Ievads: Atgadījums Vinnipegā
Pirmā daļa. «ARI MĒS GRIBAM MIERU!»
1. Ķilda ar Rukstonu……………………………………………… 11
2. Šķelšanās ciltī……………………………………………………. 15
3. Barbarisko ieražu gals………………………………………… 24 .
4. Liktenīgie bungu dārdi………………………………….. . 31
Otrā daļa. «BŪS LOŽU LIETUS!»
5. Pērkona grāvieni ………………………………………………. 39
6. Manas ugunskristības…………………………………………. 49
7. Zvērests «Lielajam Ragam»…………………………………. 58
Trešā daļa. «BIZONI IR! NU MĒS BŪSIM PAĒDUŠI!»
8. Virsaitis Lielais Katls…………………………………………. 6?
9. Bizonu medības . . …………………………………………….. …….. 77
10. Saules deja………………………………………………….. 89
Ceturtā daļa. «IR KĀDS VĒL GUDRĀKS PAR TEVI, TU BALTAIS NEĢĒLI, HAUK!»
11. Komandants Dzelzs Dūre……………………………………. 105
12. Bentona forts……………………………………………………. 114
13. Nekrietnais misionārs un labā grāmata . . . 125
14. Dārdošā Pērkona dubultlādiņš . . . * . . 135
15. "…………….. Sniegnesis un viņa zirgs…………………………… 145
16. Uzvilktais loks………………………………………………….. 154
Piektā daļa. «VAI KAUJINIEKU SIRDIS PRĒRIJĀS BOTU KĻUVUŠAS MĪKSTAS?»
17. Kalni, sniegs un āmrija ……. 167
18. «Nekad nenogalināšu vilku!» ….. 183
19. Mežonīgie mustangi . . . 191
Sestā da]a. «Sī IELEJA TAGAD JAU PIEDER MUMS, SARKANĀDAINAIS BRĀLI!»
20. Negaisa mākoņi virs prērijām ….. 207
21. Dīvas naktis………………………………………………………….. 220
22. Nakts Ērg]a atgriešanās 233
23. Takas līkumā…………………………………………………………. 245
Septītā daļa. «HALLO, JĀTNIEKU POLICIJA! ŠODIEN MĒS ATKAL CĪNĪSIMIES!»
24. Saskačevana……………………………………. . t i 255
25. Skanīgās Balss nāves dziesma ….. 276
Astotā daļa. «TU ESI IZAUDZIS, MAZO BIZON!»
26. Indiāņa sirds……………………………… …. 287
Pēcvārds………………………… 289
Аркадий Фидлер МАЛЕНЬКИЙ БИЗОИ Детгиз, Москва, 1957
Издательство «Лиесма» Рига 1975 На латышском языке Серия «Приключения, фантастика, путешествия» Перевел с польского Язеп Османис Иллюстрации Мечислава Маевского Оформление А, Креслиня
Arkādijs Fldlers MAZAIS BIZONS
Redaktore I. Kalnciema. Māksi, redaktors A. Lipins. Tehn. redaktore D. Radziņa, Korektore I. Segliņa.
Nodota salikšanai 1975. g. 5. februāri. Parakstīta iespiešanai 1975. g. 28. aprīlī. Tipogrāfijās papīrs Nr, 2, formāts 84X108/32, 9,25 fiz. iespiedi.; 15,54 uzsk. iespiedi.; 15,98 izdevn. 1. Metiens 45 000 eks. Maksā 1 rbl. 4 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv 24. Izdevn. Nr. 383/27276-J-2549. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padome3 Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Ciņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 545-Ļ, Vāks un priekšlapa iespiesta Rīgas Paraugtipogrāfijā Rīgā, Vienības gatvē 11«
1 Pēc tam kad divu gadsimtu laikā kolonizatori bija iznīcinājuši lielāko daļu indiāņu, kas dzīvoja uz austrumiem no Misisipi, Savienoto Valstu valdība 1825. gadā nolēma pārvietot visus pārpalikušos indiāņus aiz Misisipi, uz rietumiem no šīs upes. Tur, Arkanzasas upes baseinā, tika nodibināta t. s. Indiāņu Teritorija. Nākamajos gados indiāņus pārvietoja tik varmācīgā, necilvēcīgā kārtā, ka daudzi no viņiem jau ceļā gāja bojā. Piemēram, no 14 000 iedzīvotājiem irokēziem, miermīlīgiem indiāņiem, 4000 gāja bojā ceļā aiz bada. Indiāņu Teritorija nemitīgi samazinājās, jo te nometās uz dzīvi amerikāņu ieceļotāji, kas patvarīgi aizņēma auglīgākos zemes gabalus un leknākās ganības. Beigu beigās tā kļuva par vienu no štatiem — Oklahomu, kur indiāņiem tika atņemtas jebkādas tiesības, tādēļ ka pārsvarā te bija baltie iedzīvotāji.
Indiāņiem, kas dzīvoja prērijās vai Klinšu kalnos, iekārtoja vairākus rezervātus dažādās vietās Savienotajās Valstīs un Kanādā. Šo rezervātu kopplatība neveidoja pat desmito daļu no agrākajām zemēm, ko indiāņu ciltis bija apdzīvojušas savas neatkarības laikā. Kā kompensāciju par brīvības un zemju zaudējumu indiāņiem apsolīja uzturu, kā arī «gādīgu ievadīšanu baltā cilvēka civilizētajā pasaulē». Amerikāņu iekārtotie indiāņu rezervāti kļuva par iedzīvošanās objektu dažādiem oficiāliem un neoficiāliem aferistiem, kas krāpa savus aizbilstamos pabērnus ik uz soļa. Tai pašā laikā, kad mazās un lielās hiēnas atrāva indiāņiem pa kumosam no tā, kas viņiem pienācās no valsts, — augšējie slāņi, Vašingtonas valdošās aprindas, piekopa it sevišķi postošu, antihumānu rasu diskriminācijas politiku.
Tikai Savienoto Valstu progresīvo slāņu cīņas pastiprināšanās pēc pirmā pasaules kara nedaudz mīkstināja šo politiku. Bet tas vairs nevarēja mazināt visas tās pārestības, kas bija nodarītas indiāņiem. Sai laikā izdotie atsevišķu amerikāņu — godprātīgu un objektīvu indiāņu dzīves pētnieku darbi, kā, piemēram, Gordona Makgregora, Klarka Vailslera un Džona Kollera grāmatas, visā pilnībā atmasko to apkaunojošo barbarismu, ar kādu tika realizēta indiāņu cilšu «civilizēšanas» politika Savienotajās Valstīs. (Autora piezīme.)
[1] Nolādēts! (Angļu vai.)
[3] hauk! — bieži lietots prēriju indiāņu apstiprinājuma izsauciens. (Autora piezīme.)
[4] A. Fīdlera grāmatas «Mazais Bizons» pirmizdevums iznāca 1952. gadā. (Tulkotāja piezīme.)
[5] Brīnišķīgi, apbrīnojami! (Angļu vai.)
[6] anglijas karaliene Viktorija.