Tā ir apskaužama dažādība. Bet kā ar garšu? Saka, ka par gaumi nestrīdas. Tiesa, ārsts Alēns Bombārs, nokļuvis «aiz borta uz paša vēlēšanos», pārgāja uz vaļu ēdienu karti. Spriežot pēc viņa aprakstiem, dzīvot varēja. Vismaz remdināt izsalkumu. Pieradums, pareizāk sakot, apstākļi arī daudz ko nozīmē .. .
Ja atceramies, ka miljards cilvēku uz Zemes cieš badu, kļūst skaidrs, ka okeāna milzīgo barības krājumu izmantošana kļūst par vienu no svarīgākajām problēmām. Pagaidām tikai fantasti un jūras iemītnieki ievāc bagātu ražu okeāna plašumos. Bet mūsu zvejnieki no okeāna virsmas nosmalsta tikai «krējumu». Visumā tās ir zivis, nedaudz molusku, niecīgs daudzums aļģu. Garšīgi ir aļģu, mazo vēzīšu-kriļu konservi, bet tos ražo maz. Droši vien nepietiktu pat viena vaļa pabarošanai.
Planktons, zivis, moluski — galvenā vaļu barība Katrs no šiem trim nosaukumiem slēpj sevī desmit līdz trīsdesmit organismu nosaukumu, citiem vārdiem sakot, ēdienu. Šķiet, gluži diētiska šī barība nav. Brokastīs, pusdienās, vakariņās (iespējams, ka vaļiem ir arī launags) var būt vieni un tie paši ēdieni. Planktons pirmajam ēdienam, planktons otrajam un trešajam. Pusdienās un vakariņās tas pats!
Planktons — dzīvnieku un augu organismi, kas nav lielāki par dažiem centimetriem, bet dažreiz pat mazāki par milimetru. Tie ir vēžveidīgie, moluski, zarndobu- mainie, vienšūņi, ūdensaugi un daudzi citi. Tā ir bezzobu vaļu galvenā barība, lai gan viņu ēdienkartē var būt arī zivis. Tā peld ūdenī, un straume to aiznes no vienas vietas uz citu ļoti nevienmērīgi. Dažreiz barības ir ļoti daudz, vaļi to uziet un paliek tur «ganīties». Bet šādi sakopojumi nav sastopami jebkurā okeāna vietā. Tāpēc migrācijas laikā vaļiem diezgan bieži nākas badoties.
Vislielākais dzīvnieks pasaulē pārtiek no vissīkākajiem organismiem, kuru svars nesasniedz pat gramu! Vai varat iedomāties ziloni, kas pārtiek no odiem? Bet starp ziloni un odu ir daudz mazāka* atšķirība nekā starp vali un planktonu veidojošu organismu — valis ir simt miljonu reižu lielāks par to. Bet, ja planktona organisms sver tikai grama tūkstošo daļu, tad šī attiecība pieaug vēl par vienu tūkstoti! Cik planktona organismu tad valim jānoēd? Pagaidām vēl nav atradies tāds entuziasts, kas būtu ar mieru saskaitīt, cik planktona organismu ir vaļa kuņģī. Bet kuņģa satura svars gan dažreiz ir noteikts.
Un tad bijusi darīšana ar iespaidīgiem skaitļiem. Zilā vaļa kuņģa saturs sver vairāk nekā tonnu, viens otrs zinātnieks minējis pat divas tonnasršo svaru pārrēķinot planktona organismos, iegūstam milzīgu skaitli — 1,5 milj.—2 mljrd. Pirmajā gadījumā valis apēd vienas planktona pilsētas iedzīvotājus, otrā gadījumā — vaļa ēdienkartē iekļuvusi vesela planktona civilizācija.
Cik daudz jānopūlas valim, lai varētu aprīt 2 tonnas planktona? Labi, ja viņš pārtiek no kliju kolonijām. Tie ir samērā lieli vēzīši, to garums sasniedz 5 centimetrus. 1 kubikmetrā ūdens var būt apmēram 70 kilogramu kriļu. Tad valim jāizkāš tikai 29 tonnas ūdens. Bet ja šādu koloniju nav? Ko tad? Maksimāli vienā kubikmetrā ūdens ir 3—5 grami planktona. Tātad, lai varētu apēst tikai vienu tonnu planktona, valim jāizkāš vairāk nekā 14—17 tūkst, tonnu ūdens. Stundā viņam jāiesūknē un jāizsūknē tūkstoš tonnu ūdens.
Tādā darbā jau var pārstiepties. Un izejas ir tikai divas: badošanās — tā nav patīkama, racionalizācija — lūdzu! Valis izmanto hidrodinamikas likumu. Uzgājis planktona «plankumu», viņš sāk peldēt tam apkārt koncentriskos riņķos, pakāpeniski tos sašaurinot un palielinot dziļumu. Tādējādi izveidojas piltuve, kurā tiek iesūkts planktons. Pēc tādiem sagatavošanās darbiem valis pagriežas uz sāniem un ievelk piltuvi savā milzīgajā rīklē. Diezgan asprātīga izeja. Zināmā mērā piltuve atgādina separatoru, kas atdala krējumu no piena.