158343.fb2 OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 54

OKE?NA M?KLA - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 54

radu raksti

Vai vaļiem ir savi radu raksti? Vai dzīvniekiem tie vispār ir? Protams, ne jau tādi radu raksti, ar kuriem kādreiz dižojās bajāru un muižnieku ģimenes — ar savas dzimtas senumu un visu paaudžu «dižciltību». Nē, mūs interesē daudz nopietnākas lietas. Mūs interesē tālie senči, no kuriem ir cēlušies tie vai citi dzīvnieki.

Kā lai meklē šos senčus? Palīgā nāk trīs zinātnes. Vis­pirms anatomija, kas dod iespēju konstatēt līdzību vai atšķirību dzīvnieku uzbūvē. Tad zinātne par dīgļa at­tīstību, tā saucamā embrioloģija, ar kuras palīdzību tiek konstatēts kopīgais starp dažiem dzīvniekiem dīgļa attīstības stadijā. Un beidzot paleontoloģija — zinātne par seno, izmirušo dzīvnieku fosilijām. Mūsdienu zināt­ne dzīvnieku radniecību var noteikt arī ar citām meto­dēm, bet par tām pastāstīsim vēlāk.

Tātad jau kopš Kārļa Linneja laikiem ir stingri no­teikts, ka zivīm nav nekāda sakara ar vaļu izcelšanos. Lai gan dzīves veids ir līdzīgs, vaļiem nav nekā kopīga ar zivīm. Valis pieder pie zīdītājiem, tātad starp zīdītā­jiem arī jāmeklē tā senči.

Un paleontologi tos atrada. Kairas apkārtnē senos eocena nogulumos uzgāja galvaskausu ar tādiem iz­stieptiem žokļiem kā mūsdienu vaļiem. Žokļos bija zobi, kas atgādināja seno (kreodonto) plēsoņu zobus. Tādēļ nolēma, ka šis dzīvnieks cēlies no šiem plēsoņām. Turp­mākajos izrakumos nāca klāt arvien jauni atradumi: galvaskausi, kauli, skeleta daļas.

Dzīvniekus, kuriem piederēja šīs atliekas, sadalīja atsevišķās dzimtās un visus apvienoja pirmatnējo vaļu apakškārtā, kurai tika- dots latīnisks nosaukums — arheoceti. Tas nozīmē — senie vaļi. Paleontologi uzska­tīja, un daži uzskata arī vēl tagad, ka no šiem senajiem vaļiem cēlušies mūsdienu vaļi. Tad nu var domāt, ka vaļu senči būtu kreodontie plēsoņas.

Kad uz Zemes radušies vaļi? Neskaitīsim gadu mil­jardus, bet iedomāsimies, ka visa zīdītāju attīstības gaita ilgusi 24 stundas (vienu diennakti) — no pulksten divpadsmitiem naktī līdz pulksten divpadsmitiem nāko­šajā naktī. Pieņemsim, ka mūsdienas ir pulksten div­padsmitos, nosacītās diennakts beigās. Ja iedomāsimies zīdītāju attīstību tieši tādā veidā, tad senie vaļi varētu būt radušies ap pusdienas laiku, bet pirmie cilvēki •— mūsu senči — tikai ap pulksten desmitiem vakarā. Ta­gad jūs redzat, cik daudz vecāki par mums vaļi.