Jūs droši vien esat dzirdējuši par «linkosu». Tā ir universāla kosmosa valoda, kuru izgudrojis dāņu matemātiķis Hanss Frīdentāls. Viņš vadījies no tā, ka visām saprātīgām būtnēm Visumā jālieto universāli matemātikas likumi un vienota matemātiska loģika. Sim apgalvojumam ir sava jēga, kaut arī tīri «matemātiska».
Patiesi, «linkoss» var būt efektīvs domu apmaiņas līdzeklis ar tādām domājošām būtnēm, kas pašas izmanto matemātiku. Tie varētu būt citas augsti civilizētas planētas iedzīvotāji. Bet rietumu presē plaši izreklamētie mēģinājumi iemācīt delfīniem «linkosu» un tādā veidā izdibināt viņu garīgās spējas ir naivi līdz absurdam. Lai izmantotu matemātikas likumus, savstarpēji sazinoties, vispirms jāpierāda, ka delfīni tos lieto. Pie tam tieši tā, kā to dara Hanss Frīdentāls!
Delfīnu sakaru līdzekļu atšifrēšana turpinās. Jau ir izanalizētas nebrīvē dzīvojošu, pieradinātu, kā arī tikko noķertu delfīnu izdotās skaņas rotaļu, peldēšanas un ēšanas laikā. Izpētītas arī brīvē dzīvojošu delfīnu izdotās skaņas. Dažādām sugām atzīmēti vairāki desmiti visbiežāk sastopamo signālu. Tas ir daudz vairāk nekā pērtiķiem, kam pagaidām zināmi tikai kādi trīsdesmit, četrdesmit signāli.
Zinātnieki Dreijers un doktors Evanss ir salīdzinājuši dažādu sugu delfīnu — afalīnas, melnvaļa un citu — izdotās skaņas. Konstatēts, ka piecus signālus izmanto visi šie dzīvnieki. Pārējās skaņas bija atšķirīgas.
Jaunās afalīnas bija daudz pļāpīgākas par vecākajām, viņu signāli bija daudzveidīgāki nekā pieaugušajām afalīnām un zināmā mērā atgādināja «bērna čalas». Tāpat kā cilvēkbērni, tās citādi reaģēja uz situācijas maiņu baseinā, piemēram, ieraugot beigtu delfīna mazuli, pieaugušās raidīja citādus signālus nekā jaunās.
Patlaban šajos pētījumos izmanto sceptronu, un pēc kāda laika mēs uzzināsim rezultātus.
Amerikāņu zoologs doktors Morfijs uzaicināja japāņu dresētāju Tirogasi apmācīt delfīnus tikai ar svilpienu palīdzību. Drīz Tirogasi izdevās pieradināt divus delfīnus atpeldēt pie viņa uz svilpienu, lai ar tiem varētu pavizināties.
Dzirdot noteiktas frekvences signālus, delfīni ar cilvēku uz muguras peldēja ātrāk, lēnāk vai arī meta to nost. Sevišķi interesanti tas, ka delfīni ne tikai iemācījās ātri saprast dresētāja signālus, bet arī paši iemācījās pūst speciālas konstrukcijas svilpi.
Kā ziņo laikraksts «Volksstimme», Morfijs un Tirogasi cer tādējādi iemācīt delfīnus runāt. Viņi domā, ka jau pēc gada varēs sākt «sarunas» ar delfīniem.
Ļausim drusku vaļu fantāzijai. Iedomāsimieš, ka ■varēsim sazināties ar delfīniem. Protams, tas būs jauns pakāpiens cilvēces attīstībā. Jauns daudzu iemeslu dēļ. Par dažiem no tiem jau ir rakstīts šīs nodaļas sākumā. Mēs atminēsim visapslēptākās okeāna mīklas. Bet okeāns ir milzīga neizpētītu bagātību krātuve. Delfīni varēs pastāstīt cilvēkiem par nezināmām augu un dzīvnieku sugām, par derīgo izrakteņu krājumiem, par pilsētām un galerām, kas atrodas jūras dibenā,- par dziļjūru iemītnieku parašām un dzīves veidu, par nezināmām zemūdens straumēm un daudz ko citu.
Zinātne par jūru būs izdarījusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Iespējams, ka pašos pamatos mainīsies zvejniecības un okeanoloģisko pētījumu metodes, jūras ģeoloģija un arheoloģija gūs vēl neredzētas iespējas.
Delfīni glābj cilvēkus jūr ā. Varbūt tad viņi organizēs pastāvīgu palīdzības dienestu avarējušiem kuģiem?
Nepazīstamas valodas atšifrēšana. Kāds ir tās šifrs? Vai katra skaņa ir fonēma, vārds vai vesela glezna? Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, un to atrisināt patlaban neatlaidīgi cenšas liels zinātnieku pulks: biologi, mtemātiķi, fiziķi, valodnieki.