Tiem, kam tas interesē, pastāstīšu, kā klājas atvestajiem dzīvniekiem.
Tapirs Klaudijs, kuru es kādreiz varēju pacelt uz rokām (riskējot pārstiepties), tagad izaudzis tik liels kā ponijs un nepacietīgi gaida, kad mēs viņam sameklēsim līgavu.
Matiass un Marta, abi degunsuņi, bauda mājas un ģimenes laimi un jau laiduši pasaulē divus metienus mazuļu. Kad rakstu par šiem jaunumiem, Marta atkal ir gaidībās.
Pekari Huans un Huanita ari jau piedzīvojuši divus metienus sivēniņu un gaida trešo.
Puma Luna, ocelots un Zofruā kaķis aug griezdamies un kļūst ar katru dienu brangāki.
Papagailis Blanko, amazoņu tukumans, vēl arvien saka «hijo de puta», tagad gan pavisam klusu.
Visiem pārējiem putniem, zvēriņiem un rāpuļiem arī klājas labi, un daudzi izrāda vēlēšanos vairoties.
Vēl atliek pateikt tikai to — un tad, cerams, cilvēki man vairs nerakstīs un nejautās, — ka mans zooloģiskais dārzs gan ir privāts, tomēr tas atvērts ikvienam apmeklētājam cauru gadu, izņemot ziemas svētkos.
Gaidām ciemā!
PĒCVĀRDS
(no krievu izdevuma)
Pagājuši četrpadsmit gadi, kopš padomju lasītājs iepazinis Džeraldu Darelu. Jau ar pašu pirmo krievu valodā pārtulkoto grāmatu «Pārpildītais šķirsts» Darels iekaroja neskaitāmu padomju cilvēku simpātijas. Nākamie gadi bija īsts Darela triumfs mūsu zemē. «Apskurbušais mežs», «Noslēpumaino trokšņu zeme», «Zvērudārzs manā bagāžā», «Ķengurēna ceļš», «Mana ģimene un citi zvēri» — cik ļoti šīs grāmatas tika gaidītas, kā par tām priecājās! Un šie panākumi nav nejaušība. Darels patiešām ir interesanta personība, ievērojams rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Ikvienā no mums iemājo neapzināta mīlestība uz dzīvniekiem. Dažiem tā j'aušama spēcīgāk, citiem vājāk, tomēr parasti tā neieņem galveno vietu dzīvē. Varbūt tikai vienam cilvēkam starp tūkstošiem vai pat miljoniem interese par dzīvo dabu kļūst neatvairāma. Tā nosaka visu viņa dzīvi. Viens no tādiem cilvēkiem ir Džeralds Darels.
Darela bērnība nesaraujami saistīta ar dzīvniekiem. Korfu salā, uz kurieni Darelu ģimene pārvācās no Londonas, mazais Džerijs pirmoreiz pa īstam izjuta to lielo prieku un gandarījumu, ko dod tuvība ar dabu un saskare ar tās bezgala daudzveidīgo dzīvnieku pasauli. Stundām ilgi viņš vēroja, kā medī dievlūdzējs vai skudru laņva, pētīja mazās ausainās pūcītes vai bruņurupuča izturēšanos, apbrīnoja gekona kustības vai bezdelīgas lidojumu. Pirmie soļi uz saulainās Korfu salas Darelam bija arī paši pirmie soļi pa to ceļu, kas negrozāmi izvēlēts visai dzīvei.
Runājot par Darela izraudzīto ceļu, manuprāt, svarīgi nosaukt trīs galvenās atziņas, trīs virzienus, kas kopā veido viņa kredo, viņa dzīves filozofiju.
Pirmā atziņa. Viss dzīvais ir skaists. Katrai dzīvai būtnei piemīt sava īpaša, neatkārtojama pievilcība, savs skaistums. Bet šo skaistumu jāprot saskatīt. Darels mums atklāj skaisto tur, kur mēs to bieži vien neredzam vai negribam redzēt. Čūskas, krupji, žurkas, zirnekji, pūces Darelam ir tādi paši līdztiesīgi mūsu planētas apdzīvotāji kā dzejnieku apdziedātās lakstīgalas un gazeles. Savos stāstos par dzīvniekiem Darels ielicis tik daudz sirds siltuma, mīlestības un apbrīna, ka droši var teikt: pēc viņa grāmatu izlasīšanas tikai garīgi nepilnvērtīgs cilvēks pacels roku pret zalkti, kas gozējas saulē, vai pret krupi, kas čāpo pāri ceļam.
Otrā atziņa. Atklāt zinātnei kaut ko jaunu, nezināmu — tā cilvēkam ir liela laime. Darels patiešām dzīvo pēc šāda principa. Viņa cejojumu nolūks Āfrikā, Amerikā, Austrālijā vispirmām kārtām ir novērot, atklāt kaut ko nezināmu, iegūt jaunas zināšanas. Un te Darels zinātnieks daudz ko paveicis — viņa vārdu labi pazīst profesionālie zoologi.
Trešā atziņa. Lai pienācīgi izpētītu dzīvnieku, tas jātur sev tuvumā un ik dienas ar to jānodarbojas. Protams, ne visi būs tādās domās, tomēr paša Darela darbība apliecina šo atziņu. Viņš prot sagādāt saķertajiem dzīvniekiem tādus apstākļus, ka tie neizjūt savu nebrīvi. Ne jau velti, vēl zēns būdams, viņš Korfu salā ierīkoja mazītiņu zvērudārzu, ne velti viņa pirmā darbavieta bija Londonas zooveikalā, bet pēc koledžas pabeigšanas viņš strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku lielākajā Anglijas zooloģiskajā dārzā Uip- sneidā. Galu galā piepildījās Darela dzīves sapnis — viņš noorganizēja un vada jauna tipa zooloģisko dārzu, kur dzīvnieki jūtas kā mājās, saņem sev nepieciešamo barību un regulāri vairojas.
Tā izveidojās Darela ceļš. Bet, lai saprastu, kur slēpjas viņa lielā pievilcība, neparastā popularitāte, ar to vien nepietiek, ka zina viņa uzskatu būtību. Darela pasaules uzskata patiesā vērtība atklājas tikai uz viņa paša garīgo vērtību fona, un šīs vērtības mēs iepazīstam, lasot starp rindām viņa grāmatās. Vienalga, par ko Darels rakstītu — vispirms viņš raksta par sevi. Un tā, lasot Darelu, mūsu priekšā ir apbrīnojami simpātisks cilvēks, vienkāršs un atklāts, labsirdīgs un puiciski zinātkārs. Vienlaikus Darels ir ari enerģisks, neatlaidīgs, fanātiski uzticīgs savam darbam, savam aicinājumam. Viņš allaž prot uzmundrināt, pats ir jautrs un mazliet zobgalīgs. Darels ir cilvēks, ar kuru kopā bez bažām var doties vistālākajā un visgrūtākajā ceļojumā. Un tas ir pats galvenais.
Protams, jārunā arī par Darela literāro meistarību. Viņš ir īsts mākslinieks, kas spēj ar diviem trim zīmīgiem teikumiem atklāt kādas parādības vai rakstura būtību. Pārsteidz Darela vērienīgās, ļoti precīzās dabas gleznas. Sie tēlojumi ir tik patiesi, ka lasītājs it kā fiziski izjūt visas viņam līdz šim nepazīstamās vietas smaržas, vienalga, vai tas ir tropiskais Kamerūnas mežs vai Argentīnas pampas. Lakoniski, bet patiesi un izteiksmīgi Darels ieskicē cilvēku portretus — tie ir daudzi visdažādākie cilvēki, ar kuriem viņam nācies sastapties savos klejojumos. Ar dziļu sirsnību un simpātijām viņš runā par vienkāršajiem |audīm — nabadzīgajiem indiāņiem, kas viņam pienes dzīvniekus, ar zobgalību — par rupjiem, alkatīgiem ierēdņiem, ar pretīgumu un neslēptām antipātijām — par saviem augstprātīgajiem un uzpūtīgajiem tautiešiem, kuri nicina svešu zemju tautas un paražas. Zināms, visspilgtāk Darela meistarība parādās viņa atveidoto dzīvnieku portretos. Tie ir tik dzīvi un precīzi, ka šai ziņā Darelu var salīdzināt vienīgi ar ievērojamo rakstnieku animālistu Setonu Tompsonu. Valodas svaigums un oriģinalitāte, neparastās, negaidītās metaforas un salīdzinājumi, lielisks, īsti anglisks, dikensisks humors — tas viss sniedz lasītājam patiesu baudījumu.
Vērtējot Darela devumu, nevar nepieminēt viņa sabiedrisko darbību. Savu dzīvi Darels veltījis dzīvniekiem, un viņu nodarbina dzīvnieku aizsardzības problēmas. Dzīvnieku aizsardzībai tagad pievērsta uzmanība visā pasaulē, tā ka Darels savās rūpēs par dzīvniekiem nav gluži viens. Tomēr valsts un starptautiskās organizācijas, kas aicinātas glābt izmirstošos dzīvniekus, saglabāt dabu pašu cilvēku interesēs, savu darbību izvērš galvenokārt zinātniskās un juridiskās likumdošanas virzienā. Tā ir ļoti vajadzīga pieeja, kas jau devusi labus panākumus. Bet ir vēl arī otra ievirze, kura neaizvieto pirmo, bet to atbalsta un nostiprina. Sī ievirze pamatojas uz jo plašu propagandu visos sabiedrības slāņos visos kontinentos par dabas un dzīvnieku aizsardzību, par daudzmiljonu cīnītāju armijas radīšanu dzīvnieku glābšanai. Pa šo ceļu iet tādi entuziasti kā Bernards Gržimeks, Džoja Adamsone. Pa to iet arī Džeralds Darels. Svarīgs ieguldījums dzīvnieku glābšanā ir viņa grāmatas. Bet Darels neaprobežojas ar grāmatām vien. Visu brīvo laiku viņš ziedo propagandai ar dzīvo vārdu: ik nedēļas uzstājas ar lekcijām pa radio un televīzijā, uzņem filmas par dzīvniekiem, notur simtiem pārrunu ar Džersijas zooloģiskā dārza apmeklētājiem, ved plašu saraksti. Visbeidzot jāatzīmē, ka Darels ir devies inspekcijas braucienā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju un tur īpaši pētījis, kādā stāvoklī atrodas to dzīvnieku sugas, kurām kaut kādu iemeslu dēļ draud izzušana. Sis brauciens guva plašu atbalsi, un tā rezultātā Jaunzēlandes valdība ar speciālu likumu pasludināja par rezervātiem visas salas, kurās ligzdo albatrosi.
Pie mums Džeralda Darela grāmatas, tikko parādījušās uz veikalu letēm, tūlīt tiek izpirktas. Liela daļa lasītāju, par spīti masu metieniem, tās vispār nesaņem, it sevišķi perifērijā. Bibliotēkās pēc Darela grāmatām allaž ir rindas. Tāpēc ļoti apsveicama ir izdevniecības «Mucjib» iniciatīva sevišķi iemīļoto Darela grāmatu atkārtotā izdošanā. Tā ir vērtīga dāvana visiem dabas un dzīvnieku mīļotājiem, visiem Darela draugiem, visiem viņa spilgtā talanta cienītājiem.
Savā un visu daudzmiljonu padomju lasītāju vārdā izsaku izdevniecībai sirsnīgu pateicību par šo skaisto velti.
V. Flints