Bioķīmijai attīstoties, sāka pārbaudīt dažādu ķīmisku reakciju iedarbību uz dzīvniekiem. Noskaidrojās, ka tā saucamā asiņu olbaltuma precipitācijas reakcija katrai dzīvnieku grupai ir atšķirīga. Pie tam šīs reakcijas tips ir iedzimts un visai konservatīvs. Tādā veidā eksperimenti mēģenē palīdz noteikt radniecību starp dzīvniekiem, kas ir tuvi pēc savas izcelšanās.
Salīdzinot, kāda ir šī reakcija dažādām vaļu sugām un dažādiem sauszemes dzīvniekiem, ieguva pārsteidzošus, pilnīgi negaidītus rezultātus. Izrādījās, ka bioķīmija tuvina vaļus … nagaiņiem. Liekas, kas gan varētu būt kopīgs valim ar vērsi. Un tomēr ignorēt šos datus nevar.
Bezzobu un zobainie vaļi krasi atšķiras savā starpā. Tās nav tikai anatomiskas dabas atšķirības. Viņi ir dažādi arī pēc dzīves veida, pēc formu skaita un daudzveidības. Bezzobu vaļu sugu ir ļoti maz, visumā tās ir diezgan līdzīgas. Tie visi ir milzīgi dzīvnieki, kas samērā lēni pārvietojas un nenirst lielā dziļumā. Zobaino vaļu vidū sastopam daudz vairāk formu, un tās ir daudzveidīgākas. Arī dzīvnieku lielums var būt ļoti dažāds: sākot ar milzīgajiem 18 metru garajiem kašalo- tiem un beidzot ar mazajiem upju delfīniem, kuri ir tikai 0,5 metrus gari. Daži zobainie vaļi peld ar tādu ātrumu, ka viņiem netiek līdz pat modernie ātrgaitas kuģi, bet kašaloti un daži citi vaļi nirst milzīgā dziļumā.
Zobainajiem vaļiem ir eholokācijas spējas, bezzobu vaļiem to nav. Un beidzot, kā liecina raksti par paleontoloģiju, zobainie vaļi ir radušies agrāk par bezzobu vaļiem. Ar vārdu sakot, šīs vaļu apakškārtas pilnīgi atšķiras savā starpā. Sīs atšķirības kļūst jo spilgtākas, jo tuvāk iepazīstas ar šiem apbrīnojamiem dzīvniekiem.
Rūpīgi izanalizējuši gan mūsu pētījumu datus, gan visus zinātnes uzkrātos materiālus, mēs izteicām hipotēzi, saskaņā ar kuru vaļi ir cēlušies nevis no viena celma, bet no diviem: no viena — zobainie un no otra — bezzobu vaļi.
Ļoti iespējams, ka zobainie vaļi cēlušies no kaut kādiem senajiem plēsīgajiem. Bet bezzobu? Šeit nāk palīgā eksperimenti mēģenē. Varbūt tiešām bezzobu vaļi un sirēnu dzimtas dzīvnieki, pie kuriem pieder arī Stel- lera jūras govs (vai atceraties?), cēlušies no viena celma ar nagaiņiem. Stellera jūras govij bija tāda pati aste kā vaļiem, bet priekšējām pleznām bija nelieli nagi. Bezzobu vaļu bārdas plātnes veido ragviela, citiem vārdiem sakot, tā pati viela, kas veido nagaiņu nagus un ragus.
Vai mums ir taisnība? To rādīs tupmākie pētījumi. Bet patlaban? Patlaban mēs varam teikt tikai to, ka vaļu izcelšanās un radu raksti ir tāda pati mīkla kā daudzas citas, kuras vaļi uzdod cilvēkam.