Iepriekš aprakstītās grūtības, protams, ir lielas, tomēr inženieri neatlaidīgi turpina meklēt to pārvarēšanas iespējas. Jau tagad zemūdenēm tiek projektēti gumijas daudzkameru apvalki. Gumijas kamerās pa īpašu sadales ierīci gaisu icsūknēs un izsūknēs ar tādu aprēķinu, lai radītu «skrejvilni». Tas jau ir «mīkstā» un «aktīvā» apvalka variants.
Kāds cits projekts ieteic likvidēt turbulentās plūsmas, atsūknējot ūdens robežslāni (ūdeni, kas tieši piekļaujas kuģa korpusam). Ievērojamais amerikāņu speciālists Čarlzs Momsens uzskata, ka tāds atrisinājums palidzēs laminarizēt straumi un palielinās kuģa ātrumu 1,5 reizes.
Arī citi projekti ieteic likvidēt turbulentos virpuļus ūdens robežslānī. Sajā nolūkā ūdens robežslānī pare-
Delfīnu rekords augstlēkšana - 6 metri. Ar. Brumelam te būtu ko apskausti
Marīnlenda okeanāriju ik gadus apmeklē vairāki miljoni cilvēku.
Pilnīga medicīniskā apskate līdz ar kardiogrammas uzņemšanu un tikai pēc tam — uz baseinu.
Noķertajam delfīnam veltī vislielāko uzmanību un rūpes.
Jau drīz pēc sagūstīšanas delfīni sak ņemt zivis no rokām.
Marīnlenda llinija jaunajan Iemītniekam šajā saulainajā rītā ne maz nenāk miegs
Sekmīgas dresūras ķīla — kontakts no paša sākuma.
Delfīnus ārste ari ar antibiotikām.
Šim «mazulim» tik, ja to baro
rokas.
Kvartets izpilda Marīnlenda himnu.
Basketbola «izlases» komandas treniņš.
Melnais zobcnvalK ir apķērīgs un paklausīgs.
Zippi — baltsānu delfins — precīzo lēcienu re kordists.
Pat degošs aplis neatbaida ūdens arēnas zvaigznes.
Cepure pat degungalam ir par mazu.
dzēts ievadīt šķīdumu ar lielu molekulārsvaru. Tas 2,5 reizes samazina berzes pretestību un par V3 palielina kuģa ātrumu, jo polimēros berzes spēku darbība pakļaujas citiem likumiem.
Izstrādāti projekti zemūdeņu būvei uz gaisa spilvena. Izklausās diezgan dīvaini, vai ne? Zem ūdens uz gaisa spilvena! Lūk, kā tas izskatās. Laivas priekšgalā ir daudz mazu kanālu, kuros tiek iesūknēts ap korpusu plūstošais ūdens. Aiz tiem atrodas citi kanāli, pa kuriem ūdens robežslānī tiek izpūsti sīki emulsijas — gaisa un ūdens maisījuma — pūslīši. Laivas korpuss virzās uz priekšu šajā emulsijas slānī, un berzi, kas rodas, tai slīdot pa ūdeni, nomaina berze, kas rodas, laivai šūpojoties uz gaisa pūslīšiem kā uz maziem gultņiem. Un ir zināms, ka šūpošanās berzes pārvarēšanai nepieciešama mazāka piepūle — tātad ātrumam jāpalielinās.
Tie pagaidām ir tikai projekti. To realizēšana saistīta ar lielām tehniskām grūtībām. Zinātnieki neatlaidīgi turpina meklēt iespējas, kā palielināt zemūdens kuģu ātrumu. Tieši zemūdens, jo ar virsūdens kuģiem viss ir daudz vienkāršāk. Jums visiem zināmi kuģi ar zemūdens spārniem; jau sastopami kuģi uz gaisa un uz gāzes spilveniem. To kustības ātrums tuvojas 100 un vairāk kilometriem stundā. Tā, angļu sacīkšu braucējs D. Kempbels laivā ar reaktīvo dzinēju uzstādījis pasaules ātruma rekordu — 418 kilometru stundā, bet pavisam nesen Rietumaustrālijā Damblanga ezerā viņam izdevās palielināt ātrumu līdz 440 kilometriem stundā. Vēl pirms divdesmit gadiem ar tādu ātrumu lidoja lidmašīnas.
Virsūdens ātrumi strauji aug, bet zemūdens ātrumi palielinās lēni. To turpmākā pieaugumā, neapšaubāmi, liela nozīme būs vaļveidīgo noslēpumiem. «Mīkstie» un «aktīvie» apvalki — tas ir tikai pirmais solis šai darbā.