Kurš gan nezina koku gadskārtas? Pēc tām var noteikt koka vecumu, kā arī to, kādi laika apstākļi, kāda saules intensitāte un kāds mitrums ir bijis pirms simt gadiem. Pēc tām var arī orientēties: šaurākās gadskārtas ir pavērstas pret ziemeļiem, platākās — pret dienvidiem. Tās daudz ko var pastāstīt.
Gadskārtas izveidojas tādēļ, ka regulāri mainās koka augšanas ātrums. Koks aug pavasarī un vasarā, bet ziemā un rudenī augšanā iestājas pārtraukums. Cik reižu tas atkārtojas, tik gadskārtu ir kokam.
Arī dzīvnieki aug nevienmērīgi. Gan ātrāk, gan lēnāk — atkarībā no tā, cik daudz ir barības, ūdens un saules. Dzīvnieks met veco spalvu, ataug jauna. Varbūt arī tā veidojas gadskārtas? Piemēram, kaut vai kaulos.
Zinātnieki ņēma kaula šķērsgriezumu, nopulēja to. Tas kļuva caurspīdīgs — nu to apskatīja mikroskopā. Un tavu brīnumu! Varēja saskatīt gadskārtas! Tās nevarēja tik viegli ieraudzīt kā kokam, tās nebija atrodamas visās kaula daļās, bet tomēr atrast tās varēja. Ar precizitāti līdz pusgadam var noteikt, cik gadu dzīvnieks ir nodzīvojis. Un tas ir ļoti svarīgi.
Piemēram, cik ilgi dzīvo vaļi? I<āds ir tikko noķerta vaļa vecums? Kā liecina nostāsti, vaļi dzīvo ilgi — 200 un pat 300 gadu. Vai tas tā ir?
Ak vai! Tā ir tikai leģenda. Vaļa dzimšanas apliecība ir zobi un bārda; zobu audos ik gadu nogulsnējas divi slāņi, tie saskatāmi arī bārdas šķērsgriezumā. Patiesībā lielie vaļi, tādi kā zilais valis, dzīvo apmēram 40 gadu. Tāds ir arī kašalota maksimālais vecums. Delfīni, arī mūsu Melnās jūras delfīni, dzīvo 25—30 gadus. Varbūt, ka arī tā nav nekāda robeža, vienkārši zinātniekiem nav laimējies iegūt vecākus dzīvniekus. Varbūt tie kļuvuši tik gudri, ka neļaujas noķerties, un mēs nekad neuzzināsim, cik ilgi patiesībā dzīvo šie milzeņi.
Un tomēr vaļi nedzīvo tik ilgi, kā uzskatīja līdz šim. Tas jāievēro, jo pārāk intensīvas vaļu medības saīsina dzīvnieku mūžu, un gadu no gada to paliek aizvien mazāk.