Jūsu priekšā 24 kvādrātmetrus liela istaba. Grīdas vietā — mīksta mēle, no griestiem nokarājas … ūsas. Plātņu rindas pa kreisi, plātņu rindas pa labi. Tās sākas pie ieejas un paralēli cita citai sedz augšžokļa «griestus». Pirmās plātnes īsas un šauras, pakāpeniski tās kļūst platākas un garākas, kaut kur «griestu» vidū sasniedzot 4,5 metrus garumā un nokarājoties uz leju gandrīz par veselu metru. Dziļāk mutē tās atkal kļūst mazākas un bieži izbeidzas ar trīssimt deviņdesmit piekto plātni. Tik daudz plātņu mutei katrā pusē ir Grenlandes valim, un dažreiz to svars sasniedz divas tonnas.
Sās neparastās ūsas jeb tā saukto vaļa bārdu veido elastīga ragviela. Tās dēļ vaļiem nodarīja lielu postu — tos sāka iznīcināt milzīgā daudzumā. Karstā ūdenī sasildīta, bārda kļūst mīksta, un no tās var ne tikai izgriezt dažāda biezuma un garuma plāksnītes, bet pat štancēt dažādus izstrādājumus.
Sākumā no vaļa bārdas gatavoja lokus. Tad ar to sāka apsist nartu slieces, lai neliptu klāt sniegs. Spirālē saritinātus, vaļu bārdas gabalus paslēpa gaļas un tauku lodītēs, sasaldēja tās un izmētāja visur. Zvēriem, kuri tās norija, šis nāvējošais ierocis saplosīja iekšas. Tā rīkojās eskimosi, korjaki.
Vēlāk vaļu mednieki sāka daudz plašāk izmantot vaļa bārdu. No tās izgatavoja atsperes un matatsperes pulksteņiem, spieķus, rokturus, spiningu kātus, etvijas, čemodānus, kariešu un mīksto mēbeļu atsperes. Bet arī tas vēl nav viss. No šīm plānajām plātnītēm izgatavoja vēdekļus, lietussargu spieķus, bandāžas, korsetes, parūkas, sukas, sietus, pat makšķeru auklas… Tā tas bija pirms nepilniem simts gadiem. Vaļa bārda bija cenā, un vaļiem draudēja iznīcināšana. Tos paglāba plastmasas parādīšanās un aizvien plašāka metāla izmantošana.
Kā vaļi paši izmanto savu kādreiz tik dārgo bārdu? Plātņu nokarenā daļa no vissmalkākajiem ragvielas pavedieniem it kā veido bārkstis. Dažādu sugu bezzobu vaļiem tās atšķiras garuma, resnuma un biezuma ziņā. Sīs bārkstis noder par sietu, filtru, caur kuru valis izkāš okeāna ūdeni un tādā veidā barojas. Par vaļu ēdienu karti pastāstīsim nedaudz vēlāk, bet tagad iepazīsimies ar interesantu ēšanas paņēmienu bez dakšiņas, karotes un pat bez rokām un zobiem.
Valis «tralē» okeānu. Parasti viņš peld uz sāniem ar atvērtu muti, izlaizdams caur to simtiem tonnu ūdens. Beidzot mute aizveras, un 3 tonnas smags virzulis — mēle — izspiež uzņemto ūdeni caur bārdas plātņu sietu. Visu, kas paliek sietā, var rīt nost.