158343.fb2 OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 47

OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 47

trīspadsmit kuņģu

Nevienam citam zīdītājam un, jādomā, nevienam dzīvniekam vispār nav tādu atšķirību kuņģa uzbūvē kā vaļveidīgajiem. Visiem vaļiem ir ļoti komplicēts kuņģis. Tas sastāv no milzīgi liela pirmā nodalījuma, ko klāj pārragojies epitēlijs. Šis nodalījums kalpo kā saimnie­cības soma, kurā atrodas visa norītā barība un kur tā sākotnēji tiek apstrādāta ar kuņģa sulu. Tikai pēc tam, kļuvusi daudz mīkstāka, barība virzās tālāk.

Bet tad sākas visādas dīvainības. Dažiem vaļiem kuņģī ir divi atsevišķi nodalījumi, un katrā no tiem iz­dalās īpašas kvalitātes kuņģa sula; citiem — veseli četri, kā, piemēram, baltvalim. Daži no šiem nodalīju­miem ir ļoti mazi, ne lielāki par pilnu iepirkumu tīkliņu. Tomēr rekords kuņģa nodalījumu skaita ziņā pieder knābjpurnu dzimtas zobainajiem vaļiem. Līdz pat pē­dējam laikam nebija īsti zināms, cik nodalījumu ir to kuņģī. Vieni minēja deviņus nodalījumus, citi apzvē­rēja, ka paši savām acīm esot redzējuši desmit un pat vienpadsmit, bet mums vaļu medībās izdevies redzēt kuņģi ar veseliem trīspadsmit nodalījumiem! Dīvainā­kais ir tas — jo vairāk kuņģī nodalījumu, jo īsāks zarnu trakts. Knābjpurniem zarnu trakts pārsniedz ķermeņa garumu tikai piecas līdz septiņas reizes, turpretī kaša- lotam — piecpadsmit līdz septiņdesmit reizes. Kāpēc tas ir tā, kādi apstākļi ietekmē tik daudzu nodalījumu izveidošanos un zarnu trakta saīsināšanos, pagaidām nav zināms.

Jūs droši vien domājat, kāda gan jēga nodarboties ar tādām nevajadzīgām un dīvainām problēmām? Bet cilvēks jau tāpēc ir kļuvis par cilvēku, ka viņš domā par lietām, kas nav saistītas tikai ar kuņģa piepildīšanu un pajumtes nodrošināšanu. Vaļu kuņģa pētījumi neapšau­bāmi novedīs zinātniekus pie svarīgiem atklājumiem, saistītiem ar vienu no interesantākajām un svarīgāka­jām bioloģijas problēmām — ar orgānu attīstību un pārveidošanos evolūcijas procesā.

Dažas orgānu veidošanās īpatnības dzīvnieku valsts evolūcijas procesā mums zināmas. Bet līdz vispusīgi pa­matotai teorijai, kas ļautu apzinīgi iejaukties jebkuras dzīvnieku sugas attīstības gaitā un īsā laikā radīt iz­skata un īpašību ziņā vajadzīgus dzīvniekus, vēl ļoti tālu. Te ir plašs darba lauks tiem, kas grib izmēģināt savus spēkus zinātnē, plašas iespējas drošām hipotē­zēm un eksperimentiem.