Šādiem vārdiem fiziķis B. Meisners nobeidz savu rakstu «Amerikas Akustikas Biedrības Žurnāla» 1962. gada februāra numurā. Un zināma taisnība viņam bija.
Divus mēnešus agrāk šajā pašā žurnālā bija publicēts interesants inženiera Dreijera raksts par «Delfīnu izdoto skaņu lingvistisko saturu». Četras stundas viņš reģistrēja astoņu afalīnu un viena baltsānu delfīna izdotās skaņas. Sie delfīni brīvi peldēja baseinā, ēda zivis un rotaļājās. Sajā laikā aparāts pierakstīja tūkstoš simt delfīnu svilpienu. Dreijeram izdevās izdalīt no tiem astoņpadsmit dažāda tipa skaņas, no tām visbiežāk atkārtojās divpadsmit.
Viņam nebija sceptrona,. tāpēc viņš palēnināja skaņas četras reizes un analizēja tās pēc dzirdes. Skaņu frekvence bija no 4 līdz 15 kiloherciem, to ilgums — no X U sekundes līdz 3 sekundēm. Izdalītos skaņu tipus atzīmēja uz papīra taisnu, izliektu, horizontālu vai slīpu līniju veidā.rTo garums bija atkarīgs no skaņu ilguma, izliekums un slīpuma leņķis — no skaņu frekvences izmaiņām. Skaņas lika uzzīmētas, kaut ari ne tik precīzi, kā to dara sceptrons.
Nedaudz agrak Džons Lillijs ar Alisi Milleri bija «uzzīmējuši» delfīna «briesmu» signālu un signālu «uzmanību!». Tā pamazām, neatkarīgi no delfīnu gribas viņu izdotās skaņas tika pierakstītas. Tiesa, šoreiz Drei- jers nemēģināja izdibināt iegūto simbolu jēgu. Viņš tikai pievērsa uzmanību tam, ka signāli ir atšķirīgi, tiem ir dažāda frekvence un tomēr to vidū ir astoņpadsmit vienāda tipa skaņu.
Viņš konstruēja šo signālu atkārtošanās biežuma grafiku — radās slīpa taisne. Viņš izanalizēja arī skaņu atkārtošanās biežumu cilvēku runā, konstruēja otru grafiku un salīdzināja ar pirmo. So grafiku līnijas sakrita. Bet cilvēki taču runāja! Tātad delfīni arī runāja?
Nē, tas vēl neliecina, ka delfīniem ir valoda, tomēr tas lieku reizi pierāda, ka delfīnu raidītie signāli var sniegt informāciju.
Tātad Meisneram bijusi taisnība. Vēl 1912. gadā viņš izstrādāja jaunu principu telegrāfa sakariem. Toreiz un arī tagad lietojamā Morzes ābece izmanto tikai signāla ilgumu — punkts, domuzīme, punkts. Meisners ieteica izmantot signāla frekvenču modulāciju un signāla ilgumu. Alfabēta burtiem no «a» līdz «i» atbilstošās skaņas tiktu raidītas 200—500 hercu diapazonā, pārējās — 500—1200 hercu diapazonā. Ar šādiem modulētu frekvenču signāliem skaņas var pārraidīt daudz ātrāk nekā ar Morzes ābeci, jo tajā katrs skaņas apzīmējums sastāv no vairākiem signāliem, turpretī Meis- nera sistēmā — tikai no viena. Un tomēr Meisnera telegrāfs tika aizmirsts. Ja salīdzina Meisnera ābeces rakstus ar Dreijera uzzīmētajām delfīnu skaņām, tie ir ļoti līdzīgi. Tā nu iznāk, ka delfīni ir vienīgās būtnes, kas izmanto sakaru uzturēšanai zem ūdens Meisneram izdoto patentu. Tie šo metodi izmantoja laikam vairākus tūkstošus gadu, pirms to izgudroja cilvēks.