Vai mums ir zināmas visas vaļu sugas? Pilnīgi droši var apgalvot, ka ne. Klusajā okeānā noteikti mīt vēl nezināmas delfīnu sugas. Jau 20. gadsimtā aprakstīts ne mazums jaunu vaļu un delfīnu sugu. Bet dažas no tām, un ne jau pārāk sīkas, atklātas tikai nesen. Tā, 50. gados Japānas tuvumā atrada vēl nezināmas sugas vaļ- veidīgos, kas bija dažus metrus gari. Pie Ziemeļamerikas krastiem 1958. gadā arī tika atklāta jauna delfīnu suga.
Visinteresantākais ir tas, ka starp bezzobu vaļiem, kurus tik intensīvi medī turpat simt gadu, pēkšņi sāka parādīties jaunas "sugas. Piemēram, zilo va]u — pigmeju bari.
Zilie milzeņi — vislielākie vaļi, to garums sasniedz 33 metrus. Šo gigantu vidū sāka parādīties tādi vaļu bari, kuros pieauguši dzīvnieki tikko sasniedza 19 metru. Kas tad tas? Deģenerēšanās sakarā ar pārāk intensīvu medīšanu? Vai arī kāda zilo vaļu varietāte? Pagaidām uz šiem jautājumiem atbildēt nevaram, jo zilie «liliputi» atklāti pavisam nesen.
Ja nu mēs nezinām, cik ir vaļu sugu, tad jo mazāk var zināt, cik vaļu ir okeānā. Cik vaļu nogalināts, to gan mēs varam pateikt.
Mūsu ievērojamais vaļu medību speciālists B. Zen- kovičs savācis visai interesantus datus. Izrādās, ka pēdējos simt gados iznīcināti 1969 638 vaļi — galvenokārt finvali un kašaloti. Vai nebūtu tā kā par daudz?
Pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, patlaban Antarktikā ir palicis tikai ap 33 000 finvalu, ap 50 000 seivalu un pavisam tikai daži tūkstoši zilo vaļu. Ievērojot šos skaitļus, var droši apgalvot, ka diez vai visā Pasaules okeānā pašlaik dzīvo vairāk par 200 000 bezzobu vaļu. Daudzas vaļu sugas izzūd burtiski mūsu acu priekšā. Vēl nesen vaļu medībās Antarktikas ūdeņos zilais valis bija galvenais medījums. Tagad šo lomu uzņēmies mazāk vērtīgais seivals, bet zilo vali nomedīt izdodas reti. Pēdējos gados izzuduši Austrālijas, Jaunzēlandes un Meksikas kupraino vaļu bari. Tādu piemēru ir daudz. Vai nebūtu laiks izbeigt vaļu iznīcināšanu? Protams, tas jādara visām valstīm reizē uz savstarpējas vienošanās pamata. Bet pagaidām Starptautiskajai komisijai vaļu medību regulēšanas jautājumos steidzoši vajadzētu aizliegt zilo un kupraino vaļu medības.
Cilvēcei ir pietiekami daudz zināšanu, lai organizētu racionālu vaļveidīgo rūpniecisko sugu izmantošanu. Par to liecina lielisks pelēkā vaļa rezervju atjaunošanas mēģinājums. Pelēkā vaļa medības ir pilnīgi aizliegtas, un šo aizliegumu ievēro kā mūsu vaļu mednieki, tā arī amerikāņi visos rajonos, kur sastopama šī vaļu suga — no Čukču pussalas līdz Kalifornijai.