Vējš aprima tikpat ātri, kā bija sacēlies. Jūra nedaudz nomierinājās, un klusumā, kas pēc tam iestājās, bija dzirdami ūdens šļaksti pret laivu. Pēkšņi pavisam tuvu atskanēja varens un īss: «P-puff!» Tas izklausījās kā dobjš šāviens. Dažus metrus no mums gaišzilajā ūdenī traucās uz priekšu gluds, spožs, melns ķermenis.
Gandrīz līdzās vietai, kur tas nozuda, uzšāvās gaisā smalku šļakatu strūkla. Atkal atskanēja eksplozīvais «puff», no ūdens iznira plata, melna mugura, gaisā pavīdēja spuras slaidais loks, un otrs delfīns pazuda zem ūdens. Tas viss ilga pāris sekundes. Un gandrīz tūlīt pa labi un pa kreisi iznira vēl daži delfīni.
Mēs aizmirsām zveju. Delfīni bija tik nesteidzīgi, bet tomēr strauji un graciozi, viņi tik brīvi traucās pa dzidro ūdeni, ka mēs kā apburti nevarējām novērst no tiem skatienu. Viņi ieradās no jūras, kārtējo reizi uzņēma svaigu gaisu un atkal uz ilgāku laiku nozuda. Tā bija lieliska deja ar sarežģītām figūrām, pagriezieniem, lēcieniem.
Jā, delfīni jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīti par ātriem peldētājiem. Cik ātri tad viņi peld?
Senie jūras braucēji un zvejnieki diez vai domāja par šo jautājumu. Viņiem bija pilnīgi skaidrs, ka delfīni un vaļi peld daudz ātrāk par viņu kuģiem. Bet, kopš saka nodarboties ar vaļu medībām, šis jautājums ieguya noteiktu praktisku nozīmi — vaļus vajadzēja panākt.
Izrādās, ka tādi milži kā kašalots nopeld 6—8 kilometrus stundā. Tāds ir viņu normālais ātrums, tādā tempā tie var kustēties ļoti ilgi. Bet viņiem vajadzīgs arī lielāks ātrums, lai, piemēram, panāktu zivju barus vai arī izbēgtu vajātājiem. Ar kādu ātrumu kašalots seko zivīm vai kalmariem, mēs nezinām, bet harpunēts kašalots spēj nopeldēt 18—22 kilometrus stundā. Turklāt viņš velk sev līdzi simtiem metru harpūnu tauvas, kas ir piestiprināta kuģim. Kaut gan kuģis, darbinot savas mašīnas, parasti palīdz dzīvniekam, jo citādi tauva pārtrūktu kā diegs, tomēr kašalota ātrums šādos gadījumos noteikti ir samazināts.
Viegli ievainots valis dažas stundas var no visa spēka vilkt tauvu. Viņš šaudās pa jūru, kamēr viņam izdodas atbrīvoties vai arī kamēr viņš galīgi zaudē spēkus. Tas liecina, ka viņš var pārvietoties ar ātrumu, kas nav mazāks par 20 kilometriem stundā.
Citi milži — Grenlandes vaļi, kas pieder pie bezzobu vaļiem, visumā nav no ātrajiem, un nopeldēt 4—8 kilometrus stundā tiem ir pierasta lieta. Viņu dzīves veids un apmēri padarījuši nevajadzīgus lielos pārvietošanās ātrumus ūdenī. Pirms cilvēka viņiem jūrā nebija ienaidnieku, tātad nebija arī vajadzības meklēt glābiņu bēgot. Viņiem nevajadzēja arī dzīties pēc medījuma, jo tie augu un dzīvnieku organismi, kas ir viņu pamatba- rība — fito- un zooplanktons, pārvietojas tik lēni, ka, salīdzinot ar vali, vienkārši stāv uz vietas. Jā, Grenlandes vaļi nav iemācījušies ātri peldēt, un jāsaka, ka tas viņiem ir dārgi maksājis, jo patlaban šo unikālo dzīvnieku okeānā palicis pavisam nedaudz.
Mazākajiem bezzobu vaļiem — rievainajiem vaļiem, kas barojas ne tikai ar mazkustīgo planktonu, bet arī ar ašo zivtiņu bariem, jāpārvietojas ātrāk. Mazā vaļa ātrums — 18—27 kilometri stundā un pat vairāk.
Milzīgie zilie vaļi desmit minūšu ilgā izrāvienā spēj attīstīt 36 kilometru ātrumu stundā. Vairāk nekā 2 stundas tie spēj peldēt ar 26 kilometrus lielu ātrumu stundā.
Amerikāņu zoologs Gilmors daudz pētījis pelēkos vaļus, kuri atšķiras no rievainajiem ar veselu rindu interesantu pazīmju un ir izdalīti speciālā sistemātikas klasē. Šos vaļus iznīcināja tik nežēlīgi, ka to medības tika aizliegtas.
No kuģa, no helikoptera un no krasta Gilmors un viņa palīgi vēroja pelēkos vaļus. Viņi konstatēja, ka migrācijas laikā pelēkie vaļi spēj peldēt 20 stundu dienā, veicot apmēram 150 kilometru, tātad vidējais ātrums stundā 7,5 kilometri. Viens pelēkais valis ar savu izturēšanos krasi atšķīrās no pārējiem. Kādreiz kuģa dzenskrūve viņam bija nocirtuši astes spuras lēverus.
Tas padarīja to par lēngaitas vali. Tomēr viņš palika dzīvs un bija pat normāli nobarojies. Viņu vēroja kādas 70 dienas. Pa šo laiku viņš bija nopeldējis apmēram 5000 kilometru, no Sandjego līdz Aļaskai, dienā veicot 80—90 kilometru.
Bet tagad apskatīsim milzu kašalota jaunākos brāļus — delfīnus. Tie ir paši ātrākie no visiem vaļveidīga- jiem. Sākumā bija zināms, ka tie stundām var peldēt, veicot 12 mezglus (ap 22 kilometri) stundā. Vēlāk uzzināja, ka viņi divas stundas spēj peldēt blakus ātrgaitas kuterim, kura ātrums ir 27 kilometri stundā. Bet otrā pasaules kara laikā novērots, ka delfīni apsteidza torpēdkuterus, kas traucās ar 40 kilometru ātrumu stundā. Jā, ir gan delfīni apkaunojuši floti!
Bet visdīvainākais bija tas, ka delfīniem it kā nemaz nevajadzētu šaudīties pa jūru tādā trakā ātrumā …