Mūsu vaļi nepavisam nav līdzīgi saviem fosilajiem senčiem. Tie ir tik atšķirīgi,^ka pat zoologi sāka šaubīties, vai paleontologu secinājumi ir pareizi. Ļoti iespējams, ka arheoceti nemaz nav mūsu vaļu senči, bet tikai kāda no izmirušajām vaļu apakškārtām, turpretī divas pārējās — zobaino un bezzobu vaļu apakškārtas dzīvo vēl tagad. Tomēr kas tad ir vaļu senči?
Doktors Slaipers, ievērojams holandiešu anatoms, uzskata, ka vaļi cēlušies no seniem kukaiņēdājiem zīdītājiem. Slaipers dedzīgi aizstāvēja savu viedokli. Viens no slavenākajiem padomju speciālistiem jūras zīdītāju parazitologs doktors S. Delamurē, salīdzinājis Melnās jūras delfīnu cērmju sugas ar caunu un sabuļu cērmēm, atzina, ka šiem dzvniekiem ir vienādi parazīti. Tas liek domāt, ka zobainajiem vaļiem un plēsīgajiem dzīvniekiem varētu būt kopīga izcelšanās. Tātad plēsīgos dzīvniekus atkal uzskata par iespējamiem vaļu senčiem. Kam taisnība: paleontologiem, anatomiem vai parazitologiem? Un otrs jautājums — kāpēc nav saglabājušās pārejas formas? Kāpēc paleontoloģijai trūkst šādu materiālu?
Pēc ievērojamā amerikāņu paleontologa Remingtona Kelloga domām, ļoti iespējams, ka pirmie vaļi dzīvojuši saldūdens baseinos. Tāpēc pārejas formas nav saglabājušās, jo seno laiku saldūdeņi pretstatā jūras ūdeņiem nav atstājuši zemē nekādus nogulumus.