jāslauc krustiski: uz labās priekš- un kreisās pakaļkājas — tad ātrāk izveseļosies.
M. Poriete, Lubāna.
9283. Lai govis nebadītos, tad tām uzsmērē uz pieres darvu.
K. Lielozols, Nīca.
9284. Ja piens stiepjas, tad govīm jādod zagti zirņi.
E. Laime, Tirza.
9285. Ja govij vasaru piens stiepjas, tad tai jādod puplakšķi, tad govs izveseļosies.
Z. Lāce, Veclaicene.
9286. Čūskas novalka esot jāiedod govi j ar maizi, jo tā esot ļoti derīga zāle pret nomešanos.
Blaubergs, Sērpils.
9287. Kad govs nevar nomesties, tad tai jāiedod pelišķu novārījums.
L. Bičole, Zaļenieki.
9288. Ja govs paliek slima, šņāc un neēd, tad sadedzina čūsku un to pulveri iedod, tad tā paliks vesela.
E. Barbaka, Rīga.
9289. Ja govis dod maz piena, tad jāsadedzina dzīva čūska un ar maizes mīklu jāiedod govīm.
A. Broža, Naukšēni.
9290. Noburtu govi var izdziedēt ar apdzipu zālēm. Zāles vārot, jāuzliek katlam vāks un pašam jāstāv klāt. Ar izvārītām zālēm govs jāpārmazgā un arī iekšā jādod zāles.
A. Vaskis, Tukums.
9291. Pret govu slimībām der lupstenāji (ligusticum levisticum).
Auļukalns, Etn. IV, 1894.
9292. Lai govis nesakostu Sibiri- jas mušas, tad govis jāapsmērē ar lupstājiem un taukiem.
E. Līdeka, Lubāna.
9293. Ja govs saslimst ar vīvelēm, tad jāapmazgā visas kapotes, bļodas un citi trauki. Šinī ūdenī jāiemet sāls, tad ar šo ūdeni jāapmazgā govs ragi un mugura, tad govs būs vesela.
J. Zvaigzne, Bēzekne.
9294. Govīm vīveles var aizdzīt, ja nozog kaimiņiem žagaru cērtamo kluci un noliek govij zem priekškājām.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9295. Kad govij ir vīveles, tad viņa jāņem pie astes un jādzen, sitot ar kreisās kājas zeķi. [Sal. vīveles, lops.]
F. Brīvzemnieks, IV. 1881, 196.
9296. Ja govij vīvele taisās, tad jāiegriež ausī un asinis jāuztecina uz maizes un jāiedod govij saēst.
J. Banazis, Nīca.
9297. Ja govij liesa uzpampst (ceļas), tad jādod tabaka un cilvēka mīzali, lai pampums iznīkst.
J. Banazis, Nīca.
9298. Ja govij duj- liesā, tad jālej skāba putra mutē.
J. Ķikuts, Nīca.
9299. Ja govīm kauli sāp, tad jāsadedzina govju kauli, jāsaberž un jādod govīm. Vēl piejauc miltus un ūdeni un sataisa tādos kukulīšos.
J. Banazis, Nīca.
9300. Ja govij kauli sāp, jāsadedzina kauli, jāsasit un kopā ar barību jāiedod.
567
Govis
J. Ķikuts, Nīca.
9301. Kad govij dunduri noēduši ēlus pleķus, tad ievainotās vietas āapsmērē ar ratu smēri.
J. Ķikuts, Nīca.
9302. Kad govij zobi vaļā, lai ie veseli paliktu — jāapspaida ar irunču vīli.
T. Rigerte, Brunava.
9303. Govīm ēdāja (rodze, roze) ariet, ja to apriebj ar ziepēm, ar ufām mazgāts mironis. Tāpat šo limību izārstē arī cilvēkam.
O. Pelēce, Jaunpiebalga.
9304. Pēc uguns kurināšanas ne- rīkst govju slaukt ar nenomazgā- īm rokām. Citādi govīm pupi ap- īetīsies ar gundegām (vātīm).
A. Zālīte, Bērzpils.
9305. Kad gūvīm nu ocu teik, id vajag samozguot goldam vysus
etrus styurus kristiniski
n durovu kļamku, ar tū yudini ūvs nūmozguot un tad atdūt iz- zert.
T. Beča, Preiļi.
9306. Sarkanā vainā govīm jā- od viņu pašu mīzeli iekšā, kad irmo reiz vainu pamana.
K. Jansons, Plāņi.
9307. Kad govis asinis miez, tad inī vietā, kur govs piemīzusi, jārok velēniņa un jāuzsprauž tai rusts virsū. Tad govs top vesela.
E. Laime, Tirza.
9308. Ja bezdelīga izskrien go- j caur kājām, tad govs sāk dot .iņainu pienu. Tad jājem kapara edzens un piens jāslauc caur to, )vs dotu atkal tīru pienu.
S. Gūberts, 1688.
9309. Govis kad pirmo reizi pas- turas (atnāk slaucamas), tad vajaga uzslaukt pārkrustis uz maizi un iedot to, lai viņa saēd, citādi ja bezdelīga vasaru ganos viņai izlaižas caur pavēderi, tad miezn asinis, bet ja būs tā darīts, tad viņa nemīzīs asiņus.
M. Ķaupelis, Nīca.
9310. Ja govīm izskrien caur kājām bezdelīga, tad paliek sarkans piens. Lai to novērstu, tad jāsasien aste divkārtus un piens jāizslauc, kupš pēc tam govij jāiedod izdzert.
M. Macpāne, Alsunga.
9311. Kad bezdelīga izlaižas caur kāju starpu, tad jāslauc piens caur zelta gredzenu, citādi tas paliek asiņains.
V. Līcis, Drabeši.
9312. Kad slaucamai govij izlaužas bezdelīga caur kājām, tad piens paliek par asinīm. [Sal. bezdelīgas.]
K. Corbiks, Līvbērze.
9313. Govij ja izskrien zem vēdera bezdelīga, tad slikts piens.
K. Kristape, Olaine.
9314. Ja govij bezdelīga izskrien caur vēdera apakšu, tad govij pie- pampst tesmens. To var izārstēt, ja ar lindraka stērbeli 3 reizes apspaida tesmeni un katru reizi saka: „Kā nācis, tā lai aiziet!"
J. A. Jansons.
9315. Kad govij ir asins caureja, tad jānogriež apses zars, jāatliec tā zariņi, jāsit govij par sāniem un zars jāiesprauž asiņainajos mēslos. Tad govs būs vesela. [Sal. lops.]
F. Brīvzemnieks, IV. 1881, 196.
9316. Ar atlauztu zaru nedrīkst govis pērt, tad tās miezn asinis.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9317. Ja govis pef ar tādu žagaru, kam zari nav griezti, bet lauzti, tad govis miez asinis.
V. Krieviņš, Daugmale.
9318. Nevajaga lopam sist ar vicu, kufai zari atlauzti atpakaļ, tad lopi asinis miž.
V. Priedīte, Mālpils.
9319. Ja govis pef ar baltu nomizotu žagaru, tad viņas miez asinis.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
V. Krieviņš, Daugmale.
9320. Govīm nedrīkst sist ar rīksti, kuj-ai zari atplēsti, tad govis saslimst.
A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
9321. Govij nevar sist ar klūgu.
E. Zubeckaja, Rīga.
9322. Govīm nevajaga sist ar alkšņa vici vai nūju, tad govis asinis miez.
J. Banazis, Nīca.
9323. Ja govis pef ar kailu rīksti (nomizotu), tad viņas ir vājas.
J. Jakāns, Bebrene.
9324. Govij nedrīkst sist ar rīksti, kufai zari rauti atpakaļ, tad govs izkalst.
E. Laime, Tirza.
9325. Govi nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, jo tad govs pārmetas.
M. Vētra, Tirza. E. Laime, Tirza.
9326. Gans nekad nedrīkst sist govi ar balti apmizotu rīksti, jo tad govs izmetas.
P. Broks, Varakļāni.
9327. Govij nedrīkst sist ar nomizotu rīksti.
A. Kalniņa, Jaunpiebalga.
9328. Grūtai govij nevajaga ar baltu rīksti sist, tad tā pēc atnešanās nedod piena.
A. Leimane, Mārsnēui.
9329. Govīm nedrīkst sviest ar sprunguļiem, jo tad viņas paliks ālavīcas.
A. Aizsils, Lubāna.
9330. Govīm jāsit ar bērza rīksti, tad tās dod daudz piena.
E. Kampare, Birzgale.
9331. Ja govīm sitot ar baltu rīksti, tad noraujot pienu.
K. Streidiņš, Veļķi.
9332. Govīm nevajaga sist ar pātagu, bet ar rīksti. Ja sitot ar pātagu, tad govis dodot maz piena.
K. Corbiks, Kroņa-Vircava.
9333. Ja sit govīm ar pātagu, tad nav piena.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9334. Govij nesit ar pātagu, jo tad viņa noraun pienu.
H. Skujiņš, Smiltene.
9335. Govīm nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, tad piens apraujas.
A. Mencis, Puikule.
9336. Govis nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, tad tās nedos piena.
A. Bulēne, Turaida.
9337. Govīm nedrīkst sist ar nomizotu rīksti, tad tās dod vāju pienu.
E. Kampare, Birzgale.
9338. Govis nedrīkst sist ar nomizotu stuku, tad govis dod asinai- nu pienu.
A. Broža, Naukšēni.
9339. Ja govis sit ar tikko nogrieztu zaļu alkšņa vicu, tad piens būs sarkans.
K. Lielozols, Nīca.
9340. Ka govij ar pātagu sit, tad viņa noraun pienu.
H. Skujiņš, Aumeisteri.
9341. " Govīm nedrīkst sist ar pātagu, jo tad piedzims nedzīvi teļi.
A. Aizsils, Lubāna.
9342. Ja govij sit ar nomizotu rīksti, tad piens aptrūkstas.
R. Svekre, Valka.
9343. Ja grūtai govij ar drēbi sit, tad teļi drēbes ēd. [Sal. ķēve.]
K. Jansons, Plāņi.
9344. Lai izdzītu govīm ļaunumu, tad viņas jāsit ar pīlādžu vicu.
M. Veidenberga, Vecmokas.
9345. Kad ejot uz jaunu māju, tad jaunās mājas robežā ieejot, vajagot pagrābt trīs saujas smilšu un līdz ar maizi iedot govīm, tad tām nepiesitoties ļaunums.
H. Skujiņš, Smiltene.
9346. Ja piens ātri sarūgst, tad govs noburta. Tad ganu ceļā svešu govju pēdās jāsagramsta smiltis un tās jāieber noburto govju dzērienā.
K. Jansons, Plāņi.
9347. Kad noburta govs nosprāgusi, tad viņai acīs ir redzams burvja tēls
K. Jansons, Plāņi.
9348. Grūtām govīm nedrīkst pa purnu sist, tad nelaikā atnesas.
A. Viklante, Piebalga.
9349. Ja grūtai govij sit pa purnu, tad tā pārmetas.
E. Jēpe, Palsmane.
9350. Kad govij piens stiepjas, tad jāiet pie labdara, lai tas ievār- do sāli, kupa tad ūdenī izkausēta govij jāielej no muguras puses, tad piens vairs nestiepsies.
P. Zeltiņa, Vecgulbene.
9351. Vakarā bez saules neslau- ca govis, jo tad tas piens tiekot tiem bērniem, kas bez vārda (nekristīti) nomiruši.
H. Skujiņš, Smiltene.
9352. Ja vienam govis dod pienu un otram nedod, tad pēdējam no pirmā jānozog kājas auts, kurš jāsadedzina un pelni jāiedod slimām govīm.
K. Jansons, Plāņi.
9353. Kad vienu govi pie otras gribot pieradināt, lai tās stāvot kopā, tad vajagot paņemt vienas govs sviedrus un ielikt maizē, un to maizi iedot otrai govij; tad viņas stāvēšot kopā.
J. Daizis, Nīca.
9354. Ja grib, lai govis kopā turas, tad jāņem sauja zirņu un jāapskrien 3 reiz pret sauli govīm apkārt un zirņi jāiemet govju pulkā.
A. Biša, Vijciems.
9355. Ja grib, lai govis kopā turas, tad ar vaļēju atslēgu (sprādzī- ti) jāskrien 3 reiz pret sauli govīm apkārt un atslēga jāsaslēdz un jāiemet govju pulkā.
M. Biša, Vijciems.
9356. Kūtī govis paliek slapjas no lietuvēna jāšanas; lai no tam izsargātos, tad jāliek zem silēm uz skala uzrakstīti vai uzgriezti trīs lietuvēna krusti, jeb no cērmauškas krustā sasprausti zariņi.
J. Upmalis, Ļaudona.
9357. Kad lietuvēns govis jāj, tad vai nu jāpiekar pret govi pie sienas spogulis, vai jāuzsien govij uz muguras suseklis.
J. Jaunsudrabiņš, Nereta.
9358. Ja govs par nakti paliek slapja, tad lietuvēns to jāj. Tad jāņem div sveces, jāliek govij krustiski uz muguras un jālej caur sietu ūdens virsū.
St. Kokins, Eglūna.
9359. Lai govis nesvīstu, tad jāsit kūts sienā vadži un jāsaka: „Nu bogu nosit."
E. Laime, Tirza.
9360. Ja govi no rīta atrod slapju, tad naktī viņu lietuvēns mocījis.
J. Andersons, Sātiņi.
9361. Kad govis pēkšņi norauj pienu, tad saka, ka lietuvēns nogūlies govīm uz muguras.
J. A. Jansons, Jelgava.
9362. Kad lietuvēns govis jāj, tad jāpiekar pret govi pie sienas spieģelis, vai atkal jāuzsien govij uz muguras suseklis.
A. Strode, Rudzēti.
9363. Ja lietuvēns jāj lopus, tad uz kūts durvīm jāuzvelk lietuvēna krusts, tad tas vairs lopus nemocīs.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9364. Ja govis siles grauž, tad siles galā jāiegriež lietuvēna krusts.
L. Pogule, Gatarta.
9365. Ja govis pa naktīm lietuvēns jāj, tad vajaga uz silēm un kūts durvīm savilkt lietuvēna krustus, tad nejāj.
K. Corbiks, Nīgranda.
9366. Ja lietuvēns moca govi, tad tā piektdienas vakarā jānoper ar peramo slotu, kas apmērcēta cilvēka mēslos, lai lietuvēnu nodzītu. [Sal. zirgs.]
V. Krieviņš, Daugmale.
9367. Lai govis lietuvēns (lieto- nis) nemocītu, uz tām jāvelk lietuvēna krusts.
A. Zālīte, Bērzpils.
9368. Ja govij uz raga lietuvēna krustu uzgriež, tad lietuvēns govi netraucē.
J. A. Jansons, Tirza.
9369. Ja govs stāvot dīc un arī negremo, tad viņu neredzama ragana slauc.
K. Bika, Gaujiena.
9370. Ja govij pie astes piesien pīlāga zaru, tad raganas nevar to slaukt.
V. Līcis, Drabeši.
9371. Ja govi jāj lietuvēns, tad viņai vajaga uz muguras uzsiet izkapti, lai lietuvēns nogriežas. [Sal. zirgs.]
V. Krieviņš, Daugmale.
9372. Govij vajaga iedurt kniepadatu astē, jo tad ragana to nekad nevar noburt.
R. Eglentāle, Reņģe.
9373. Kad govs ir slima un negrib dzert, tad tai jādod dzert tāds ūdens, kas notecējis pirtī peroties no lāvas.
P. Zeltiņa, Ikšķile.
9374. Kad gaļai kaun vecu govi, tad viņa pāra nedēļas jādzirda ar sālītu dzērienu, tad gaļa uz pusi ātrāki izvārīsies.
H. Skujiņš, Aumeisteri.
9375. Govij, kas pieplēsta vai arī kas pārēdusies, pa ausi sit.
K. Jansons, Plāņi.
9370. Kad govs ir uzpampusi (uzbambusi), tad viņu stipri dzenā.
K. Lielozols, Nīca.
9377. Sasveicinoties vajaga arvien roku sniegt, lai govis nebadās.
K. Jansons, Plāņi.
9378. Ja divas ragainas govis badās vai laizās, tad mājā ķiļķēni vārīti.
A. Done, Liepāja.
9379. Kad kāda govs ir uzbadīta (citas govis iesākušas to badīt), tad tai jāpamet kūtī apakšā sirdīgo govju pakaiši.
K. Jansons, Plāņi.
9380. Govīm, kam asi ragi, ragus nozāģē nost. Nozāģētos galus jāiemet akā, lai govīm nenotrūktu piens.
J. Gulbis, Aizkraukle.
9381. Kad govij ragus nozāģējot, tad vajagot tos iemest ūdenī, jo tad govs labi pienu dodot.
J. Skara, Jaunpiebalga.
9382. Kad govīm apzāģē ragu galus, tad tie jāmet ūdenī, lai govis dotu daudz piena.
V. Spandegs, Pociems.
9383. Ja govij rags nolūst, tad tas jāiemet lielā ūdenī (piem., dīķī, ezerā), lai apstātos asiņu tecēšana.
A. Mencis, Puikule.
9384. Kad govij ir kārpas, tad slaucot deviņi reiz jāskaita ačgārni no deviņiem līdz vienam.
K. Jansons, Plāņi.
9385. Ja grib nodzīt no govs pupiem kārpas, tad šī govs jāved un jāslauc pa tukšam vecā mēnesī kādā ēkas ziemeļu pusē 3 reizes.
Ed. Brīnums, Rūjiena.
9386. Ja govun ir kārpaini pupi, tad tos vajaga berzēt ar krupi, un visas kārpas nozudīs.
V. Krieviņš, Daugmale.
9387. Kad govs nelabi iebļaujas, tad tai jāuzsit ar žagaru, jo citādi tai piemetas kārpas. Lai nu kārpas nodzītu, jāņem kāds auglis, kartupelis vai ābols, jāpārgriež pušu un jānoberzē ar to kārpas. Tad tas auglis jāiesviež grāvī. Kad auglis sapūs, tad kārpas izbeigsies.
A. Vaskis, Tukums.
9388. Kad govij desmins piešauts, tas jāapspaida ar sietalu kau- namo dūci.
K. Jansons, Plāņi.
9389. Kad govij desmins piešauts, tas jāapspaida ar laulājamo gredzenu.
K. Jansons, Plāņi.
9390. Kad govs spep, tad jāapsien viņai ap kāju otra puse un jāsaka: „Stāvi mierā!"
L. Bičole, Zaļenieki.
9391. Ja govs spep, tad jāpaņem no sētas griezenis (kārkla klūdziņa, kas satur mietus) un jāapriebj govs tesmenis un pati govs; griezenis pēc tam jāaiznes atpakaļ un tāpat jānoliek.
O. Pelēce, Jaunpiebalga.
9392. Kad govij čūska iekoda, tad to vietu apsēja ar sarkano mata auklu, lai tūkšis neiet tālāk (u).
K. Jansons, Plāņi.
XIV. Govs nākamības zīlēšanā.
9393. Tām govīm, ko kāzās kauj, jāmet astes uz jumta, kas nesot govīm laimi.
P. Š„ no suitiem, Alsunga.
1)394. Priekš saules jāiet ar miltu maisu ii/, kuti un jānoglauda ar to govis, tad viņas nebizos.
B. Vinkmane, Jaunpiebalga.
Ziemā katru piektdienas ritu jāberž govīm mugura ar ledu un jāsaka: „Akmens astē, ledus aiz ādas!" Tad nākamā vasarā govis nebizos.
J. Cinovskis, Snēpele.
Govs maurošana nozīmē sliktumu, kas var notikt arī vēlāku.
V. Arbidāns, Latgale.
Ja govis iet no ganiem mājā maurodamas, tad notiks kāda nelaime.
L. Reiteris, Lubāna.
Ja govs naktī bauro, tad gaidāma kāda nelaime.
J. Skara, Jaunpiebalga.
Ka pī saimineicys loba gūs un jei reizi nagrib atlaist pina, a ni lāsis, itei pīzīmēj, ka tei saimineica ar sovu veiru vai ar sovim radinī- kim tū dīn vai nakti cīši lomuosīs un var byut ka i kausīs.
V. Podis, Rēzekne.
Ja kāda govs mājā nākot bauro, tad viņa nākošā gadā vairs nebūs.
M. Brīdaka, Jaunroze.
Ja govis grauž akmeņus, tad aprunā kāds ļauns cilvēks.
M. Macpāne, Alsunga.
XV. Govs laika zīlēšanā.
Ja govis ganos nemierīgas, tad gaidāms pērkons.
E. Medene, Meirāni.
Kad govis pa dienu bizinē, tad gaidāms pērkons.
A. Cimemane, Nīca.
Ja govis bizo, tad pērkona lietus būs.
V. Zvaigznīte, Zeltiņi.
Ja govis bizo, tad gaidāms pērkona negaiss.
A. Zvejniece, Lubāna.
Ja vasarā govis stipri skraida, gaidāms pērkona negaiss.
E. Līdeka, Lubāna.
Ja ganos govis nemierīgas, gaidāms lietus. •
M. Leimane, Lubāna.
Ja govis no vakara bizo, tad no rīta līst lietus.
J. Cinovskis, Snēpele.
Ja vasarā govis stipri bizo, tad tas ir uz lietu.
R. Vucene, Lubāna.
Ja govis bizo, tad gaidāms lietains laiks.
V. Eizāns, Bejava.
Uz lietu govis bizo.
R. Kalniņš, Lubāna.
Ja govis bizo — tad būs lietus.
A. Podniece, Tome. A. Lau, Mežotne. M. Navenickis, Zasa.
Ja govis bizo, tad lietus sagaidāms.
A. Bulēne, Turaida.
Govis bizo, lietus būs.
J. A. Jansons, Bīriņi. J. Jakāns, Bebrene.
' Govis bizo uz lietu.
Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre.
Kad govis vēsā dienā bizo, tad gaidāms lietus.
I. Mennika, Ainaži.
Kad govis vēsā laikā bizo, tad drīz gaidāms lietus.
I. Sulcs, Nogale.
Ja govis līdz saules iešanai vēl bizo, tad lietus būs.
A. Užāne, Skujene.
Ja govis skrien, gaidāms karsts laiks.
J. Ķikuts, Nīca.
Kad govis karstā laikā bizo, tad vajagot svilpot, lai nebizotu.
K. Streidiņš, Vejķi.
Ja govis no rītiem izdzītas spiežas kopā, — būs lietus.
M. Rullē, Lubāna.
Ja no ganiem nāk papriekšu kāda melna govs, tad rītu būs slikts laiks; ja nāk sarkana govs, tad rītā būs laba diena.
A. Indāns, Eglūna.
Ja vakarā, govīm mājā nākot, iet pa priekšu melna govs, tad rīt būs apmākusies (vai lietaina) diena.
V. Saulīte, Mālpils.
Ja vakarā, mājās nākot, iet pa priekšu brūna (vai balta) govs, tad rītu gaidāms saulains laiks.
V. Saulīte, Mālpils.
Ja pusdienā govīm mājā nākot pa priekšu iet melna govs, gaidāms lietus, ja brūna — labs laiks.
K. Biša, Rencēni.
Ja ganāmpulkam, mājā dzenot, pa priekšu nāk brūna govs, tad rītu gaidāma saules diena; ja melna — lietus; balta — vējš; meln- raiba — vējš ar lietu; brūnraiba — saule un vējš.
A. Mencis, Puikule.
Ja vasaras vakarā ganāmpulkam pa priekšu nāk brūna govs
— tad rītā būs saule; ja balta — tad vējš; ja melna — tad lietus; ja melni raiba — tad lietus ar vēju; ja brūni raiba — tad saule ar vēju.
P. Gedrovice, Dobele.
9428. Ja lopus no ganiem dzenot pa vārtiem ieiet pirmā brūna vai brūni-raiba govs, tad nākošā dienā būs jauks laiks.
A. Šulcs, Krievijas pierobeža.
9429. Kad govis dzen, ja tad iet brūna govs pa priekšu — rītā būs labs laiks; ja iet melna — būs slikts.
A. Aizsils, Zilupe.
9430. Kad vakarā no ganiem mājā nāk melna govs papriekšu, tad no rīta līst lietus, bet ja nāk balta,
— tad ir jauks laiks.
J. Cinovskis, Snēpele.
9431. Ja no ganiem nāk govs mājā, ja pirmā nāk balta govs, tad būs skaista diena, bet ja melna govs, tad būs lietus.
M. Zaube, Rīga.
9432. Ja govis ož, tad tuvojas negaiss.
J. Zariņš, Palsmane.
9433. Kad govis osta gaisu, tad būs pērkoņa lietus.
G. Stankeviča, Taurupe.
9434. Ja govis ož pret vēju, tad rītdien gaidāms pērkoņa lietus.
J. Cinovskis, Snēpele.
9435. Kad govis ož pret vēju un galvas uzcēlušas ausis purina, tad būs pērkons.
A. Āboliņa, Ļaudona.
Nl.'lll I'/ knpu pusi govis ož, no Iiis vi'jš giddfims.
K. Lielozols, Nīca.
9437. Ja govis gaisu ošņā, tad būs lietus.
M. Zariņš, Ogresgals.
9438. Kad govis osta gaisu — būs lietains laiks.
E. Bukava, Rīga.
9439. Ja govis galvas gaisā slien un osta, — lietus būs.
L. Pilsētniece, Bebri.
9440. Ja govis slaucot piens putojas, tad būs lietains laiks.
L. Bulīts, Krape.
9441. Kad govis slaucot putojas piens, tad saka, ka drīzumā būšot lietus.
E. Aizpurve, Lubāna.
9442. Ja govis nomet agri spalvu, tad būs agrs pavasaris.
M. Šķipsna, Gulbene.
9443. Lietainā laikā govis no- raun pienu.
H. Skujiņš, Aumeisteri.
9444. Kad govis norauj pienu, tad gaidāms lietus.
M. Klause, Jaunpiebalga.
9445. Ja govis pavasarī izlaižot ārā ir rāmas, tad vasara būs auksta.
M. Breikša, Līgatne.
9446. Ja govis vasarā uz vasaras beigām sienu ēd labāki nekā zāli, tad drīz iestājoties rudenis.
J. Ķikuts, Nīca.
9447. Kad govis kājas stirina, tad būs sals.
K. Lielozols, Nīca.
9448. Kad ziemu govis staipās, tad būs silts laiks. Kad govis drebinās, tad būs auksts laiks.
J. A. Jansons, Rīga.
9449. Ja "kādu vasaru govis ir ļoti ēdīgas, tad būs gaja ziema.
L. Pogule, Gatarta.
9450. Kad govīm labais tukšums pilns, tad ir pusdienas laiks.
K. Lielozols, Nīca.
XVI. Govs svētkos.
9451. Trīs reiziņas pa gadiņu Savas govis appušķoju: Vasarsvētkos, Jāņa rītu, Pirmoreizi pusdienā.
LD 29050.
XVII. Govs sapņos.
9452. Ja sapnī gana govis, tad drīz dabūs piedalīties kāzās; ja dzen vēršus, tad dabūs iet uz bērēm.
P. Kartupelis, Smiltene.
9453. Ja sapnī redz treknas govis, tad būs laba vasara.
J. Jurjāns, Jaungulbene.
9454. Ja sapinīs redz badīgu govi, tad satiks kādu ļaunu sievieti.
K. Jansons, Plāņi.
9455. Ja pa sapinim redz raibas govis mājā dzenot, tad mājā būs kāzas.
H. Skujiņš, Smiltene.
9456. Ja pa sapinim divu māju govis saiet ganībā kopā, tad tais mājās būs kāzas.
H. Skujiņš, Smiltene.
9457. Ja meitas vecāki pa sapinim pārdod govi, tad viņu meitu drīz izprecēs.
H. Skujiņš, Smiltene.
9458. Kad sapnī govis slauc, tad būs lietus; kad gana, tad būs kāzas.
V. Spandegs, Pociems.
9459. Ja pa sapņiem slauc govi, tad dabūs kādu bagātību.
L. Ozole, Rīga.
9460. Ja sapnī govis gana, tad būs godā jāiet.
J. Jurjāns, Jaungulbene.
9461. Ja sapnī govis gana, tad būs bērēs jābrauc.
K. Jansons, Plāņi. J. Jaun- sudrabiņš, Nereta.
9462. Kad sapnī nosprāgst kāda branga govs, tad iznīkst dzīve, jāizput no tās vietas.
Āronu Matīss, Bērzaune.
9463. Ja pa sapņiem ēd govs gaļu, tad kāda govs nobeigsies.
A. Bīlenšteina rokraksts.
9464. Ja pa sapņiem redz melnu govi, tad būs nāve priekšā.
Marta Bīlenšteine, Dobele.